Olas

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šā gada pirmajā pusgadā ir veicis 78 laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olās un olu produktos, informēja PVD.

27.jūnijā jau trešo reizi olu produktu importā no Ukrainas ir atklāta salmonella, turklāt Eiropas Komisijas (EK) Pārtikas un barības ātrās reaģēšanas sistēmā (RASFF) riska līmenis noteiks kā nopietns.

Vislabākais risinājums, lai pasargātu iedzīvotājus no iespējamas saslimšanas ar smagu infekcijas slimību salmonelozi, kas var izrādīties arī letāla, būtu no Ukrainas importēto olu un olu produktu aizturēšana uz robežas līdz laboratorisko analīžu rezultātu noskaidrošanai, neielaižot tālāk iekšzemē. Tā uzskata bijušais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Vinets Veldre. Lai gan valdība ir piešķīrusi papildu finansējumu padziļinātu pārbaužu veikšanai no Ukrainas ievestajām olām un olu produktiem, tomēr PVD uz robežas aiztur tikai olu baltumu masas kravas, neļaujot tām iebraukt Latvijā līdz analīžu rezultātu saņemšanai, jo iepriekš tieši divās olu baltuma masas kravās tika konstatēta salmonella. Pārējās olu un olu produktu kravas analīžu rezultātus var gaidīt noliktavās jau iekšzemē.

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par nepieciešamo papildu finansējumu Ukrainas izcelsmes olu un olu produktu uzraudzībai un kontrolei. Ar informatīvo ziņojumu otrdien, 18. jūnijā, iepazīstināta valdība.

Olu baltuma masā, ko Ukrainas uzņēmums bija iecerējis vest tranzītā cauri Latvijai, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šogad jau atkārtoti konstatējis salmonellas baktērijas. Lai gan PVD neatklāj vainīgo, visticamāk, tas ir Ovostar Union – uzņēmums, kas Latvijā plāno būvēt milzu olu rūpnīcu.

Vietējie olu ražotāji vērsušies pie Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī pie citā atbildīgām institūcijām, aicinot veikt ļoti nopietnas pārbaudes no Ukrainas importētām olām, jo tajās konstatēta salmonella.

No Ukrainas uz Portugāli tranzītā caur Latviju vestā olu baltuma masā konstatēta salmonellas klātbūtne, noskaidroja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Sīpolu mizas vai pārtikas krāsvielas ir vieni no izplatītākiem variantiem, ja domā par Lieldienu olu greznošanu. Izmēģinām, vai iespējams mājas apstākļos nokrāsot Lieldienu galvenās varones, ja svētki pārsteiguši nesagatavotu vai pēdējā mirklī tomēr nolem mesties olu krāsošanas priekos!

Starptautiskais interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmums "Gemius" aptaujājis Latvijas interneta lietotājus par iemīļotāko Lieldienu olu krāsošanas metodi. Noskaidrots, ka 88 procenti respondentu iecienījuši olas krāsot pēc senču metodes – ar sīpolu mizām, pievienojot dažādas dabas veltes un dabīgas krāsvielas.

Pirms Lieldienu brīvdienām brūno olu cenas, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, samazinājušās par aptuveni 10%, savukārt baltajām olām cenu kritums ir par 20%, informēja mazumtirgotāju "Maxima Latvija" un "Elvi Latvija" pārstāvji.

Teju katrā ģimenē no paaudzes paaudzē tiek nodotas Ziemassvētku galda rotāšanas tradīcijas, taču Lieldienu galda dekorēšanai tiek pievērsts krietni mazāk uzmanības. "Ikea" Interjera dizaina nodaļas vadītāja Baiba Freija dalās ar ieteikumiem, kā viegli izgreznot Lieldienu galdu atbilstoši savai gaumei un mājas iekārtojuma stilam.

Latvijas iedzīvotāji ikdienā priekšroku dod brūnām olām, lai gan to vērtība ir tieši tāda pati kā baltajām olām. Izņēmums ir Lieldienas – tad strauji pieaug pieprasījums pēc baltajām, lai arī tās ir dārgākas nekā brūnās māsas. Kaut arī gada laikā olas sadārdzinājušās teju par piektdaļu, veikalnieki uz Lieldienām sola olu cenu noturēt pagājušā gada līmenī vai atsevišķi tirgotāji – pārdot lētāk nekā citus gadus.

Pavisam drīz svinēsim Lieldienas, pirms kurām noteikti neizpaliks arī olu krāsošanas darbi. Lai šis process noritētu raitāk, iesakām četrus trikus veiksmīgākai Lieldienu olu nokrāsošanai. Nebaidies eksperimentēt!

Lieldienas jau drīz klauvēs pie namdurvīm, tādēļ jau laikus jāsāk domāt par galdā liekamajiem ēdieniem. Rimi Gardēžu vēstnese Ilze Jurkāne iesaka pagatavot pildītas olas ar ķilavām, jo, viņasprāt, latvietis, tāpat kā visi ziemeļnieki, nevar iztikt bez siļķes. Jurkāne atminas, ka viņas bērnības un jaunības dienu mājās Amerikas Savienotajās Valstīs nevienas viesības nebija iedomājamas bez pildītām olām.

Lieldienu neatņemama sastāvdaļa ir krāsainās olas, kuru nokrāsošanai var izmantot sīpolu mizas, sarkano kāpostu, mellenes, dažādas tējas, kafiju, krāsvielas, nagu lakas un pat vīnu. Taču, lai olas iegūtu marmoram līdzīgu izskatu, tev vajadzēs vien sīpolu mizas un briljantzaļo šķīdumu.

Katram no mums ir kāds iecienītākais olu pagatavošanas veids. Cilvēki gatavi olas ēst gan vārītas, gan ceptas, gan jēlas. Taču neatkarīgi no tā, kā olas izmantojam, no tām vienmēr kaut kas paliek pāri – čaumalas. Turklāt izrādās, ka arī tām var būt vairāki pielietojumi. Tāpēc tā vietā, lai čaumalas izmestu, AS Balticovo un iesaka izmēģināt kādu no šīm idejām.

Pašlaik Latvijas veikalos patērētājiem ir pieejamas vistu olas no dažādām valstīm, piemēram, Latvijas, Polijas, Lietuvas, Ukrainas un citām. Lielākā daļa pircēju domā, ka iegādājas Latvijā iegūtas olas, jo uzskata tas par kvalitatīvākām nekā, piemēram, no Polijas vai Ukrainas ievestās. Tomēr realitātē tikai retais pircējs patiešām pievērš uzmanību ražotājvalstij.

Viena no svarīgākajām lietām jebkuram produktam ir tā derīguma termiņš. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja produkta ārējais izskats var palikt nemainīgs pat vairākas nedēļas pēc tā iegādes. Piemēram, pēc olas čaumalas būs grūti saprast, cik svaiga tā ir. Tāpēc AS "Balticovo" ir sagatavojis padomus, kā pārliecināties par savā ledusskapī atrodamo olu derīgumu, kā arī priekšnoteikumus labākai olu uzglabāšanai.

Kā atšķiras sprostos turētu un brīvi staigājošu vistu olas?

Kūtī vai sprostos turētu vistu olu vai arī brīvi staigājošu vistu olu sastāvs būtiski neatšķiras, jo to sastāvā esošās minerālvielas un vitamīni ir teju vienlīdzīgā daudzumā, liecina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētnieces Asnates Ķirses-Ozoliņas nesen veiktais pētījums.