Šodien Rojas novada Mērsraga Tautas namā notika iedzīvotāju sapulce, kurā ar absolūtu balsu vairākumu pieņemta rezolūcija par Mērsraga izstāšanos no Rojas novada, aģentūru LETA informēja Rojas novada domes deputāts Lauris Karlsons, kurš domē ievēlēts no Mērsraga pagasta un pašvaldību vēlēšanās kandidēja no LPP/LC saraksta.
Kopumā sapulcē piedalījušies 312 Mērsraga iedzīvotāji, no kuriem 308 pauduši atbalstu rezolūcijai par Mērsraga izstāšanos no Rojas novada.
Rojas novada domes priekšsēdētājs Jānis Žoluds aģentūrai LETA atzina, ka neliks šķēršļus Mērsraga vēlmei dzīvot atsevišķi. Tieši Mērsraga deputāti bijuši tie, kuri ierosināja abiem pagastiem apvienoties vienā novadā, taču "piespiedu laulības" nav izdevušās.
Tomēr Mērsraga vēlmei veidot atsevišķu novadu var rasties šķēršļi. Kā aģentūru LETA informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) preses sekretāre Dace Kārkliņa, ministrs neatbalsta Rojas novada likvidēšanu un atgādina, ka novadu izveidi nosaka likuma prasības, kurām pēc šķelšanās neatbilstu ne jaunais Mērsraga novads, ne Rojas novads.
Kā pastāstīja Karlsons, šodien tautas sapulcē dota iespēja izteikties visiem interesentiem un to izmantojuši arodbiedrību, skolas, bērnudārza pārstāvji, kā arī iedzīvotāji. Par Mērsraga iedzīvotāju vēlmi būs laicīgi informēta arī Saeima, jo sapulcē piedalījusies deputāte Ingrīda Circene (JL).
Lai īstenotu iedzīvotāju vēlmi veidot atsevišķu Mērsraga novadu, plānots šo jautājumu izskatīt Rojas novada domes sēdē. Novada deputāti, kas ievēlēti no Rojas, jau apsolījuši nekavēt šī jautājuma virzību.
Pēc tam tautas sapulcē pieņemtā rezolūcija, Rojas novada lēmums un citi nepieciešamie dokumenti tiks iesniegti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā. Kā pieļāva Karlsons, juridisks ceļš Rojas novada sadalei paredzēs pašreizējā novada likvidēšanu un jaunu novadu izveidi.
"Tā ir demokrātija," šodien Mērsraga iedzīvotāju sapulcē pieņemto lēmumu novērtēja Žoluds. Viņš atzina, ka jau vēsturiski Rojas un Mērsrags konkurējuši un "kopā nav bijuši".
Žoluds pozitīvi novērtēja iespēju turpināt darbu atsevišķā Rojas novadā un apstiprināja, ka Mērsraga vēlmei atdalīties nekādi šķēršļi netiks likti. "Mēs neliksim šķēršļus nekādā gadījumā," sacīja Rojas novada vadītājs.
Savukārt Zalāns uzsver, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā lielākām pašvaldībām ir vieglāk pārvarēt krīzi un tās spēj sekmīgāk strādāt ar mazākiem ieņēmumiem.
Ministrs atgādina, ka Rojas novads tika izveidots brīvprātīgi, nevis piespiedu kārtā. Tāpat jāņem vērā, ka novadu veidošanai jāatbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma prasībām, bet ne Mērsrags, ne Roja atsevišķi tām neatbilst.
Kārkliņa piebilda, ka pašvaldībai jāvēršas ministrijā, kas tālāk šo jautājumu virzīs izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Gala lēmumu par novadu pieņems Saeima.
Kā iepriekš rakstīja laikraksts "Diena", Rojas novadu veidojošie Mērsraga un Rojas pagasti tādi īsti kaimiņi ar pamatīgu robežu nemaz nav, tie izskatās kā savā starpā mākslīgi sašņorēti ar tievu, garu, šosejas caurvītu piekrastes zemes strēmeli, kurai abos galos kā raibas pogas piešūtas apdzīvotās vietas. Taču ne jau ģeogrāfiskās un teritoriālās īpatnības liek apšaubīt jaunā administratīvā sakabinājuma stiprību.
Atdalīšanās un parakstu vākšanas kampaņas iniciators Mērsraga vidusskolas darbinieks Jānis Ņikitovs šādu rīcību skaidro ar apstākli, ka mērsradznieki nekad nav aptaujāti, vai grib ar kādu apvienoties, un arī paši šādu vēlēšanos nav izteikuši, lai gan citi atceras, ka uz sapulcēm par novada veidošanu tomēr aicināti, arī internetā skaidroti novadu izveides plusi un mīnusi.
Jaunā novada centrs atrodas Rojā, arī tā vadībā nokļuvuši rojenieki, tāpēc mērsradznieki emocionāli jūtas kā otrās šķiras cilvēki, nevis kā līdzvērtīgi partneri.
"Parādījies tāds jaunākā brāļa sindroms - pēc novada domes izveidošanās un amatu sadales Mērsragā ar iedzīvotājiem nav ticies faktiski neviens pašvaldības vadošais darbinieks. Izskatās, ka arī algas Mērsraga vidusskolā un mūsu pagasta pārvaldes struktūrās ir zemākas nekā Rojā. Tāds iespaids, ka arī citādā ziņā naudas līdzekļu novada centrā ieplūdināts vairāk nekā pie mums," teic Ņikitovs.
Rojas novada iedzīvotāju skaits sasniedz 6400, un gan novada platības, gan cilvēku skaita ziņā tikai aptuveni trešdaļa ir Mērsraga pagastā, tāpēc arī no 15 deputātu vietām mērsradznieki ieguvuši tikai sešas.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Ilze Dišlere aģentūrai LETA paskaidroja, ka pašvaldība ar domes lēmumu var ierosināt izdarīt grozījumus administratīvi teritoriālajā iedalījumā, grozot pašvaldības administratīvās teritorijas robežu.
Pirms šāda lēmuma pieņemšanas pašvaldībai jāorganizē publiska apspriešana, noskaidrojot pašvaldības iedzīvotāju viedokli.
Pašvaldībai, kura ierosinājusi veikt grozījumus administratīvi teritoriālajā iedalījumā, jāapkopo un jāsagatavo attiecīgie dokumenti, kas norādīti tiesiskajā regulējumā. Dokumenti jāiesniedz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kura, pamatojoties uz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikto, sagatavos attiecīgu likumprojektu.
Gala lēmumu par grozījumiem Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā pieņem Saeima.