Onkoķirurģiju būtu jākoncentrē pāris centros, bet reģionos onkoloģiskie pacienti nebūtu jāoperē, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš.
Var teikt, ka baumu līmenī, bet soctīklos pamanīti vairāki ieraksti, kas liecina, ka viens vai otrs veselībai būtisks izmeklējums, pakalpojums vai manipulācija tiek atlikta uz nākamo gadu, jo visa tiem paredzētā nauda ir iztērēta.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja lēmumu Veselības ministrijas (VM) budžetā pārdalīt 3,7 miljonus eiro ambulatoro, stacionāro un onkoloģisko veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.
Gabriels Mutors šodien svin savu 20. dzimšanas dienu. Atgādināsim ka Gabrielam sabiedrība šogad saziedoja vēsturiski lielāko naudas daudzumu - ap 500 tūkstošiem eiro, kas viņam bija nepieciešams ļoti dārgām onkoloģijas zālēm.
„Prognoze ir drausmīga - katrs otrais vīrietis, katra trešā sieviete savas dzīves laikā sastapsies ar vēzi,” TV24 raidījumā „Nedēļa. Post scriptum” atzīst ķīmiķis, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un stāsta, kāpēc Latvijā ir viens no zemākajiem finansējumiem zinātnei Eiropas Savienībā
“Viss sākās 2023. gada pavasarī, kad es pati sev sataustīju veidojumu krūtī,” stāsta krūts vēža paciente Irina Krasta, kurai slimību atklāja pietiekami savlaicīgi, lai sāktu efektīvu ārstēšanu, kam viss nepieciešamais bijis pieejams.
Līdz 80% vēža slimnieku ir uzturvielu nepietiekamība un teju katrs piektais nāves gadījums vēža slimniekiem izriet no uzturvielu nepietiekamības sekām, uzsvērts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Uztura un dietoloģijas centra organizētajā seminārā "Malnutrīcijas aktualitāte dažādās ārstniecības nozarēs".
Kamēr katru gadu pieaug to sieviešu skaits, kurām diagnosticē jau ielaistu krūts vēzi, tikmēr uzaicinājumam veikt skrīningu atsaucas joprojām gaužām maz aicināto. Biežākie atrunu iemesli ir bailes no paša izmeklējuma, vai no tā, ko varētu uzzināt, arī laika vai informācijas trūkums un uzskats, ka rindas uz izmeklējumu ir pārlieku garas. Kā ir patiesībā, stāsta speciālistes onkoloģes.
Lielākā daļa jeb 67% Latvijas iedzīvotāju saslimt visvairāk baidās ar onkoloģiskām slimībām, liecina medikamentu ražotāja AS "Grindeks" veiktās aptaujas dati.
Sliktas ziņas šomēnes saņēmušas aptuveni 40 ar krūts vēzi slimojušas sievietes, kurām tika plānota krūts rekonstrukcija pēc mastektomijas jeb krūts dziedzera noņemšanas. Nauda valsts makā vairs neesot atrodama un arī finansētās kvotas ir beigušās. Turklāt paziņojums nācis tieši oktobrī - krūts veselības mēnesī. Vai tiešām plānots taupīt uz sieviešu rēķina, kuras pārvarējušas vēzi? Par šiem jautājumiem ar vēža slimnieču atbalsta organizācijām un ministrijas pārstāvjiem sarunājās TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.
Visticamāk, papildu finansējums krūšu rekonstrukcijas operācijām pēc krūts vēža izoperēšanas šogad netiks atrasts, aģentūrai LETA pauda Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
Vēža savlaicīgas atklāšanas programma Latvijā darbojas jau vairākus gadus, taču joprojām liela daļa iedzīvotāju nezina, vai un kādas pārbaudes apmaksā valsts. Lai arī kopumā iedzīvotāju atsaucība šīm pārbaudēm aug, aptuveni piektajai daļai iedzīvotāju ir visnotaļ miglains priekšstats, kas ir vēža skrīnings.
Dažās vēža skrīninga grupās atsaucības ziņā esam tālu no labiem rādītājiem, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāve, ģimenes ārste Zane Berga.
Jānodrošina vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret visiem onkoloģijas pacientiem, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, piektdien Rīgas pilī tiekoties ar Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" pārstāvjiem.
Kaut gan regulāra vēža skrīninga veikšana ļauj vēzi atklāt agrīni un bieži veiksmīgi ārstēt, un Latvijā aug skrīningu apmeklētāju skaits, teju piektā daļa jeb 19% aptaujāto nezina, kurus no vēža skrīningiem apmaksā valsts, liecina Slimību un profilakses centra (SPKC) septembrī veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.
Ņemot vērā valstī sarežģīto situāciju onkoloģijas jomā, kā arī atsaucoties uz premjeres un ekonomikas ministra iniciatīvu meklēt plašāku atbalstu onkoloģijas pacientu atbalstam, AS "Latvenergo" 2024.gada augustā lēma sniegt 200 000 eiro atbalstu onkoloģijas pacientiem medikamentu apmaksai. 2024.gada 18.septembrī tika noslēgts ziedojuma līgums starp AS "Latvenergo" un fondu Ziedot.lv, un tiek uzsākta palīdzības sniegšana, vēsta Ziedot.lv.
Patlaban veselības budžeta caurumus lāpa sabiedrība, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē atzina onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība "Dzīvības koks" pārstāve Gunita Berķe.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sagaida no veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) detalizētākus priekšlikumus onkoloģijas pacientu izaicinājumu risināšanā.