Lai pēc Mērsraga un Staiceles piemēra arī citos Latvijas novados nesāktos masveida atdalīšanās, Finanšu ministrija (FM) mudina no nesaticīgajiem novadiem piedzīt 200 tūkstošus latu tā dēvētās apvienošanās naudas jeb līdzekļus, ko valsts savulaik ieguldīja novadu infrastruktūras attīstībā.
Šādu viedokli Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē vakar pauda FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Jolanta Plūme.
Jūlijā būs pagājis gads kopš administratīvi teritoriālās reformas, kuras rezultātā Latvijas teritorija tika sadalīta 109 novados. Dažviet gan jaunais iedalījums radīja milzīgu pretestību, rezultātā, piemēram, Mērsrags vēlas panākt atdalīšanos no Rojas novada, savukārt Alojas novada dome vakar izlēma, ka no 2013. gada, kad gaidāmas nākamās pašvaldību vēlēšanas, no šā novada varētu atdalīties Staicele.
J. Plūme parlamentāriešiem vakar klāstīja, ka šie precedenti varētu nebūt vienīgie, jo "arī daudzas citas pašvaldības atrodas zemajā startā, pētot, kā veiksies Mērsragam un Staicelei". Pēc ekspertes domām, atdalīšanās process drīz vien var kļūt nekontrolējams, tāpēc prasība atmaksāt valstij 200 tūkstošus latu būtu "vēl viens motīvs, lai kārtīgi padomātu, vai tiešām nevar sadzīvot".
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe gan šo ierosinājumu komentēja daudz skeptiskāk, norādot, ka vairums pašvaldību apvienošanās naudu jau sen esot iztērējušas, uzbūvējot ceļus un bērnudārzus, tāpēc līdzekļu piedziņa varētu būt sarežģīts process.
Jāatgādina, ka jūnija sākumā valdība atbalstīja Rojas un Mērsraga atdalīšanos, savukārt vakar Alojas novada domes sēdē deputāti izlēma par Staiceles atdalīšanos no Alojas novada. Jau vēstīts, ka publiskajā apspriedē par novada robežu mainīšanu iestājās vairāk nekā 8500 Alojas iedzīvotāju. Savukārt Mērsragā par izmaiņām bija vairāk nekā 300 vietējo iedzīvotāju.