Vēlas, lai ceļa nodokļa iekasēšanu pielīdzinātu Igaunijas vai Lietuvas praksei

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai mainītu Latvijā pastāvošo ceļa nodokļa iekasēšanu, to pielīdzinot Igaunijas vai Lietuvas praksei.

Kā iniciatīvas pieteicējs norādīts Voldemārs Mellups.

Iniciatīvā rosināts atcelt esošo ceļa nodokli autotransportam, nosakot tā iekasēšanu ar reālo degvielas patēriņu pēc Igaunijas vai Lietuvas parauga. Mellups tāpat rosina pēc nodokļa atcelšanas dzēst esošus ceļa nodokļa parādus autotransportam, ja tādi ir iekrāti.

Mellups uzsvēra, ka Igaunijā un Lietuvā ceļa nodokli iekasē ar katru reāli nopirkto un patērēto degvielas litru, bet Latvijā to iekasē nesamērīgi lielā apmērā, neiedziļinoties, vai ar mašīnu pēc nodokļa apmaksas brauc vai tā visu gadu stāv.

Tāpat degviela Igaunijā esot lētāka nekā Latvijā, lai arī tajā jau ieskaitīts ceļa nodoklis. Piemēram, ceļa nodoklis Latvijā ir 80 eiro, un, ja Igaunijā liek vienu centu pie litra, Latvijas piemērā automašīnai ar astoņu litru patēriņu gadā jāveic 100 000 kilometru noskrējiens, kas lielākai daļai privātā autotransporta īpašnieku ir fiziski nereāli, pauda Mellups.

Ja nodoklis ir 160 eiro, gadā jānobrauc 200 000 kilometru. "Absolūti nereāli!" sašutis iniciatīvas pieteicējs.

Iniciatīvas pieteikumā uzsvērts, ka pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem vidējais privātā autotransporta noskrējiens ir 10 000-20 000 kilometru. Igaunijā ceļa segums ir labākā stāvoklī, kas nozīmē, ka Latvijas iekasēšanas modelis pēc autotransporta masas ir aplams.

Pieņemot iniciatīvu, sabiedrība iegūs, jo ekonomēs savu naudu, spēs braukt ar mašīnām, kas patlaban stāv dīkstāvē, kā arī pirks jaunas mašīnas. Tādā veidā tiks veicināta valsts ekonomika. Pašreiz daudziem ceļa nodokļa slogs ir grūti panesams, cilvēki neizmanto privāto transportu tik daudz un bieži, kā gribētu.

Latvijā

Saistībā ar e-adreses problēmām ir apzinātas amatpersonas, kuras nav atbildīgi pildījušas savus darba pienākumus, un tām līdz pirmdienai, 16.decembrim, ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi, žurnālistus piektdien informēja Valsts digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktors Jorens Liops.

Svarīgākais