Līdz plkst.16 Rojas pašvaldības vēlēšanās nobalsojuši 1269 vēlētāji jeb 35,29% no kopējā vēlētāju skaita, savukārt Mērsraga pašvaldības vēlēšanās - 658 vēlētāji jeb 44,01%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija.
Rojā ir 3609 balsstiesīgie vēlētāji, bet Mērsragā - 1500.
Rojā iepriekšējā balsošanā piedalījās 314 vēlētāji (8,73% no kopējā vēlētāju skaita), šodien no plkst.7 līdz 8 nobalsoja 19 vēlētāji, līdz plkst.12 - 448, bet līdz plkst.16 - 955 vēlētāji (26,56%).
Rojas Kultūras centrā izvietotajā iecirknī iepriekšējā balsošanā un šodien nobalsojuši 912 vēlētāju (38,73% no šajā iecirknī reģistrēto vēlētāju skaita), Kaltenē - 138 (29,24%), Melnsila "Varoņos" - 44 (23,91%), bet Rudē - 175 (29,91%).
Mērsragā iepriekšējā balsošanā piedalījās 229 vēlētāji (15,32% no kopējā vēlētāju skaita), šodien no plkst.7 līdz 8 nobalsoja 11 cilvēki, līdz plkst.12 - 218, bet līdz plkst.16 - 429 vēlētāji (28,7%).
Kā ziņots, no rīta cilvēku aktivitāte Rojas un Mērsraga pašvaldību vēlēšanās bija neliela, bet dienas laikā tā pieauga.
Rojas pagastā darbojas četri vēlēšanu iecirkņi - tie ierīkoti Rojas Kultūras centrā, Kaltenes klubā, Melnsila "Varoņos" un Rudes klubā. Savukārt Mērsraga pagastā darbojas viens vēlēšanu iecirknis Mērsraga tautas nama telpās.
2009.gada pašvaldību vēlēšanās, kad Roja un Mērsrags bija kopā, Rojas Kultūras centra iecirknī reģistrēta 1341 derīga vēlēšanu aploksne, Rudē - 304, Kaltenē - 230, Melnsilā - 84, kopā Rojas pagastā - 1959. Savukārt Mērsragā pašvaldību vēlēšanās piedalījās 707 cilvēki.
Mērsraga novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Valentīna Renckulberga aģentūrai LETA atzina, ka vēlētāju aktivitāti šajās vēlēšanās negatīvi ietekmēs tas, ka daudzi iedzīvotāji devušies strādāt uz ārzemēm. No 1500 Mērsragā reģistrētajiem vēlētājiem tiek cerēts uz 800 cilvēku atnākšanu pie vēlēšanu urnām.
Mājās Mērsragā balso vairāk nekā 80 cilvēki, pie kuriem vēlēšanu iecirkņa darbinieki dodas izbraukumos. Rojā šis skaits esot būtiski mazāks - zem desmit.
Kā apstiprināja Renckulberga, vēlēšanas norit mierīgi, nekādi incidenti, pārkāpumi vai pārpratumi nav konstatēti.
Kā ziņots, šodien Rojā un Mērsragā notiek pašvaldību vēlēšanas. Vēlēšanu iecirkņi ir atvērti no plkst.7 līdz 22.
Elektroniskā balsu skaitīšana sāksies tūlīt pēc iecirkņu slēgšanas plkst.22, aģentūru LETA informēja Renckulberga. No Rīgas ieradīsies trīs komandas, kuras kopā ar vēlēšanu iecirkņu pārstāvjiem sāks balsu skaitīšanu trīs nelielajos iecirkņos Rojas pagasta Kaltenē, Rudē un Melnsilā.
Tiek prognozēts, ka balsu skaitīšana mazajos iecirkņos tiks pabeigta stundas laikā. Pēc tam viena komanda dosies uz Mērsraga vēlēšanu iecirkni, bet pārējās divas komandas skaitīs balsis Rojas kultūras nama iecirknī, kurš ir lielākais pēc vēlētāju skaita, informēja Renckulberga.
Vēlēšanu norisi klātienē vēros arī CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, bet viņš plāno ierasties tikai vakarpusē.
Provizoriskie vēlēšanu rezultāti CVK mājas lapā tiks publicēti tikai pēc balsu saskaitīšanas visos piecos iecirkņos - tas varētu būt ap plkst.2 naktī, pieļāva Renckulberga.
Uz Rojas domi kandidē 68 kandidāti no pieciem sarakstiem, bet uz Mērsraga domi - 33 kandidāti no trim sarakstiem.
Pašvaldību vēlēšanas notiek pašreizējā Rojas novada teritoriālajās vienībās - Rojas pagastā un Mērsraga pagastā.
Rojas novada domes un Mērsraga novada domes vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja 2010.gada 22.septembrī, pamatojoties uz 2010.gada 16.septembrī Saeimā pieņemto likumu "Par Rojas novada sadalīšanu un jaunizveidoto novadu darbības sākšanu".
Kā ziņots, šodien pie Mērsraga vēlēšanu iecirkņa sastaptie iedzīvotāji aģentūrai LETA Mērsraga atdalīšanos no Rojas novada novērtēja pozitīvi.
"Tā bija kļūda, ka Mērsrags un Roja vispār apvienojās," sacīja iedzīvotājs Jānis Dumbris. "Būs labāk," Jānim piekrita viņa māte Genoveva, kura bija atnākusi nobalsot pašvaldības vēlēšanās kopā ar dēlu.
Mērsraga un Rojas iedzīvotāji līdz šim dzīvojuši salīdzinoši savrupi. "Cik tad mēs braucam uz to Roju," sacīja Genoveva. Jānis gan piebilda, ka viņa bērni no Mērsraga brauc uz mūzikas skolu, kas atrodas Rojā.
Par to, ka Mērsraga lēmums atdalīties no Rojas ir pareizs, nešaubās arī studente Madlēna, kura pašlaik dzīvo un mācās Rīgā. "Visvairāk iegūs tie, kuri nodarbināti zvejniecībā. Viņiem būs visas kvotas, visi būs vienlīdzīgi, ne tā, kad mēs bijām kopā," skaidroja jauniete.
Viņai savu izvēli vēlēšanās izdarīt neesot bijis grūti. "Es uzreiz zināju, par ko balsot," sacīja Madlēna, taču piebilda, ka viņai tīkami kandidāti bijuši divos sarakstos. Līdz ar to vēl labāk būtu bijis, ja divi saraksti būtu "sakombinēti kopā".
"Sākumā visi ļoti protestēja pret to, ka mums jābūt kopā. Bet tagad, kad esam atdalījušies, visa tā aktivitāte ir noplakusi. Es nezinu, vai cilvēkiem tas tiešām ir tik svarīgi. Savējo viņi panāca, bet, kas būs tālāk, es nezinu," norādīja jauniete, komentējot Mērsraga iedzīvotāju pašreizējo noskaņojumu.
"Tādēļ, ka gribam saimniekot paši savā novadā," tā pensionēta skolotāja Inta Apse atbildēja uz jautājumu, kāpēc atbalsta Mērsraga patstāvību. "Tā Roja mūs tomēr mazliet ietekmēja."
Viņa stāstīja, ka dažiem vietējiem iedzīvotājiem ir vienalga, "arī man kā pensionārei, kāda tur atšķirība - ir kopā vai nav, man jau neko dižu nevajag". Savukārt strādājošajiem iedzīvotājiem, it īpaši tiem, kuri nodarbināti no budžeta finansētās institūcijās, Mērsraga patstāvība esot būtiska.
Šodien Rojā sastaptā pensionāre Mārīte Leja, kura iepriekš dzīvojusi Sabilē, bet nu jau desmit gadus ir Rojas iedzīvotāja, aģentūrai LETA atzina, ka neizprot iemeslus, kāpēc Mērsrags vēlas atdalīties no Rojas novada. "Es domāju, ka nevajadzēja atdalīties. Cik es saprotu no tā, ko esmu lasījusi, viņi jūtas "apbižoti". Tiešām nezinu, kāpēc viņi vēlas atdalīties," sacīja Leja. Tomēr viņa uzskata, ka viņu personīgi Mērsraga atdalīšanās no Rojas nekādi neietekmēs.
Savukārt līdzšinējā Rojas novada domes darbu Leja vērtēt atturējās. "Man nav nekādas saskares ar domi. Man ir tik liela pensija, ka no pašvaldības nekas nav jālūdz," sacīja Leja.
LETA