Rojas novada mājaslapā uz jautājumu, kā vērtējat Rojas novada sadalīšanu, 69% dalībnieku atbild, ka "tās ir atsevišķu cilvēku ambīcijas", un tikai 13% abu pašvaldību iedzīvotāju piespiedu laulības šķiršanu vērtē pozitīvi. Mērsraga mājaslapā šādai aptaujai, visticamāk, būtu pavisam citāds iznākums.
Sākotnēji valsts institūciju attieksme pret abu pagastu šķiršanās ideju bija visai skeptiska. Tobrīd Tautas partijas pārvaldītā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija apšaubīja gan šādu nepieciešamību, gan arī iedzīvotāju sapulcē doto mandātu šādai cīņai. Taču Saeimas priekšvēlēšanu gaisotnē politiķi steidzās demonstrēt izpratni par lauku dzīves problēmām, un mērsradznieku cīņa vainagojās panākumiem. Manta jau ir sadalīta. Katrs novads paņem to, kas tam piederējis pirms apvienošanās 2009. gada vasarā, un tagad gaida vēlēšanas. Tās Rojas un Mērsraga novados notiks sestdienā, 18. decembrī.
Rojas novada domes priekšsēde Eva Kārkliņa gan par šo rosību īpaši nesajūsminās. Taujāta, kāds būs iedzīvotāju ieguvums, viņa atbild: "Labuma no tā nekāda nebūs. Neredzu nekādu jēgu." Viņa Rojas vēlēšanās startē ar pirmo kārtas numuru no saraksta Demokrāti.lv. Vēlēšanu komisijai iesniegti vēl vairāki saraksti. No centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība ar pirmo numuru kandidē iepriekšējais no amata pērn nomestais Rojas mērs Jānis Žoluds. Trešo sarakstu pieteikusi partija Par prezidentālu republiku. Divi saraksti tika iesniegti vakar, pēdējā dienā, kad to varēja izdarīt, – TB/LNNK un Apvienības par atklātību.
Jāatgādina, ka Mērsraga pievienošanās Rojai faktiski notika spiestā kārtā, uz to uzstāja ministrija. Alternatīva bija pievienošanās Talsiem, taču to finansiālā situācija izskatījās pagalam vāja. Tā nu Mērsrags no diviem ļaunumiem izvēlējās mazāko – gan pārnestā, gan burtiskā nozīmē. Jau pēc nepilna kopā pavadīta gada Mērsrags kopā ar daudz prāvāko Roju jutās diskriminēts. Iedzīvotāji pamanīja, ka lielākā daļa labumu – nauda, ērtības, uzmanība – tiek lielajam kaimiņam, kamēr Mērsragā dzīve gāja arvien uz leju. Pat Rojas sētniekam tika maksāta lielāka alga nekā viņa amata brālim Mērsragā. Pēdējais piliens mērsradzniekiem bija draudi savas skolas pastāvēšanai, un tieši no skolas darbiniekiem nāca iniciatīva – atkal atdalīties no Rojas. Bagātīgi apmeklētajā tautas sapulcē mērsradznieki toreiz secināja, ka "mums kopīgi ar rojniekiem var būt vienīgi kapi".
Par atvienošanās procesa seju kļuva deputāts Lauris Karlsons. Viņš arī startē no vēlētāju apvienības Demokrātiju visiem. Līdzīgi kā tas notika ar lēmuma pieņemšanu par atdalīšanos, arī tagad pirms šā saraksta izveidošanas notika tautas sapulce, kurā piedalījās 260 cilvēku, kas Mērsragam ir visai liels skaitlis. Tauta paziņoja, kādas problēmas risināmas, kādas personas jāvirza uz domi. Kā tiešajā demokrātijā. L. Karlsons stāsta, ka tieši tā pagasta dzīve tika vadīta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Cieminieki sanāca kopā un izlēma, kam jāsargā zivju šķūņi, kam jāmāca bērni utt. Bez šā saraksta Mērsraga vēlēšanām pieteikti vēl divi. No Vienoti Mērsragam listes augšgalā ir kādreizējais pašvaldības vadītājs Alberts Neilands. Tāpat kā Rojā, arī te ar vienu kandidātu piedalās saraksts Par prezidentālu republiku.
Sākoties runām par atdalīšanos, skeptiķi norādīja, ka gluži vai neatrisināms uzdevums ir īpašumu atdalīšana – divas ostas, kredīti. Tomēr, kā atzīst Rojas novada domes priekšsēdētāja, šis process noticis gana gludi un nevienai pusei nav nekādu pretenziju.
Jurists Jānis Pāvuliņš skaidro, ka sadalīšanās plāna būtība – ar ko katrs atnāca, ar to katrs aiziet. Arī ostu parādi nekādus sarežģījumus neradīja, jo tās pēc būtības ir atsevišķas juridiskas personas. Cita lieta, ka arī J. Pāvuliņš neredz nekādus ieguvumus no atvienošanās, tāpat kā ieguvumu nebija apvienojoties.
Jaunizveidoto novadu domēm darbs būs jāsāk līdz 2011. gada 3. janvārim.