Pēc gada ģimenes pabalstu tomēr plāno maksāt lielāku daudzbērnu ģimenēm, vienlaikus turpinās domāt par reformu.
Tikai 2015. gadā plānots atgriezties pie ģimenes valsts pabalsta izmaksas atkarībā no bērnu skaita ģimenē, proti, par otro un nākamajiem bērniem ģimenē maksāt lielāku pabalstu. Tomēr noteikt, ka ģimenes valsts pabalstu maksā arī par bērnu līdz gada vecumam, Labklājības ministrija nedomā.
Tieši krīzes laikā valdība nolēma šo pabalstu, kas pašlaik ir 11 eiro, vairs nemaksāt par tikko dzimušiem bērniem, kā arī noņēma pabalsta koeficientus un piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta. Tieši pabalsta diferencēšana (par katru nākamo bērnu vairāk) un piemaksa (par katru nākamo mazuli vairāk) ir labvēlīga daudzbērnu ģimenēm. Pagaidām valdība gatava risināt tikai vienu no uzdevumiem.
Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums, ar kuru uz valdību devās vēl iepriekšējā ministre Ilze Viņķele un kurā ir virkne priekšlikumu sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai, ietver arī domu par universālo pabalstu, kāds ir arī ģimenes valsts pabalsts, reformēšanu, proti, pārveidojot to, iespējams, par mērķētāku pabalstu un maksājot tikai tiem, kam trūkst līdzekļu iztikai. LM Neatkarīgajai teic, ka konkrētu plānu attiecībā uz šo pašlaik nav. Masu mediji ne reizi vien rakstījuši par dažādām idejām, kā ģimenes valsts pabalstu reformēt, pat valdība ir skatījusi vairākus variantus, piemēram, maksāt tikai trūcīgām ģimenēm, tikai daudzbērnu ģimenēm vai maksāt to ievērojami lielākā apmērā, taču, laikam ejot, pabalsts ne tikai nav reformēts, bet pat valdība nav uzskatījusi, ka, krīzei beidzoties, to vajadzētu ģimenēm sniegt pirmskrīzes līmenī.
Nākamgad būs
LM Neatkarīgajai norāda, ka no 2015. gada janvāra plānots atgriezties pie Valsts sociālo pabalstu likumā noteiktās ģimenes valsts pabalsta diferenciācijas – par otro bērnu pabalsts ir divas reizes, bet par trešo bērnu un nākamajiem bērniem – trīs reizes lielāks. Skaitliskā izteiksmē tas būtu – 11,38, 22,8 un 34,2 eiro. Nākamā gada budžeta ietvarā ir ieplānota arī nauda šim mērķim – 25,6 miljoni eiro. Gadā kopumā šā pabalsta izmaksai nepieciešami 69,99 miljoni eiro.
No 2009. gada 1. jūlija līdz pat šodienai šis pabalsts par vienu bērnu ir 11,4 eiro (8 lati). No 2009. gada pārtrauca izmaksāt pabalstu arī par bērnu līdz gada vecumam (argumenti mainījušies līdz ar ministriem – it kā šajā laikā ģimene saņem jau kādu citu pabalstu, piemēram, vecāku, taču vēl līdz šā gada janvārim, ja, piemēram, strādājošais vecāks atteicās no vecāku pabalsta, viņam par bērnu līdz gada vecumam netika paredzēts nekāds valsts atbalsts).
Vai tikai trūcīgiem?
LM ziņojumā teikts, ka ģimenes pabalsts Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) un pat zemākais Baltijā. Igaunijā tas ir 19,2 eiro (par pirmo un otro bērnu, pēcāk pabalsts pieaug), Lietuvā – 22 eiro (taču saskaņā ar LM ziņojumu tas tiek maksāts tikai daudzbērnu ģimenēm un apmērs atkarīgs no bērna vecuma, ģimenes ienākumiem).
LM atsaucas uz starptautiskajiem aizdevējiem, kuri uzskatījuši, ka nākotnē ģimenes valsts pabalstam «jākļūst mērķētākam, sašaurinot pabalsta saņēmēju loku». 2012. gadā šo pabalstu saņēma 15,4 procenti Latvijas iedzīvotāju. Savukārt Eiropas Sociālo tiesību komitejas secinājumos par Latviju teikts, ka ģimenes un bērnu pabalsti nav uzskatāmi par adekvātu ienākumu papildinājumu, turklāt mūsu situācija neatbilst Eiropas Sociālajai hartai. LM norāda, ka dažādās ES valstīs vērojama tendence ieviest ienākumu pārbaudi pirms pabalstu izmaksas. Tomēr vismaz puse valstu turpina šo pabalstu izmaksāt visiem neatkarīgi no ienākumiem.
Argumenti, kāpēc ģimenes valsts pabalsts būtu izmaksājams tikai trūcīgiem vai cilvēkiem ar zemiem ienākumiem (vai citām grupām), ir tas, ka turīgākām ģimenēm šis pabalsts nav nozīmīgs un tam nav lielas ietekmes uz ģimenes budžetu, savukārt trūcīgās ģimenēs šis pabalsts veido gandrīz 10 procentus ienākumu.
LM speciāliste Marika Kupče saka: līdz 2015. gada beigām ir jāsagatavo priekšlikumi valsts sociālo pabalstu izdevumu restrukturizācijai vai apmēru pārskatīšanai, un mērķis ir veidot integrētu valsts sociālo pabalstu un pašvaldību sociālās palīdzības programmu. Tad arī plānots vērtēt, vai un kā pārveidot ģimenes valsts pabalsta sistēmu, lai tā būtu mērķētāka, proti, sasniegtu tās ģimenes, kurām tas ir visbūtiskāk. Varianti ir papildus diferencēt pabalstu atkarībā no ģimenes ienākumiem, nabadzības riska pakāpes vai ieviest papildu piemaksu daudzbērnu ģimenēm ar zemiem ienākumiem.
Īpaši regresīvs
2010. gadā pārtrauca izmaksāt arī piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta – šis pabalsts ir 296 lati, un piemaksa par pirmo bērnu bija 100, otro – 150, bet trešo un nākamajiem – 200 latu. Pasaules banka (PB) savā pētījumā, ko par pamatu ziņojumā izmanto LM, izdarījusi interesantu secinājumu, ka bērna piedzimšanas pabalsts «ir īpaši regresīvs», jo tiek novirzīts lielākoties turīgām ģimenēm (te gan nav precizēts, ko saprast ar turīgām ģimenēm, – vai tās ir visas pārējās, kuras nav trūcīgas?), un tikai 16 procentos gadījumu trūcīgām. Jābilst, ka šo pabalstu – 296 latus, kas ir domāti zīdaiņa pūriņa sagādāšanai – saņem visas ģimenes. Taču tieši te PB eksperti redz iespēju, kā Latvija varētu taupīt: «Kopējam naudas pabalstu apmēram ģimenēm, visticamāk, ir nozīmīga ietekme uz dzimstību, šāda pieeja prasa ievērojamas izmaksas.» Latvijai tiek izteikts priekšlikums uz šā pabalsta taupīt, lai gan lielākajā daļā ES – 20 valstīs šāds pabalsts ir, turklāt vairākas valstis vēl maksā arī piemaksas. 80 procenti valstu, izmaksājot šo pabalstu, neskatās, kāda ir ģimeņu materiālā situācija.
***
Ģimenes valsts pabalsts
Pašlaik 11,38 eiro
2015. gadā plānots noteikt: 11,38 eiro par pirmo bērnu, 22,8 eiro par otro bērnu un 34,2 eiro par trešo un nākamajiem bērniem