Pagājušajā gadā atsaucība krūts vēža skrīningam kritusies, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, savukārt zarnu vēža pārbaudes iedzīvotāji veikuši vairāk. Izvērtējot skrīninga rezultātus, jāsecina, ka valsts pagaidām nespēj atteikties no papīra uzaicinājumu sūtīšanas, jo aicināt iedzīvotājus, izmantojot tālruni, īsziņas un e-pastus liedz datu aizsardzība.
Tartu Universitātes investīciju uzņēmums "UniTartu Ventures" kļūs par līdzīpašnieku kompānijā "Better Medicine", kas, izmantojot mākslīgo intelektu, strādā pie vēža diagnostikas risinājumiem.
Puse Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka nav devušies uz valsts apmaksātajām onkoloģisko slimību skrīninga pārbaudēm, liecina iedzīvotāju aptaujas dati, pierādot, ka izpratne par šīm veselības pārbaudēm neuzlabojas.
Latvijā pacientiem ir pieejama tikai trešā daļa jaunāko medikamentu vēža ārstēšanai, kas mūsu valsti ierindo pirmspēdējā vietā Eiropā. Pēdējā vietā ir Malta, kur netiek kompensēts neviens no pētījumā analizētajiem jaunākajiem medikamentiem onkoloģijā.
Latvijas onkoloģijas pacienti nesaņem pietiekamu veselības aprūpi salīdzinājumā ar citām ES valstīm, šādu nostāju pauda Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu (SIFFA) asociācijas direktore Vladislava Marāne.
Veselības ministrija apņēmusies kopā ar ārstiem un kopā ar Pasaules veselības organizācijas ekspertiem uzlabot kompensējamo zāļu sistēmu, kā arī padarīt caurskatāmāku kritēriju noteikšanu zāļu izrakstīšanai, it īpaši, ja finansējums ir ierobežots, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Lai gan pēdējos gados finansējuma pieaugums veselības nozarei Latvijā ir augstāks nekā vidēji Eiropā, tomēr joprojām izdevumi veselībai uz vienu iedzīvotāju ir tikai puse, bet izdevumi onkoloģijai - trīs reizes zemāki nekā vidēji Eiropā, norāda Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane.
Šī gada astoņos mēnešos labdarības organizācija "Ziedot.lv" no Latvijas iedzīvotājiem saņēmusi lūgumus 2 miljonu eiro apmērā, lai palīdzētu apmaksāt ārstu nozīmētus medikamentus onkoloģijā, šodien ekspertu diskusijā par onkoloģisko slimību diagnostiku un kompensējamiem medikamentiem sacīja organizācijas valdes priekšsēdētāja Rūta Dimanta.
Onkoloģija ir viena no Veselības ministrijas prioritātēm, tāpēc ministrija par ļoti vērtīgu uzskata Valsts kontroles (VK) veikto izvērtējumu, secinājumus un ieteikumus, kas vērsti uz agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu, pacientiem nepieciešamo zāļu pieejamību un sabiedrības veselību kopumā. Daļa no VK ieteikumiem, kas šodien publicēti un kas ietverti revīzijas ziņojumā, jau šobrīd tiek īstenoti.
Pēc revīzijas secināms, ka Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju. Tam ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm, secina Valsts kontrole.
Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Latvijā šobrīd dzīvo vairāk nekā 80 000 cilvēku, kuriem viņu dzīves laikā noteikta diagnoze – vēzis. Vēža ārstēšanas efektivitāte, kā arī cilvēka mūža paildzināšana, galvenokārt atkarīgi no atbilstoši piemērotas terapijas. Tomēr neatsverams aspekts ir arī speciāls uzturs, atrodoties gan slimnīcā, gan mājas apstākļos. No 1. aprīļa medicīniskais papilduzturs tiek piegādāts lietošanai mājās un to apmaksā valsts.
Latvijā ir kritiski zema sieviešu atsaucība vēža skrīninga programmām, un ir daudz diskutēts par uzaicinājuma vēstulēm – gan par saturu, gan tehnisko risinājumu, gan vizuālo izskatu. Līdz šim atbildīgās iestādes sūrojušās, ka daļa sieviešu nav norādījuši pareizu adresi, uz kuru nosūtīt uzaicinājumu. Beidzot Nacionālais veselības dienests uzaicinājumus sūtīs arī elektroniski.
Gaiļezerā jau atkal saplīsis staru terapijas aparāts ādas vēža pacientiem. Iepriekš aparāts salūza pagājušā gada rudenī, taču to salaboja. Bet nu tas atkal ir ārpus ierindas, ziņo LTV Ziņu dienests.
Latvijā ir viens no zemākajiem sieviešu atsaucības rādītājiem krūts veselībā – tikai trešā daļa sieviešu izmanto uzaicinājuma vēstules, lai veiktu veselības pārbaudi – skrīningu. Kaimiņvalstī Igaunijā šis rādītājs ir būtiski augstās – 56 procenti sieviešu veikušas pārbaudi.
Valsts kontrole (VK) augustā publiskos revīzijas ziņojumu par situāciju onkoloģijas jomā, kura uzmanības centrā ir četri valsts apmaksātie vēža skrīningi, agrīna onkoloģisko saslimšanas diagnostika, valsts kompensējamās zāles vēža pacientiem un vēža reģistrs, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).
Veselības inspekcija (VI) plāno veikt plašāku auditu onkoloģijā, intervijā aģentūrai LETA sacīja iestādes vadītāja Anita Slokenberga, piebilstot, ka pagaidām neko konkrētāku vēl nevēlas paust.
Vēža ārstēšanas jomā Latvijā ir nepieciešams izveidot vienotas datu sistēmas, ceturtdien starptautiskajam projektam "Vēža aprūpes koordinācijas un skrīninga uzlabošana Latvijā un Slovākijā" veltītajā preses konferencē atzina veselības joma eksperti.
Eiropas Savienības finansētā projektā pēc atbilstošas izpētes ir atrasta virkne risinājumu izaicinājumiem vēža slimnieku aprūpē Latvijā, aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta (LU KPMI) pārstāve Amanda Boka.
Onkoloģijas plāna īstenošanai 2023. gadā papildus nepieciešamais finansējums ir 69 miljoni eiro, bet valsts budžeta vidējā termiņa ietvarā deficīts onkoloģijas nozarei ir 216 miljoni eiro. Tajā pašā laikā valdības iezīmētais papildu finansējums zālēm vēža pacientiem ir vien astoņi miljoni eiro, un šādu budžeta piedāvājumu 22. februārī plāno akceptēt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) aicina palielināt onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai piešķirto finansējumu no astoņiem miljoniem eiro līdz 51 miljonam eiro, informē SIFFA valdes priekšsēdētāja Liene Siliņa.