Vēlas veidot vienotu datubāzi par pašvaldību atbalstu ģimenēm ar bērniem

Pašvaldībām būtu jāinformē iedzīvotāji par pieejamiem pakalpojumiem un iespējām, kā arī jāapsver iespēja izveidot vienotu sistēmu, pēc kuras ģimene ar bērniem varētu izvēlēties, kur viņiem būtu labāk dzīvot, - šādus ierosinājumus šodien izteica Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēdes dalībnieki.

"Māmiņu kluba" vadītāja Sandija Salaka, prezentējot aptaujas datus par pašvaldību atbalstu ģimenēm, izteica ierosinājumu veidot vienotu informatīvu bāzi visām pašvaldībām pēc vienotiem kritērijiem. Proti, šajā datubāzē būtu pieejama dati par to, kādi pabalsti, sociālā palīdzība pieejama tieši ģimenēm ar bērniem katrā pašvaldībā, kā arī būtu iekļautas ziņas par bērnudārzu pieejamību, pašvaldību līdzfinansējumu, sportošanas un citām iespējām.

Pozitīvi šādu ideju vērtēja arī apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), norādot, ka, piemēram, uzņēmējdarbības vide tiek novērtēta pēc dažādiem kritērijiem un varētu izveidot arī vienotu sistēmu par ģimenēm draudzīgām pašvaldībām. Deputāts arī uzskata, ka patlaban iedzīvotāju informētība ir nepietiekama.

Savukārt deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka pašvaldībām būtu reizi gadā jāsūta visiem iedzīvotājiem informācija par viņiem pieejamiem pakalpojumiem un iespējām, tāpat jāsniedz arī informācija ģimenēm, kurās piedzimst bērns, kā arī jāaktualizē šī informācija, bērniem sasniedzot noteiktu vecumu.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure gan norādīja, ka pašvaldību mājaslapās iedzīvotāji var viegli atrast informāciju, kas viņus interesē. Vienlaikus viņa norādīja, ka kopumā situācija ar dažādu pašvaldību atbalstu iedzīvotājiem ir "daudz labāka, nekā mēs to gribētu zīmēt". Vērtējot Dombravas izteikto ideju par to, ka pašvaldības varētu reizi gadā sazināties ar iedzīvotājiem, Dundure norādīja, ka tas ir reāli izdarāms, turklāt daudzas lietas tiek darītas jau tagad.

"Māmiņu kluba" aptaujā gan visvairāk - 44% - respondentu atzina, ka viņiem pietrūkst informācijas par atbalstu no savas pašvaldības. Vēl 20% respondentu norādīja, ka viņiem ir sajūta, ka pašvaldība par ģimenēm ar bērniem nerūpējas nemaz, 18% atbildēja, ka ir dažas atbalsta programmas un pabalsti, kas viņiem noderēja, 3% sacīja, ka ir daudz dažādu iespēju, mērķēti pabalsti un viņiem ir laba dzīve savā pašvaldībā. Vēl 9% atzina, ka pašvaldība rūpējas par ģimenēm ar bērniem, rīkojot dažādus noderīgus pasākumus, labiekārtojot vidi.

Salaka piebilda, ka krievvalodīgās ģimenes 19% izjūt, ka pašvaldība sniedz atbalstu, bet lielākajai daļai - 63% - trūkst informācijas par atbalsta iespējām. Tikai 3% vecāku uzskata, ka ir “laba dzīve pašvaldībā”. Turklāt ģimenes kopumā lielākoties nešķiro, kurš ir valsts atbalsts un kurš - pašvaldības. Iedzīvotājiem pietrūkst mērķētas informācijas par abiem atbalsta veidiem, skaidroja Salaka.

Atbildot uz jautājumu par trūkumiem pašvaldības darbībā, visvairāk - 35% - ģimeņu sacīja, ka viņiem trūkst informācijas par to, kas ģimenēm ar bērniem pienākas no pašvaldības, bet vēl 20% teica, ka trūkst vietu bērnudārzos. Vēl 12% respondentu atbildēja, ka nav ģimenisku pasākumu un atpūtas iespēju, 10% - nav labiekārtotu bērnu rotaļlaukumu, 9% - nav atbalsta iespēju ģimenēm krīzes situācijās, bet vēl 9% norādīja, ka ir maz vai nav pabalstu un atvieglojumu, kas pienāktos ģimenēm. Savukārt 4% iedzīvotāju uzskata, ka viņu pašvaldībās ir sliktas skolas vai arī to nav, bet 1% pauda viedokli, ka viņu pašvaldībās ir citi trūkumi.

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 32% respondentu zina kādu ģimeni krīzes situācijā savā pašvaldībā, bet 18% aptaujāto paši ir bijuši krīzes situācijā, kad būtu bijusi jāmeklē sociālā dienesta palīdzība. Atbildot par saviem ienākumiem, 34% ģimeņu norādīja, ka to nepietiek, bet viņi neredz iespēju, kā pagaidām palielināt ģimenes ienākumus, 23% respondentu patlaban pietiek, bet ir bail par nākotni, 18% "dzīvo pieticīgi, tāpēc pietiek", 10% ar saviem ienākumiem pietiek, bet 8% nepietiek, tāpēc šīs ģimenes plāno pārcelties uz citu valsti.

Aptaujā piedalījās 500 ģimenes, latviešu un krievvalodīgie vecāki ar bērniem līdz sākumskolas vecumam.