Rosina nākamajā "Onkoplānā" veidot atsevišķu sadaļu reto audzēju ārstēšanai

Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Onkoloģijas klīnikas vadītāja Aija Geriņa norādīja, ka retie audzēji veido 24% no visiem Eiropā primāri diagnosticētajiem audzējiem, un kopumā retie audzēji veido 30% no visiem vēža izraisītiem nāves gadījumiem pieaugušajiem.

Nereti reto audzēju diagnozes, kā, piemēram, neiroendokrīnais audzējs, pat vairs nekvalificējas kā rets audzējs, jo pēdējo gadu dati liecina, ka tas pieaudzis pat no piecām līdz septiņām reizēm.

Kopumā diskusijas dalībnieces atzina, ka reto audzēju noteikšana ir komplicēta, jo nav specifisku simptomu, mazā skaita dēļ trūkst klīnisko pētījumu. Tāpat pietrūkst arī specifisku biomarķieru, un to noteikšana ir dārga.

Bieži vien ar standarta datortomogrāfijas, radioloģijas izmeklējumiem diagnozi nevarot identificēt un nākoties veikt radioaktīvos izmeklējumus.

Problēma arī vērojama ārstu un speciālistu kompetencē. Trūkstot apmācību par reto vēžu struktūru, kā arī starptautisku sadarbību, tāpēc ārsti nezinot, kā ārstēt attiecīgās diagnozes. Eiropas Savienības Ekselences centri varētu būt zināms risinājums, taču pagaidām Lietuvā tādi ir divi, bet Latvijā un Igaunijā - neviens, norādīja diskusijas dalībnieces.

Problēmas skar arī novecojušas ārstniecības vadlīnijas un medikamentus. Līdztekus atsevišķām diagnozēm konkrēti medikamenti netiek kompensēti. Tā rezultātā retie audzēji tiek diagnosticēti vēlīnas stadijās, pauda diskutētājas.

Neesot arī izstrādāti precīzi diagnostikas protokoli un definēts pacienta ceļš no stacionāra līdz terapijai.

Kopumā situāciju raksturo neskaidrs finansējums un sarežģīts pētniecības process ar nepilnīgiem datiem par reto audzēju diagnozēm, norādīja diskusijas dalībnieces.

Pašreizējie dati liecina, ka Latvijā visbiežāk sastopamās reto audzēju diagnozes ir B-šūnu hroniska limfoleikoze, iedzimts krūts un olnīcu vēža sindroms, kā arī multiplā mieloma.

Kā aģentūrai LETA pauda Valciņa, vēžu reģistra jautājums ir būtisks, lai sakārtotu esošo sistēmu. Ir vajadzīga konkrēta ne vien reto, bet visu vēžu un audzēju uzskaites stingra sistēma. Tāpat esot jānodrošina starpdisciplinārā tīklošanās starp pētniecības centriem un jāveicina jauno speciālistu apmācība tieši reto diagnožu ārstēšanā.

Retie audzēji prasa specifisku pieeju no organizācijām un valsts veselības dienestiem, tāpēc jāorganizē reto audzēju uzskaite - jāapkopo epidemioloģiski un klīniski sistematizēti dati, iedzīvotāju reģistra dati un reālās dzīves klīniskie dati, kā arī jādomā par dažādu datu bāžu savienojamību.

Lai gan molekulārie izmeklējumi asins ļaundabīgām slimībām Latvijā ir pieejami, valsts apmaksāti tie ir tikai pie dažām diagnozēm, piemēram, hroniskai limfoleikozei ir, bet akūtām leikozēm nav, norādīja PSKUS hematoloģe Kristīne Bernāte.

"Ja nav adekvātas diagnostikas, nevaram klasificēt atbilstoši starptautiskām klasifikācijām, līdz ar to nevaram novērtēt pacienta riska grupu un nevaram nozīmēt atbilstošāko mērķterapiju, viņa apgalvoja.

Tā kā īpaši retām slimībām, tai skaitā bērnu onkohematoloģijā zāļu lietošanas indikācijas nepamato plaši klīniskie pētījumi pacientu mazā skaita dēļ, zāļu aprakstos nav minēta indikācija konkrētai diagnozei un medikaments netiek iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā.

Mazā pacientu skaita dēļ arī farmācijas firmas nav ieinteresētas iesniegt medikamentus kompensējamo zāļu sarakstam.

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka terapijai jābūt pamatotai pēc starptautiskām vadlīnijām, nevis, kā tas ir šobrīd, tikai pēc pieejamības kompensējamo zāļu sarakstā. Tāpēc speciālistu priekšlikums ir ļoti retu audzēju ārstēšanai veidot ekspertu grupas starpvalstu līmenī, sākot ar Baltiju.

Līdztekus individuālās kompensācijas apmērs nenosedz gada medikamenta izmaksas. Arī reto slimību medikamentu grozs nenosedz visas slimību vajadzības.

Jau vēstīts, ka VM izstrādājusi jaunu veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā 2025.-2027.gadam.

Mirstības no onkoloģiskajām saslimšanām mazināšanai tiks ieviestas jaunas vēža skrīninga programmas un pacientu ziņotās pieredzes un veselības iznākumu mērījumu (PREM un PROM) platformas.

Plānā definēti pieci galvenie rīcības virzieni, kas vērsti uz onkoloģisko slimību profilaksi, vēža skrīninga programmu un agrīnas diagnostikas popularizēšanu, pacientu ziņotās pieredzes un veselības iznākumu mērījumu platformu izveidi un ieviešanu, kā arī personalizētu terapiju, bērnu onkoloģijas aprūpi un labāku onkoloģisko slimību datu pārvaldību. Pozitīva izvērtējuma gadījumā plānots ieviest prostatas, kuņģa un plaušu vēža skrīningus.

Bērnu onkoloģijas jomā plānots izstrādāt klīniskos ceļus "sarkanā karoga simptomiem" un pilnveidot dalītās aprūpes sistēmu reģionālajās slimnīcās, savukārt pieaugušo ārstēšanā tiks paplašināta dinamiskā novērošana un personalizētā terapija. Vienlaikus izvērtēs iespējas paplašināt "zaļā koridora" pieejamību, maksas ārstiem piešķirot tiesības nosūtīt uz "zaļo koridoru" pacientu ar aizdomām par onkoloģiju.

Līdz šim Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ir izveidots Metodiskais centrs onkoloģijas jomā, bet šobrīd procesā ir Latvijas Vēža centra akreditācija un Valsts patoloģijas centra izveide, norāda ministrijā.

Ministrijā vērš uzmanību, ka Latvijā ir ap 90 000 iedzīvotāju ar ļaundabīgā audzēja diagnozi un vēzi joprojām ir otrais biežākais nāves cēlonis, veidojot 20% no visiem nāves gadījumiem. Bērnu vidū saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir būtiski zemāka nekā pieaugušo populācijā - 2022.gadā ļaundabīgs audzējs tika diagnosticēts 74 bērniem un jauniešiem līdz 17 gadu vecumam.