21. maijā finanšu ministrs Jānis Reirs pieteica valdībā nozīmīgu iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu.
Pirms tam vēlētājiem tika solīts, ka Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanā tiks ieviesti zināmi progresivitātes elementi.
Kā izpaužas progresīvais nodoklis citās valstīs? Parasti formula ir vienkārša: ASV 2013. gadā neprecētam darba ņēmējam (bez bērniem) no ienākumiem līdz 8925 dolāriem gadā bija jāmaksā 10% liels ienākuma nodoklis. No ienākumiem, kas pārsniedza 8925 dolārus gadā – 15%. No ienākumiem, ka pārsniedza 36 250 dolārus gadā – 25%. No katra nākamā ienākuma līmeņa likme pieauga, un no ienākumiem virs 400 000 dolāru gadā nodoklis bija 39,6%. Šāda sistēma ir vienkārša – saprotama gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan budžeta plānotājiem.
Tikai loģika un elementāra matemātika nav finanšu ministra darbības pamatprincipi. Elegantas un vienkāršas progresīvas nodokļu skalas vietā Jānis Reirs piedāvā kaut ko citu. Finanšu ministrs teic: «Šobrīd esam izstrādājuši konceptuālo ziņojumu, lai jau no 2016. gada mēs varētu spert pārliecinošu soli pretī nodokļu progresivitātei Latvijā. Pamatojoties uz solidaritātes, taisnīguma un atklātības principiem, esmu gatavs sabiedrībai, valdības kolēģiem un sociālajiem partneriem piedāvāt izvērtēšanai izstrādāto diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no nākamā gada.»
Tātad ko nozīmē «diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana»?
Tiek ieviests jauns termins «piemērotais neapliekamais minimums», kurš 2017. gadā tiks samazināts līdz 60 eiro mēnesī. To plānots pakāpeniski samazināt, un jau 2020. gadā piemērotais neapliekamais minimums sasniegs nulles līmeni. «Piemērotais neapliekamais minimums» būs jāņem vērā ikvienai grāmatvedībai, rēķinot, cik daudz naudas no aprēķinātās darba algas ieskaitīt darba ņēmēja personiskajā kontā, bet cik pārskaitīt uz Valsts kasi nodokļos.
Ja algu lielums un citi nodokļi nemainīsies, tad no 2017. gada visi algu saņēmēji katru mēnesi «uz rokas» saņems nedaudz mazāk kā 2016. gadā un šogad. 2017. gadā reālā saņemtā alga būs par aptuveni četriem eiro mazāka, bet ar katru gadu šis lielums pieaugs. 2020. gadā visu algu saņēmēji mēnesī «uz rokas» saņems par aptuveni 18 eiro mazāk (ar nosacījumu, ka algas paliek nemainīgas un esošās nodokļa likmes paliks nemainīgas).
Ko tas nozīmē? Ar attiecīgo metodi finanšu ministrs plāno piespiest visus darba ņēmējus aizdot valstij daļu no saviem ienākumiem.
Kaut ko atpakaļ saņems tikai tie, kas nākamajā gadā aizpildīs gada ienākumu deklarāciju. Tie, kas to neaizpildīs vai nezinās, kā to darīt, «sūkās ķepu», un tiem nodokļu slogs reāli pieaugs. Tiem, kas iedzīvotāju ienākumu deklarācijas aizpildīs, pārmaksātos nodokļus sāks atmaksāt aptuveni pēc pusotra gada no brīža, kad tos sāks iekasēt.
Tiek solīts, ka mazu algu saņēmējiem jau par 2016. gada ienākumiem tiks aprēķināta lielāka neapliekamā minimuma likme nekā lielo algu saņēmējiem.
Mazo algu saņēmēji, ja tie iesniegs gada ienākumu deklarāciju par 2016. gadu, saņems nelielu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu. Par 2017. gada ienākumiem, ar pusotra gada nobīdi, mazo algu saņēmējiem tiks kompensēts reāli izmaksātās algas samazinājums un nodokļu pārmaksa. Par 2017. gada ienākumiem mazo algu saņēmējiem no 2018. gada vidus vajadzētu sākt atdot pārmaksātos nodokļus – nedaudz virs 150 eiro par gadu.
Šī nav ASV piemērotā nodokļu progresivitāte. Arī tas, ko ES valstu vairākumā saprot ar nodokļu progresivitāti, pie mums netiek ieviests. Ar jauno grāmatvedības un nodokļu aprēķināšanas sistēmu finanšu ministrs plāno piespiest pilnīgi visus mazo algu saņēmējus izsniegt gada aizdevumu Valsts kasei. No 2017. gada tie būs 14 eiro mēnesī, bet pēc tam vairāk. Savukārt lielo algu saņēmēji tiek atbrīvoti no pienākuma sniegt aizdevumu Valsts kasei. Šāda diskriminējoša politika tiek apzīmēta kā «solidaritātes, taisnīguma un atklātības princips».
Varbūt tomēr Saeimas vairākumam pietiks apņēmības noraidīt Reira iecerēto «kišmišu ar rozīnēm» un tā vietā ieviest vismaz tikpat saprotamu nodokļu progresivitāti kā ASV.
Savukārt, ja finanšu ministrs vēlas aizņemties no mazo algu saņēmējiem, tad būtu taisnīgi par «pārmaksāto nodokli» mazo algu saņēmējiem maksāt vismaz tikpat lielus procentus, kādus Finanšu ministrija ir izkombinējusi un joprojām maksā starptautiskajiem aizdevējiem – Valsts kases obligāciju turētājiem.