Latvijā vēža pacientiem ļoti svarīgi ir laikus saņemt adekvātu ārstēšanu, tomēr tikpat būtisks ir sociālais atbalsts, ko pacientiem var sniegt līdzcilvēki. Diemžēl nereti vēža pacienti baidās lūgt palīdzību, un to var izskaidrot ar joprojām pastāvošo stigmu pret vēža slimību un grūtībām uzrunāt vēža pacientus.
Šodien tirdzniecības centrā "Domina Shopping" būs labdarības tirdziņš "No sirds sirdij 2023" onkoloģiski slimu bērnu atbalstam, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāji.
Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) 57 ārsti nosūtījuši atklātu vēstuli pret LOC reorganizāciju Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), veselības ministrei Līgai Meņģelsonei, Rīgas Austrumu slimnīcas (RAKUS) valdei un nevalstiskajām organizācijām, piektdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas ārsti šodien sapulcē nolēmuši izteikt neapmierinātību ar Rīgas Austrumu slimnīcas valdi, izvirzot vairākas prasības, kuru neizpildes gadījumā darbu klīnikā varētu atstāt visi ķirurgi, Neatkarīgajai apstiprināja Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš.
Bailes un neziņa par vēža pacientu ārstēšanu un onkoloģijas situāciju Latvijā jau pavisam tuvā nākotnē – šādas sajūtas vada vēža pacientus šodien. Pacients ar onkoloģisku slimību Latvijā ne tuvu nevar justies drošs par ārstēšanu un sociāli pasargāts cīņā ar slimību.
Vairāki desmiti onkoloģisko pacientu un viņu atbalstītāji ceturtdienas rītā pulcējās pie Saeimas, lai akcijā #AtbalstāmVēžaPacientusKopā atgādinātu deputātiem, cik svarīgi ir novērst kritisko situāciju onkoloģisko slimību ārstēšanā.
Valdība otrdien, 6.decembrī, pieņēma Ministru kabineta noteikumus, kas ļaus Rīgas Austrumu klīniskai universitātes slimnīcai (RAKUS) uzsākt darbu pie Latvijas Vēža centra izveides, ko finansēs no ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem.
Nākamajā nedēļā parlamentārieši plāno izveidot onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupu.
Par minēto tiks spriests jaunnedēļ paredzētajā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Tā plānota 7.decembrī plkst.10.
Latvijas Onkoloģijas centrs (LOC), iespējams, tuvākajā laikā varētu zaudēt uzreiz trīs vadošos LOR speciālistus - un līdz ar to veselu nodaļu, pirmdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Rudenī onkologi un pacientu organizācijas īpaši pievērš uzmanību vēža skrīningam un agrīnas diagnostikas nozīmei kampaņā, īpaši aicinot sievietes pārbaudīt krūšu veselību.
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) šonedēļ piegādāts otrais jaunākās paaudzes lineārais elektronu paātrinātājs daudz efektīvākai onkoloģisko pacientu ārstēšanai, informēja slimnīcas Komunikācijas daļas Sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Mileiko.
Piecos gados būtiski palielinājies inovatīvo medikamentu skaits Latvijā, taču to pieejamība joprojām ir ļoti ierobežota. Ja vēža zāles netiek iekļautas kompensējamo zāļu sarakstā, pacientiem ir ļoti niecīgas izredzes saņemt tās ārstēšanai.
Virkne politisko spēku onkoloģijas jomu priekšvēlēšanu debatēs skaļi sauc par prioritāti, tomēr Latvijas iedzīvotāju vidū aug skepse par valsts spēju palīdzēt vēža pacientiem. Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka cīņā ar vēzi visgrūtākais ir cīņa ar sistēmu.
Sasniedzot pietiekamu vakcinācijas līmeni pret cilvēka papilomas vīrusu, Latvijā vismaz uz pusi varētu samazināt saslimstību ar vairākiem vēža veidiem, uzskata Latvijas Onkologu asociācijas valdes loceklis, onkologs – ķirurgs Guntis Ancāns.
Liela daļa Latvijas cilvēku neuzticas valsts sistēmai un tās spējai palīdzēt onkoloģiskajiem pacientiem, un vēža ārstēšana ir atkarīga tikai no pašu pacientu un tuvinieku uzņēmības, liecina iedzīvotāju aptaujas dati.
Dzemdes kakla vēzis ir novēršama slimība, un cilvēka papilomas vīrusa klātbūtnes noteikšana ļaus ievērojami veiksmīgāk un efektīvāk atklāt un ārstēt sievietes, kurām dzemdes kakla vēža attīstības risks ir augsts, norāda Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa.
Veselības ministrijas izstrādātā onkoplāna realizācijai katru gadu papildus nepieciešami vismaz simt miljoni eiro, no tiem vislielākais finansējums ir vajadzīgs kompensējamo medikamentu apmaksai.
Pat ja onkoloģijas plāns saņemtu pilnībā visu nepieciešamo finansējumu, tas nenozīmē, ka uzreiz atrisinātos visas problēmjomas vēža skrīningā, slimības diagnostikā un pacientu ārstēšanā, Saeimas deputātu grupas onkoloģijas pacientu atbalstam sanāksmē uzsvēra Rīgas Austrumu slimnīcas Zinātniskās daļas vadītājs, profesors Mārcis Leja. Latvijai nopietni jāstrādā pie Eiropai atbilstošu kritēriju ieviešanas, piemēram, vēža skrīningā un datu apkopošanā.
Šāgada kopējais valsts finansējums onkoloģijas pacientu profilaksei un ārstēšanai ir vairāk nekā 137 miljoni eiro, tajā skaitā papildu finansējums – 5,7 miljoni eiro – no tabakas akcīzes ieņēmumiem, “Neatkarīgajai” pastāstīja Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders.
Kompensējamo zāļu apmaksai onkoloģijas pacientiem ir atvēlēti gandrīz 58 miljoni eiro, tomēr arī šie miljoni nenosedz visas pacientu vajadzības. Papildu finansējums no akcīzes nodokļa ļauj nosegt budžeta deficītu kompensējamām zālēm.
Pieejamība onkoloģisko slimību diagnostikai un ārstēšanai nevar būt atkarīga no tā, kādā valstī cilvēks ir piedzimis, tomēr realitātē diemžēl tā notiek. Resursu bagātās Eiropas valstis var atvēlēt uz pusi lielāku finansējumu vēža ārstēšanai, tomēr nauda ne vienmēr ir galvenais.