Konceptuāli atbalsta uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa ieviešanu

Par balsoja 59 deputāti, pret 13, bet viens deputāts balsojumā atturējās.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par šo ieceri bija plaša diskusija. Komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) norādīja, ka ir divas iespējas - atbalstīt šo nodokli vai atrast alternatīvu ieņēmumu avotu. Noraidot šo priekšlikumu un neko nepiedāvājot vietā, nākamā gada budžeta vispār nebūs, sacīja parlamentārietis. Kā iespējamo alternatīvu solidaritātes nodokļa ieviešanai Šadurskis minēja pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, kas nebūtu atbalstāmi. Vienlaikus politiķis pauda, ka solidaritātes nodoklis varētu būt terminēta norma.

Pret solidaritātes nodokļa ieviešanu iestājās uzņēmēji. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka Finanšu ministrijas (FM) ierosinājumi ieņēmumu palielināšanai 2016.gada valsts budžetā, kas paredz solidaritātes nodokļa ieviešanu, diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākumunodokļa saglabāšanu esošajā līmenī, nav atbalstāmi, jo paredz palielināt nodokļu slogu darbaspēkam.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš iepriekš norādīja, ka solidaritātes nodokļa ieviešana bija neprognozēts solis, kas tika sperts vien budžeta veidošanas laikā, bet jaunu un neprognozētu darbaspēka nodokļu ieviešana neveicina tautsaimniecības izaugsmi.

Solidaritātes nodokli plānots piemērot darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus. Kā norāda FM, šogad saskaņā ar likumu šie griesti ir 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk par 4000 eiro mēnesī, bet nākamgad tie pieaugs.

Atbilstoši uz 2014.gada datiem balstītiem aprēķiniem jaunais nodoklis skaršot aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.

Atalgojuma daļai, kas pārsniegs griestus, piemēros tādu pašu likmi kā vispārējās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu gadījumā - 34,09%, no kuras 23,59% maksā darba devējs, bet 10,5% - darba ņēmējs. Attiecībā uz personām, kuras nav pakļautas visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, likme tiks noteikta likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā kārtībā.

Atšķirībā no speciālajos budžetos ieskaitāmajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām solidaritātesnodokļa ieņēmumus ieskaitīs valsts pamatbudžetā. Šī nodokļa maksāšana tā maksātājiem neradīs tiesības uz sociālās apdrošināšanas garantijām - pensiju, bezdarbnieku pabalstu, palīdzību pēc nelaimes gadījumiem darbā vai arodslimībām, maternitātes, slimības un invaliditātes pabalstiem.

FM norāda, ka solidaritātes nodoklis ir viens no valsts pamatbudžeta finansēto sociālā rakstura izmaksu pieauguma nodrošinājuma avotiem. Bez šī nodokļa ieviešanas valsts pamatbudžeta pieaugošo izdevumu segšana nevarētu tikt nodrošināta pilnā apmērā.

Ieviešot solidaritātes nodokli ar 2016.gada 1.janvāri, ieņēmumu fiskālā ietekme 2016.gadā tiek plānota 40,9 miljonu eiro apmērā, bet 2017. un 2018.gadā ik gadu ieņēmumu fiskālā ietekme tiek plānota 46,095 miljonu eiro apmērā.

Solidaritātes nodokļa likumprojekta publiski deklarētais mērķis ir mazināt nodokļu regresivitāti augstāka ienākuma līmeņa darba ņēmēju, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja-ārvalstnieka, ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja-ārvalstnieka un pašnodarbināto kategorijai.

Kā ziņots, Saeima šodien pirmajā lasījumā vērtē budžeta projektu un saistītus likumprojektus, bet galīgajā lasījumā parlaments tos plāno skatīt 30.novembrī. Priekšlikumus visiem šiem likumprojektiem uz otro lasījumu var iesniegt līdz 6.novembra plkst.17.