Kā Daugavpils pilsētas domē tiek pieņemti lēmumi; kādi fakti pierāda, ka bezmaksas sabiedriskais transports un bezmaksas sporta nodarbības ir ačgārna pagātnes domāšana, kura nedod labumu nedz iedzīvotājiem, nedz pilsētas budžetam; kādēļ pilsēta jāvada saprātīgi, saimnieciski un radoši – saruna ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu.
Domas un darbi cieši savijas Daugavpils pilsētas satiksmes ikdienā. Kā sabalansēt nemitīgi augošās iedzīvotāju vajadzības, labklājības prasību apmierināšanu ar finansiālām iespējām un pašu varēšanu; kāda nozīme ir pašu spējai saražot arī lielas lietas; kā attiekties pret apkārt notiekošo un kādēļ uz lietām jāraugās ar pozitīvu skatu – par to visu saruna ar Daugavpils mēru Andreju Elksniņu eksotiskā vietā – Daugavpils tramvaju depo.
Saeimas deputāte un frakcijas vadītāja Svetlana Čulkova (“Stabilitātei”) TV raidījumā: Nra.lv sarunas" pastāstīja, ko pagājušonedēļ darīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Ministrijas tur rādījušas ļoti smukas prezentācijas ar bildītēm un grafikiem, kur tās var nopelnīt un kur nevar, kas izklausījās pēc cirka.
Rīgas Ziemeļu transporta koridors ir viens no lielākajiem galvaspilsētas satiksmes projektiem, kura mērķis – novirzīt tranzīta un kravas plūsmu prom no centra, samazinot sastrēgumus un uzlabojot gaisa kvalitāti.
Rīgas domes deputāts Ansis Pūpols stāsta, ka, iespējams, tiks atļauta satiksmes plūsma pa Altonavas tiltu kā pagaidu risinājums, ja tam piekritīs eksperti.
Krievijas pilna mēroga iebrukums sākās 2022. gada 24. februārī, kad tās bruņotie spēki uzbruka Ukrainai no vairākām pusēm — no Krievijas, Baltkrievijas un okupētās Krimas. Šis karš būtiski mainīja Eiropas drošības situāciju un lika NATO valstīm palielināt aizsardzības izdevumus un pārvērtēt enerģētisko atkarību no Krievijas.
Laikā, kad Saeimā notiek aktīvs darbs pie nākošā gada budžeta, paralēli aktualizējies jautājums par Stambulas konvencijas iespējamu denonsēšanu. Tas šķietami norāda uz valdošās koalīcijas iekšējām nesaskaņām un zināmu tās nestabilitāti.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro, ka nepieciešamība nodalīt atsevišķu samaksu par dzeramo ūdeni un kanalizāciju jau tiek praktizēta. Šāda nepieciešamība cita starpā pamatota ar nepieciešamību uzturēt pietiekamu spiedienu ugunsdzēsības hidrantos.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus par ekonomiski pamatotām cenām, veicinot efektīvākus pakalpojumus un konkurenci nozarēs. Lielā mērā tieši no šīs iestādes darba atkarīga cena, ko maksājam komfortu savā ikdienā.
Pēdējās desmitgadēs migrācijas plūsmas Eiropas savienībā kļuvušas daudzveidīgākas. Cilvēki pārvietojās ne tikai no Austrumeiropas uz Rietumiem, meklējot labākas ekonomiskās iespējas, bet arī no citiem pasaules reģioniem, piemēram - Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem.
Obligātā iepirkuma komponente (OIK) Latvijā ieguva plašu slavu kā viena no visvairāk kritizētajām enerģētikas sistēmas daļām. Tā tika ieviesta kā mehānisms, lai atbalstītu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem un koģenerācijas, tomēr tautas acīs OIK drīzāk kļuva par korupcijas un negodīgas peļņas simbolu.
Pēdējos gados Latvijā arvien vairāk tiek aktualizēta civilās aizsardzības tēma, īpaši saistībā ar bumbu patvertnēm un iedzīvotāju rīcību krīzes situācijās. Daudzas no padomju laikā būvētajām patvertnēm Latvijā šodien vairs neatbilst mūsdienu prasībām – tās ir sliktā tehniskā stāvoklī, neaprīkotas vai pat nepieejamas.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro situāciju ar "Rīgas siltuma" tarifiem nākamajai apkures sezonai.
Lietuvā 1991. gada janvāris kļuva par asiņainu cīņu par neatkarību. 13. janvārī, kad padomju armija Viļņā mēģināja pārņemt televīzijas torni un citas stratēģiskas vietas. Bailes par iespējamu asinsizliešanu bija jūtamas arī Latvijā.
1991. gada augustā Maskavā norisinājās apvērsuma mēģinājums, jeb Augusta pučs, ar mērķi izbeigt PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova uzsākto demokratizācijas procesu Padomju Savienībā.
Pie Jāņa Šteinhauera vidusskolas atklāts jauns sporta laukums ar moderniem trenažieriem – ar maināmiem svariem un iespējām nopietnākai fiziskai sagatavotībai. Diemžēl izrādās, ka šie trenažieri ražoti Somijā.
“Lāpīt ekonomiku uz drošības rēķina nedrīkstam,” uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, runājot par imigrācijas ierobežošanu galvaspilsētā. Kādi pasākumi tiek apsvērti, lai mazinātu nelegālu uzturēšanos, un kādas ir reālās iespējas pašvaldībai kontrolēt situāciju?