RAKUS: Teju katra piektā vēža slimnieka nāve saistīta ar uzturvielu nepietiekamības sekām

Līdz 80% vēža slimnieku ir uzturvielu nepietiekamība un teju katrs piektais nāves gadījums vēža slimniekiem izriet no uzturvielu nepietiekamības sekām, uzsvērts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Uztura un dietoloģijas centra organizētajā seminārā "Malnutrīcijas aktualitāte dažādās ārstniecības nozarēs".

Lielākās uzturvielu nepietiekamības riska grupas ir seniori ar veselības problēmām, vēža slimnieki, kā arī pacienti pēc apjomīgas vēdera dobuma operācijas, pacienti pēc insulta un pacienti ar smagām hroniskām slimībām.

Senioriem, kas dzīvo mājās, uzturvielu nepietiekamība ir novērojama līdz 10% gadījumu, savukārt tiem, kas ir akūti hospitalizēti vai dzīvo aprūpes iestādēs, šis rādītājs ievērojami pieaug, sasniedzot pat 60%.

Ambulatoro pacientu vidū uzturvielu nepietiekamība ir sastopama līdz 15% gadījumu, kamēr hospitalizēto pacientu grupā tā skar jau līdz 65% pacientu.

Uzturvielu nepietiekamība ir arī izplatīta konkrētu slimību grupās. Piemēram, atkarībā no onkoloģiskās slimības lokalizācijas 20% līdz 80% vēža slimnieku un 30% pacientu ar neiroloģiskām slimībām ir uzturvielu nepietiekamība. Tāpat uzturvielu trūkums ir raksturīgs 50% pacientu ar iekaisuma zarnu slimībām un 27% pacientu pēc apjomīgām ķirurģiskām operācijām, kas rada papildu riskus atveseļošanās procesā. Uzturvielu nepietiekamības risks tiek novērots arī intensīvās terapijas pacientiem - no 38% līdz 78% gadījumu.

Kopš pagājuša gada cilvēki ar uzturvielu nepietiekamību var saņemt arī valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu. Jau iepriekš tika nodrošināta apmaksāta enterālā (barošana gremošanas traktā) un parenterālā (barošana vēnā) barošana pacienta dzīvesvietā, tomēr daudz ārstu un pacientu to nezina vai arī piesakās pārāk novēloti, jau smagā uzturvielu nepietiekamības stadijā, uzsver RAKUS.

Valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu var saņemt, sākot ar konsultāciju pie ārstējošā vai ģimenes ārsta, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un kurš izvērtēs nepietiekama uztura risku un izsniegs nosūtījumu uz RAKUS Klīniskās barošanas kabinetu.

Savukārt Austrumu slimnīcas uztura speciālists pēc konsultācijas, balstoties uz pacienta veselības stāvokli, izrakstīs piemērotāko papilduzturu un noteiks tā devas. Pēc izrakstīšanas papilduzturs tiek piegādāts uz pacienta dzīvesvietu trīs darbdienu laikā, tādējādi pacients to var saņemt, neapmeklējot aptieku.

Pētījumi liecina, ka līdz pat divām trešdaļām vēža slimnieku netiek veikts uzturvielu nepietiekamības skrīnings, norāda RAKUS ķirurgs Antons Rudzāts, kurš strādā slimnīcas stacionārā "Latvijas Onkoloģijas centrs".

Savukārt pacientiem, kuriem uzturvielu nepietiekamība ir atpazīta, 40% gadījumu tā netiek atbilstoši novērtēta - lai savlaicīgi atpazītu uzturvielu nepietiekamību un uzlabotu pacientu dzīves kvalitāti, jāveic uzturvielu nepietiekamības skrīnings un ārstēšanās procesā tas jāveic atkārtoti, uzsver Rudzāts.

Uzturvielu nepietiekamība būtiski ietekmē veselību, slimību gaitu, pašsajūtu un vispārējo dzīves kvalitāti. Tā rodas, ja cilvēks nepietiekami uzņem uzturvielas - faktiski cieš no bada, un tas rada ķermeņa uzbūves izmaiņas, tostarp samazinās muskuļu masa un mainās orgānu darbība, informē slimnīcā.

Galvenās uzturvielu nepietiekamības pazīmes ir svara, apetītes zudums, cilvēks apēd daudz mazāk nekā iepriekš, kā arī rodas izteikts nogurums.