Nra video

Pirms dažiem gadiem komponists Zigmars Liepiņš bija starp tiem, kurus izvirzīja Ministru kabineta balvai, taču pēdējā brīdī viņa vārds no saraksta pazuda. Kāpēc? Vai tā bija politiska atriebība, kandidātu pārskatīšana vai vienkārši nejaušība?

Rīgas vicemērs stāsta par to, kā novecojuši noteikumi bremzē attīstību, kāpēc mēs turpinām maksāt par liekām prasībām un kā panākt, lai sistēma kļūtu saprotama un ērta iedzīvotājiem.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri norāda, ka teju trešdaļai bērnu Latvijā konstatēta aptaukošanās. Līdzīga tendence vērojama visā Eiropā, un par vienu no iemesliem tiek minētas Covid-19 pandēmijas sekas. Tomēr Latvijā pastāv arī nopietnas problēmas ar prevenciju – profilaktiskais darbs veselības jomā joprojām ir nepietiekams.

“Šeit nav runas par to, ka kaut kam kaut ko liegs, jo tie ir Latvijas pilsoņi un viņiem ir Satversmē noteiktās tiesības. Bet runa ir par to, lai viņu EVAK vai citas valsts apdrošināšanu maksā mums, lai mēs pēc tam varam dot rēķinu Francijai, Vācijai, Īrijai vai Zviedrijai,“ tā uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai viņš ir gatavs nepopulāram lēmumam, proti, pārskatīt visu Latvijas pilsoņu pieejamību veselības aprūpei, ciklā “Nra.lv sarunas” sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Civilās aizsardzības plāns, kurā bija noteikts termiņš līdz 2025. gadam apzināt, remontēt un aprīkot gan esošās patvertnes, gan pielāgotās būves, pieņemts jau pērnā gada sākumā. Tomēr iedzīvotāju zināšanas par tuvumā esošām pieejamām patvertnēm krīzes situācijā arvien ir pieticīgas. Sabiedrībā pagaidām trūkst arī zināšanu par rīcību ārkārtas situācijās.

Latvija saskaras ar dziļu demogrāfijas krīzi – 2024. gadā dzimušo skaits samazinājās par 13 %, sasniedzot tikai 12 571 jaundzimušo. Tāpat no 2023. gada dzimušo skaits samazinājās no 14 490 uz 12 571 – kritums par 1 919 bērniem.

ASV prezidents Donalds Tramps ir pazīstams ar savu tiešo un bieži provokatīvo komunikācijas stilu, kas atšķiras no tradicionālajiem politikas standartiem. Viņa izteikumi bieži ir orientēti uz rezonansi publiskajā telpā, bet ne vienmēr ir konsekventi – gan faktu precizitātes, gan nostājas ziņā.

Zāļu vairumtirgotāji līdz šim jau cietuši vairāk nekā 28 miljonu eiro zaudējumus, norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri, komentējot sociālajos tīklos izskanējušās sūdzības par grūtībām atrast nepieciešamos medikamentus.

Edgars Rinkēvičs pauž pārliecību, ka esošās valdības stabilitāte ir lielā mērā atkarīga no spējas vienoties. Tomēr nākamo Saeimas vēlēšanu tuvums neraisa vēlmi pēc jaunas valdības ne koalīcijā, nedz arī opozīcijā, uzskata Valsts prezidents.

Hosams Abu Meri ir Latvijas Republikas veselības ministrs kopš 2023. gada. Savukārt pagājušā gada jūlijā viņa vadībā tika īstenota jauna uzcenojumu reforma farmācijas nozarē.

Latvijas ministrijās ir liels daudzums ekspertu, referentu, juristu, palīgu un tamlīdzīgu amatu. Tikmēr “restartētās” valdības plāns, cita starpā, paredzēja darbu pie birokrātijas un tēriņu samazināšanas valstī, kas loģiski sasaucas arī ar ierēdņu skaita samazinājumu.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri atzīst, ka šogad nozarei atvēlētais budžets būs nepietiekams. Tam par iemeslu, cita starpā, ir gan kompensējamo medikamentu saraksta paplašināšanās, gan pacientu skaita pieaugums.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atskatās uz diviem gadiem Valsts prezidenta amatā, kas bijuši piepildīti ar būtiskiem izaicinājumiem. Intervijā žurnālistei Elitai Veidemanei viņš skaidro, kā mainījusies valsts drošības izpratne, kādi risinājumi nepieciešami krīžu gatavībai, un kā šie divi gadi ir veidojuši viņa redzējumu par Latvijas attīstību.

Bijušais premjers un uzņēmējs Māris Gailis kritiski vērtē pēdējo gadu pārmaiņas Latvijas banku sektorā, ko dēvē par “ banku sistēmas kapitālo remontu”. Viņa skatījumā esam iebraukuši no viena grāvja otrā – cīnoties pret naudas atmazgāšanu, esam kļuvuši tik stingri, ka tagad atbaidām potenciālos investorus.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri skaidro, ka iespējami vairāki potenciāli modeļi veselības aprūpes finansēšanai Latvijā. Viens no tiem – speciāla “veselības nodokļa” ieviešana. Šāda sistēma jau darbojas Slovēnijā, kur, neskatoties uz līdzīgu iedzīvotāju skaitu, veselības budžets ir gandrīz trīs reizes lielāks nekā Latvijā.

Saeimas deputāts (ZZS) un bijušais satiksmes ministrs Uldis Uldis Augulis uzskata, ka Latvijas ārlietu ministrei Baibai Bražei un satiksmes ministram Atim Švinkam jārisina jautājums par Ukrainā iesaldētajiem a/s “Latvijas dzelzceļš” un tās meitaskompāniju vagoniem.

"Latvijas dzelzceļš" vairs nevar pastāvēt tādā formā kā agrāk un gūt ienākumus un šobrīd tas ir vēl viens rekstrukturizējams uzņēmums, uzskata Saeimas deputāts un bijušais zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) sarunā ar “nra.lv” norāda, ka deputāti aizvadītajā sesijā krietni pastrādājuši. 

Par Ukrainas lēmumu izbeigt norēķināšanos par Latvijas valsts uzņēmumam piederošā ritošā sastāva izmantošanu Latvijas satiksmes ministrs Atis Švinka saka, ka "Ukraina ir karā.  Jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu. Diskusijas... nav pats svarīgākais."

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs, bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs atzīst, ka, ja patiesi a/s “Latvijas dzelzceļš” vai tās meitasuzņēmumu vagoni Ukrainā spiesti atrasties dīkstāvē, neko nepelnot, un tajā pašā laikā mums no valsts budžeta “Latvijas dzelzceļš” ir jādotē – šāda ziņa nav tīkama.