Valdība atbalsta solidaritātes nodokļa ieviešanu labi atalgotajiem darbiniekiem

Valdība šodien atbalstīja uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa ieviešanu no 2016.gada 1.janvāra.

Solidaritātes nodokli plānots piemērot darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu "griestus". Kā norāda Finanšu ministrija, šogad saskaņā ar likumu šie "griesti" ir 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk kā 4000 eiro mēnesī, bet nākamgad tie pieaugs.

Atbilstoši uz 2014.gada datiem balstītiem aprēķiniem jaunais nodoklis skaršot aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.

Atalgojuma daļai, kas pārsniegs "griestus", piemēros tādu pašu likmi kā vispārējā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu gadījumā - 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs un 10,5% - darba ņēmējs. Attiecībā uz personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, likme tiks noteikta likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā.

Atšķirībā no speciālajos budžetos ieskaitāmajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām solidaritātes nodokļa ieņēmumus ieskaitīs valsts pamatbudžetā. Šī nodokļa maksāšana tā maksātājiem neradīs tiesības uz sociālās apdrošināšanas garantijām - pensiju, bezdarbnieku pabalstu, palīdzību pēc nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, maternitātes, slimības un invaliditātes pabalstiem.

Finanšu ministrija norāda, ka solidaritātes nodoklis ir viens no valsts pamatbudžeta finansēto sociālā rakstura izmaksu pieauguma nodrošinājuma avotiem. Bez šī nodokļa ieviešanas valsts pamatbudžeta pieaugošo izdevumu segšana nevarētu tikt nodrošināta pilnā apmērā.

Ieviešot solidaritātes nodokli ar 2016.gada 1.janvāri, ieņēmumu fiskālā ietekme 2016.gadā tiek plānota 40,9 miljonu eiro apmērā, bet 2017. un 2018.gadā ik gadu ieņēmumu fiskālā ietekme tiek plānota 46,095 miljonu eiro apmērā.

Valdības atbalstītā Solidaritātes nodokļa likuma publiski deklarētais mērķis ir mazināt nodokļu regresivitāti augstāka ienākuma līmeņa darba ņēmēju, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja-ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja-ārvalstnieka un pašnodarbināto kategorijai.

Likumprojekts paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju, summē sociāli apdrošinātai personai VSAOI objektu un VSAOI. Sasniedzot likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikto VSAOI objekta maksimumu, VSAA uzskaita faktiski veikto solidaritātes nodokli. VSAA solidaritātes nodokli rēķinās vienu reizi mēnesī.

Likumprojekts arī paredz, ka VSAA par pārskata mēnesi faktiski samaksāto nodokli pārskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā līdz pārskata mēnesim sekojošā trešā mēneša 15.datumam.

Finanšu ministrijā atzina, ka ieviešamais solidaritātes nodoklis personām, kuru mēneša ienākumu līmenis ir pieckāršs un vairāk salīdzinājumā ar strādājošā vidējo mēneša bruto darba samaksu - 2015.gada pirmajā ceturksnī 785 eiro, un 11,15 reizes augstāks nekā minimālās mēnešalgas saņēmēja ienākumu līmenis - 2015.gadā 360 eiro-, sagaida salīdzinoši neliels procentuālais nodokļa nastas palielinājums, kas radīs nelielu progresivitāti šo personu ienākumu aplikšanā ar darbaspēka nodokļiem salīdzinājumā ar zemāko ienākumu intervālu ienākumu līmeni.

Lai VSAA nodrošinātu Solidaritātes nodokļa likuma ieviešanu, 2016.gadā programmatūras izstrādei nepieciešami papildu 67 000 eiro. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam, lai īstenotu likumprojektu un veiktu izmaiņas informācijas sistēmās, paredzamās izmaksas plānotas 29 482 eiro apmērā, informēja Finanšu ministrija.

Kā ziņots, pret solidaritātes nodokļa ieviešanu iestājās uzņēmēji. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzskata, ka pašreiz izstrādātie un valdības atbalstītie FM ierosinājumi ieņēmumu palielināšanai 2016.gada valsts budžetā, kas paredz solidaritātes nodokļa ieviešanu, diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākumu nodokļa saglabāšanu esošajā līmenī, nav atbalstāmi, jo paredz palielināt nodokļu slogu darbaspēkam.

Savukārt solidaritātes nodokļa dēļ telekomunikāciju operators "Lattelecom" apsver būtisku darbinieku skaita samazinājumu, pakalpojumu cenu celšanu vai izvirzīto mērķu un peļņas apmēru pārskatīšanu.