Lai gan administratīvi teritoriālā reforma formāli noslēgusies jau vairāk nekā pirms gada, kaislības ap novadu apvienošanu nenorimst.
Vakar Saeima pirmajam atļāvusi reorganizēties Rojas novadam, taču šis visticamāk nebūs vienīgais precedents. Turklāt līdz galam nenokārtots ir jautājums arī par novadiem piešķirto apvienošanās naudu 200 tūkstošu latu apmērā: vienas pašvaldības šo naudu joprojām nav saņēmušas, bet citiem novadiem šī iespaidīgā summa, iespējams, būs jāatdod.
Pēc uzstājīgiem vietējo iedzīvotāju pieprasījumiem Saeima vakar veica izmaiņas likumdošanā, nosakot Mērsraga atdalīšanu no Rojas. Tādējādi 18. decembrī notiks ārkārtas vēlēšanas, kuru rezultātā abi nesaticīgie pagasti iegūs katrs savu novada domi, kuru pilnvaru termiņš būs līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā. Visus ar ārkārtas vēlēšanu rīkošanu saistītos izdevumus segs pati Rojas novada dome, jo stingrās taupības režīma apstākļos valsts šim mērķim nevar atvēlēt nepieciešamos līdzekļus. Tiek plānots, ka vēlēšanas izmaksās ap trim tūkstošiem latu.
Tiesa, šie nebūt nav paši iespaidīgākie tēriņi, ar kuriem var nākties saskarties reorganizēties gribošajiem novadiem. Lai gan Rojas novada gadījumā Saeima neuzstāja uz 200 tūkstošu latu atdošanu valsts kasē, politiķi brīdina, ka citiem nemierniekiem, iespējams, tomēr būs jāatmaksā nauda, kuru valsts savulaik piešķīra novadiem, lai tie sekmīgāk apvienotu savas infrastruktūras. Pretējā gadījumā, kā uzsvēra atbildīgās Valsts pārvaldes komisijas vadītājs Oskars Spurdziņš (TP), pašvaldības masveidā sāks rīkoties kā fiktīvās laulībās, kuru vienīgais mērķis ir apprecēties, lai ātri iegūtu naudu un ātri izšķirtos. Tiesa, politiķi prognozē, ka Rojas novada piemēram drīz vien varētu sekot nākamie precedenti. Vēlmi atdalīties jau izteikusi Staicele, Baloži un virkne citu pašvaldību.
Administratīvi teritoriālās reformas jautājuma sakustināšana Rojas kontekstā uzjundījusi novados jaunas kaislības, galvenokārt saistītas ar valsts solītajiem 200 tūkstošiem latu. O. Spurdziņš neslēpa, ka ir vairāki, galvenokārt Pierīgas, novadi, kuri piesaka savas tiesības uz šo naudu, lai gan reformas gaitā tiem nebija jāveic apjomīga reorganizācija, bet gan tikai jānomaina nosaukums. Kā piemēru deputāti min Ādažu un Stopiņu pagastus, kuri teorētiski vēlētos šo naudu saņemt, lai gan praksē tiem esot nācies tikai nomainīt nosaukumus. Šādiem novadiem, pēc likumdevēju ieceres, nauda nepienākas.
Kādreizējais reģionālās attīstības lietu ministrs Māris Kučinskis (TP) sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka Latvijā ir arī tādi novadi, kuri solīto naudu nav saņēmuši, lai gan līdzekļi tiem pienāktos. Bez naudas joprojām paliek tie 29 novadi, kuros reforma radīja pretestību un kuru reorganizācija noritēja pēdējā brīdī, faktiski "piespiedu kārtā". Tā kā apvienošanās nauda esot pienākusies tikai tām pašvaldībām, kuras reorganizējās brīvprātīgi, neapmierinātās pašvaldības pie naudas netika. Tiesa, M. Kučinskis uzskata, ka apvienošanās šajās pašvaldībās tomēr ir notikusi, tāpēc valstij būtu savā budžetā solītā nauda jāatrod.
***
Teritoriālā reforma
• Ar 2009. gada 1. jūliju Latvijā tika izveidoti 109 novadi un 9 republikas pilsētas: Rīga, Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera, Ventspils.
• Saeima veikusi izmaiņas likumdošanā, nosakot Mērsraga atdalīšanu no Rojas. 18. decembrī notiks ārkārtas vēlēšanas, kurā abi nesaticīgie pagasti iegūs katrs savu novada domi.