Civilizācijai un mūsdienu dzīves ritmam ir sava cena – cilvēki vairs nav spiesti tik daudz pārvietoties, lai izdzīvotu. Turklāt cilvēki ir kļuvuši par ķīlniekiem ne tikai mazkustīgam darbam un dzīvesveidam, bet arī ekrāniem. Sekas tam visam ir fizisko aktivitāšu samazināšanās un līdz ar to paaugstināts risks saslimt ar daudzām hroniskām slimībām, raksta Lietuvas TV3.
Profesors Alberts Skurvids portālam tv3.lt norādīja, ka tagad vecāki savus bērnus no auto izlaiž tieši pie skolas sliekšņa, ir daudz datoru un citu kārdinājumu. "Kāpēc iet uz treniņu, ja no spēlēm un citiem priekiem gūstat vairāk baudas? Taču sports sagādā arī prieku ," norādīja speciālists.
Pēc viņa teiktā, jaunieši bieži vien neredz lielu jēgu vingrot, jo kopumā viņi joprojām jūtas labi. "Taču nepietiekama fiziskā aktivitāte rada sekas vēlāk - vecumā no 45 līdz 60 gadiem. Tātad briesmas veselībai nedraud tagad, bet gan tad, kad viņi izaugs," viņš brīdināja.
Jaunā pētījuma rezultāti ir bēdīgi - pēdējo 30 gadu laikā skolēnu sirds un asinsvadu darbība ir pasliktinājusies gandrīz par trešdaļu, bet muskuļu spēks - par aptuveni 15 procentiem.
Jauni dati liecina, ka tikai aptuveni 10-15 procenti pieaugušo un skolēnu ir pietiekami fiziski aktīvi, vismaz atbilstoši jaunākajiem pieņemtajiem fizisko aktivitāšu standartiem, piemēram, aerobā izturība 20-60 minūtes dienā ar mērenu intensitāti.
"Ja palielinās ķermeņa masas indekss un aptaukošanās, un samazinās fiziskās aktivitātes, tas ir milzīgs risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, kas ir galvenais cilvēku nāves cēlonis. Daudzas zinātniskas publikācijas liecina, ka nepietiekamas fiziskās aktivitātes palielina iespējamību saslimt ar aptuveni 40-45 hroniskām slimībām, tostarp aptaukošanos, diabētu un dažādām smadzeņu slimībām. Fizisko aktivitāšu trūkums ietekmē arī emocionālo inteliģenci un stresu, izraisot depresiju, paaugstinātu impulsivitāti un agresivitāti. Regulāras fiziskās aktivitātes samazina arī noteiktu vēža veidu attīstības risku. 60 minūtes vidēji smagas vai augstas intensitātes vingrošanas dienā samazina risku saslimt ar krūts vēzi par 12-21 procentiem, zarnu vēzi par aptuveni 19 procentiem, dzemdes kakla vēzi par aptuveni 20 procentiem, kuņģa vēzi par aptuveni 19 procentiem, plaušu vēzi par aptuveni 25 procentiem un urīnpūšļa vēža risku par 15 procentiem. Ja sēžam un nekustamies, pirmais vienkāršais ir tas, ka visa vielmaiņa mūsu organismā palēninās, enerģijas patēriņš kļūst 10 reizes lēnāks nekā tad, ja mēs sāktu kustēties ar lielu intensitāti," stāsta profesors.