Līdz plkst.16 Rojas pašvaldības vēlēšanās nobalsojuši 1269 vēlētāji jeb 35,29% no kopējā vēlētāju skaita, savukārt Mērsraga pašvaldības vēlēšanās - 658 vēlētāji jeb 44,01%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija.
Rojas novada mājaslapā uz jautājumu, kā vērtējat Rojas novada sadalīšanu, 69% dalībnieku atbild, ka "tās ir atsevišķu cilvēku ambīcijas", un tikai 13% abu pašvaldību iedzīvotāju piespiedu laulības šķiršanu vērtē pozitīvi. Mērsraga mājaslapā šādai aptaujai, visticamāk, būtu pavisam citāds iznākums.
Lai pēc Mērsraga un Staiceles piemēra arī citos Latvijas novados nesāktos masveida atdalīšanās, Finanšu ministrija (FM) mudina no nesaticīgajiem novadiem piedzīt 200 tūkstošus latu tā dēvētās apvienošanās naudas jeb līdzekļus, ko valsts savulaik ieguldīja novadu infrastruktūras attīstībā.
Šodien Rojas novada Mērsraga Tautas namā notika iedzīvotāju sapulce, kurā ar absolūtu balsu vairākumu pieņemta rezolūcija par Mērsraga izstāšanos no Rojas novada, aģentūru LETA informēja Rojas novada domes deputāts Lauris Karlsons, kurš domē ievēlēts no Mērsraga pagasta un pašvaldību vēlēšanās kandidēja no LPP/LC saraksta.
Šā gada nogalē aprit tieši viens gads, kopš Latvija ir veikusi lielākos administratīvi teritoriālos pārveidojumus pēdējo 40 gadu laikā. Formāli tika likvidēti rajoni. Tagad pamata administratīvā vienība ir novads un republikas pilsēta. Latvija ir sadalīta 109 novados un 9 republikas pilsētās. 2008. gadā, pārspīlējot ieguvumus no novadu izveides, reforma tika politiski izdzīta cauri Saeimai.
No šodienas līdz 9.oktobrim Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) speciālisti piedalīsies plānošanas reģionu sanāksmēs, kurās diskutēs par pašvaldībām, kurām noteikt īpaši atbalstāmas teritorijas statusu no 2010.līdz 2013.gadam.