5% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem atbalsta ideju ieviest Eiropas Savienības degvielas nodokli, lai finansētu ar masveida bēgļu uzņemšanu saistītos izdevumus Eiropas Savienībā (1% - noteikti jā; 4% - drīzāk jā). To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu "900 sekundes" februārī veiktais pētījums.
Neskatoties uz to, ka Saeimā pašreiz jau tiek izskatīts iedzīvotāju kolektīvais iesniegums par transporta nodokļa pievienošanu benzīna cenai un Ceļu fonda atjaunošanu, portālā ManaBalss.lv sākta parakstu vākšana par Igaunijas ceļa nodokļa iekasēšanas modeļa ieviešanu Latvijā, kas nepilnas nedēļas laikā rekordlielā ātrumā savākusi jau vairāk kā 10 400 parakstus.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai mainītu Latvijā pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanu, to pielīdzinot Igaunijas vai Lietuvas praksei.
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcija neatbalsta papildu nodokli degvielai, lai finansētu bēgļu uzņemšanas un uzturēšanas izdevumus, aģentūru LETA informēja LRA.
Ja tiešām tiks nolemts ieviest papildus degvielas nodokli bēgļu jautājuma risināšanai, svarīgi, lai visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis tad to ieviestu vienlaicīgi un nebūtu tā, ka kaimiņvalstīs pēkšņi degvielas cenas kļūst augstākas nekā citās, aģentūrai LETA norāda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdes priekšsēdis Mārtiņš Stirāns.
Pašreizējā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, kura jaunajā valdībā, iespējams, varētu ieņemt finanšu ministres posteni, pieļauj, ka pēc kāda laika varētu būt izmaiņas solidaritātes nodoklī.
Saeima šodien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa ieviešanu no 2016.gada 1.janvāra.
Lai gan mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) viens no galvenajiem ieviešanas mērķiem bija atvieglot mazajiem uzņēmējiem nodokļu aprēķināšanu un samaksu, plānotās šī nodokļa režīma izmaiņas sarežģīs dzīvi ne tikai tiem, kuru sniegtais pakalpojums ietilps MUN aizliegtajās nozarēs, bet arī plašāka spektra uzņēmumiem, ja to darbība skars gan aizliegtās, gan MUN atļautās nozares.
Koalīcijas darba grupa vienojusies par papildu ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa un akcīzes alkoholam palielināšanas, šodien žurnālistiem pavēstīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK valdes loceklis Imants Parādnieks.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šodien izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka turpmāk personai, kurai pašai vai kopā ar laulāto vai kuras laulātajam apgādībā ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, ceļa nodoklis par attiecīgo kalendāro gadu būs jāmaksā 50% apmērā.
Politiski panāktā vienošanās paredz akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu alkoholiskajiem dzērieniem no šā gada 1. jūlija. Akcīzes nodokli paaugstinās visam alkoholam, izņemot vieglos alkoholiskos dzērienus, kuri nav raudzēti, tas ir rūpnieciski ražotiem sidriem un alkoholiskajiem kokteiļiem – tiem pretēji veselības nozares iebildumiem nodokli pat samazinās. Turklāt būtiskāk, nekā palielinās šo nodokli pārējam alkoholam.
No jaunā gada «dāvanām» man visnesaprotamākā ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmes (9%– 2009. g.) paaugstināšana (12% – 2015., 13% – 2016., 15% – 2017.). Nav saprotams, kāpēc Valsts kases (nodokļu iekasēšanas) mērķi jāliek pretrunā ar tautsaimniecības mērķiem.
Ja valdība atteiktos no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes samazināšanas 2015.gadā no 24% līdz 23%, valsts budžetā atrastos papildu 61 miljons eiro, ko varētu sadalīt sasāpējušo jautājumu risināšanai - pedagogu algu palielināšanai un papildu līdzekļu novirzīšanai medicīnas nozarei. Robi netiktu iecirsti arī pašvaldību budžetos, šodien preses konferencē atzina Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").