Krievijas pilna mēroga iebrukums sākās 2022. gada 24. februārī, kad tās bruņotie spēki uzbruka Ukrainai no vairākām pusēm — no Krievijas, Baltkrievijas un okupētās Krimas. Šis karš būtiski mainīja Eiropas drošības situāciju un lika NATO valstīm palielināt aizsardzības izdevumus un pārvērtēt enerģētisko atkarību no Krievijas.
Laikā, kad Saeimā notiek aktīvs darbs pie nākošā gada budžeta, paralēli aktualizējies jautājums par Stambulas konvencijas iespējamu denonsēšanu. Tas šķietami norāda uz valdošās koalīcijas iekšējām nesaskaņām un zināmu tās nestabilitāti.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro, ka nepieciešamība nodalīt atsevišķu samaksu par dzeramo ūdeni un kanalizāciju jau tiek praktizēta. Šāda nepieciešamība cita starpā pamatota ar nepieciešamību uzturēt pietiekamu spiedienu ugunsdzēsības hidrantos.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus par ekonomiski pamatotām cenām, veicinot efektīvākus pakalpojumus un konkurenci nozarēs. Lielā mērā tieši no šīs iestādes darba atkarīga cena, ko maksājam komfortu savā ikdienā.
Pēdējās desmitgadēs migrācijas plūsmas Eiropas savienībā kļuvušas daudzveidīgākas. Cilvēki pārvietojās ne tikai no Austrumeiropas uz Rietumiem, meklējot labākas ekonomiskās iespējas, bet arī no citiem pasaules reģioniem, piemēram - Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem.
Obligātā iepirkuma komponente (OIK) Latvijā ieguva plašu slavu kā viena no visvairāk kritizētajām enerģētikas sistēmas daļām. Tā tika ieviesta kā mehānisms, lai atbalstītu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem un koģenerācijas, tomēr tautas acīs OIK drīzāk kļuva par korupcijas un negodīgas peļņas simbolu.
Pēdējos gados Latvijā arvien vairāk tiek aktualizēta civilās aizsardzības tēma, īpaši saistībā ar bumbu patvertnēm un iedzīvotāju rīcību krīzes situācijās. Daudzas no padomju laikā būvētajām patvertnēm Latvijā šodien vairs neatbilst mūsdienu prasībām – tās ir sliktā tehniskā stāvoklī, neaprīkotas vai pat nepieejamas.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro situāciju ar "Rīgas siltuma" tarifiem nākamajai apkures sezonai.
Lietuvā 1991. gada janvāris kļuva par asiņainu cīņu par neatkarību. 13. janvārī, kad padomju armija Viļņā mēģināja pārņemt televīzijas torni un citas stratēģiskas vietas. Bailes par iespējamu asinsizliešanu bija jūtamas arī Latvijā.
1991. gada augustā Maskavā norisinājās apvērsuma mēģinājums, jeb Augusta pučs, ar mērķi izbeigt PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova uzsākto demokratizācijas procesu Padomju Savienībā.
Pie Jāņa Šteinhauera vidusskolas atklāts jauns sporta laukums ar moderniem trenažieriem – ar maināmiem svariem un iespējām nopietnākai fiziskai sagatavotībai. Diemžēl izrādās, ka šie trenažieri ražoti Somijā.
“Lāpīt ekonomiku uz drošības rēķina nedrīkstam,” uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, runājot par imigrācijas ierobežošanu galvaspilsētā. Kādi pasākumi tiek apsvērti, lai mazinātu nelegālu uzturēšanos, un kādas ir reālās iespējas pašvaldībai kontrolēt situāciju?
Vakaros ejot pa Rīgas centra ielām, logi daudzviet paliek tumši. Cilvēki pārceļas uz Pierīgu.
Vicemērs Edvards Ratnieks stāsta, ka Rīgā ir desmitiem tūkstošu brīvu dzīvokļu, kas stāv tukši un netiek izīrēti vai pārdoti.
Ādaži, Mārupe, Liepāja un citas pilsētas plaukst un zeļ, kamēr Rīga cīnās ar iedzīvotāju aizplūšanu, stāvvietu problēmām un tukšām ielām. Kāpēc galvaspilsēta atpaliek? Vai pie vainas ir kļūdas pilsētplānošanā, birokrātija, vai arī trūkst drosmīgas vīzijas? Māris Sprindžuks atklāti stāsta par Rīgas lejupslīdes cēloņiem un to, kā pārtraukt iedzīvotāju bēgšanu no pilsētas.
Mošeju būvniecības jautājums Rīgā nav pazudis no dienaskārtības. Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka absolūti neatbalsta šādu iniciatīvu, uzsverot arī sabiedrības spiedienu pret to.
Zigmars Liepiņš ir vārds, ko zina ikviens, kam rūp Latvijas mūzikas vēsture. Komponists, kurš radījis neaizmirstamus skaņdarbus un muzikālās izrādes – no leģendārās rokoperas “Lāčplēsis”, kas kļuva par Trešās atmodas simbolu, līdz populārām dziesmām, kas joprojām skan Latvijas radiostacijās. Liepiņš ir arī ilggadējs Latvijas Nacionālās operas un baleta direktors.
Latvieši bieži tiek raksturoti kā miermīlīgi un pacietīgi, taču vai ir robeža, kurai pāri ejot sabiedrība vairs klusēt nespēj? Komponists Zigmars Liepiņš dalās atmiņās par zinātniskā komunisma stundām un trīs frāzēm, kas šodien skan pārsteidzoši aktuāli – par revolūcijas situāciju, varu un lielkrievu šovinismu.