Deputātus aicina ļaut vecākiem izvēlēties

Valdība uz nedēļu atlikusi Labklājības ministrijas sagatavoto grozījumu izskatīšanu, kas skar bērnu kopšanas un vecāku pabalstus.

Atbilstoši kompromisam demogrāfijas jomā izmaiņas paredz palielināt bērna kopšanas pabalstu no 100 līdz 120 latiem, kā arī vecāku pabalsta saņemšanas periodu pagarināt līdz bērna pusotra gada vecumam. Tajā pašā laikā labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) Saeimas Sociālās un darba lietu komisijas deputātus aicināja, lemjot par šiem jautājumiem, tomēr ļaut jaunajiem vecākiem izvēlēties vecāku pabalsta saņemšanas ilgumu, jo trešajā daļā gadījumu, ja tiks pieņemts kompromisa variants, jaunie sociāli apdrošinātie vecāki būšot zaudētāji.

Pēc smagām pārrunām panāktā demogrāfiskā vienošanās paredz, ka bērna kopšanas pabalsts tiek palielināts līdz 120 latiem mēnesī un to maksās līdz bērna pusotra gada vecumam, savukārt attiecībā uz vecāku pabalstu tiek plānota jauna kārtība. Tā vietā, lai to maksātu līdz bērna gada vecumam 70 procentu apmērā no algas, jaunais variants to paredz līdz bērna pusotra gada vecumam 43,75 procentu apmērā. Papildus sociāli apdrošinātie vecāki vēl saņemtu 120 latu bērnu kopšanas pabalstu.

«Pozitīvais – vienošanās par atbalstu jaunajiem vecākiem panākta, nosargājot sociālo budžetu,» vakar Saeimā sacīja labklājības ministre, «taču es ceru uz deputātu atbalstu, paredzot, ka vecāki tomēr paši var izvēlēties sava vecāku pabalsta saņemšanas ilgumu.» Tas būtu vai nu 70 procentu apmērā no bruto algas ik mēnesi līdz bērna gada vecumam, vai 43,75 procentu apmērā no bruto algas mēnesī līdz bērna pusotra gada vecumam.

Labklājības ministrija aplēsusi: lai saņemtu visu sev pienākošos vecāku pabalstu, trešdaļa nodokļus maksājošo vecāku ar bērnu līdz gada vecumam katru mēnesi būs neizdevīgākā situācijā nekā līdz šim. Proti, ja vecāks saņem 500 latu bruto, tad līdzšinējo 350 latu vecāku pabalsta vietā viņš mēnesī saņems 218,75 latu vecāku pabalstu un 120 latu bērnu kopšanas pabalstu. Kopā – 338,75 latus. Saeima šos likumu grozījumus skatīs pēc tam, kad tos būs akceptējusi valdība, un diskusijas par tiem plānotas paralēli nākamā gada budžeta izskatīšanai parlamentā.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais