Nodokļi

Atgādinām, ka 2021.gada 1.janvārī beidzas pārejas periods, kurā uz Apvienoto Karalisti joprojām turpināja attiekties Eiropas Savienības (ES) tiesības un pienākumi, kaut gan Apvienotā Karaliste (AK) izstājās no ES jau šī gada 31.janvārī. Tādēļ no 2021.gada 1.janvāra vairs nebūs spēkā ierastā brīvā preču un personu kustība starp AK un ES dalībvalstīm, tajā skaitā - Latviju. Tas nozīmē būtiskas izmaiņas muitas un nodokļu jomā gan uzņēmumiem, gan privātpersonām.

Vēl šī gada nogalē Saeima ir pieņēmusi vairākas izmaiņas dažādos nodokļu normatīvajos aktos, kas stāsies spēkā 2021.gadā. Tās ir saistošas arī uzņēmējiem un viņu darbiniekiem. Atgādina par svarīgākajām no tām un aicina plašāk ar visām izmaiņām iepazīties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļvietnes sadaļā "Nodokļi 2021".

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 938,864 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,1% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Latvija pārņems Eiropas Savienības (ES) noteikto nodokļu vajadzībām nesadarbojošos jurisdikciju sarakstu, liecina Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais noteikumu projekts par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus saskaņā ar kuriem nodokli kravas automašīnām turpmāk noteiks pēc automobiļa motora radītā oglekļa dioksīda izmešu daudzuma, informēja parlamenta Preses dienestā.

Normatīvo aktu nezināšanas dēļ sarežģītā situācijā nonākusi liepājniece, kura kā pašnodarbinātā strādā par sētnieci. Viņa godprātīgi samaksājusi nodokļus, taču slimības pabalstu saņemt nevar, vēsta portāls liepajniekiem.lv.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. un/vai 2019.gadu, daļai iedzīvotāju izveidojās nodokļu starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, un šo nodokļu starpību iespējams nomaksāt līdz 1.decembrim, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Valdības un Saeimas vairākuma atbalstītās izmaiņas alternatīvajos nodokļu režīmos vērtējamas kā "Melnā piektdiena", jo tās ir nelabvēlīgas iedzīvotājiem, šāds vērtējums debatēs Saeimā šodien izskanēja no opozīcijas pārstāvju puses.

Plānotās izmaiņas nodokļu politikā Latvijā sekmēs ēnu ekonomikas pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. un/vai 2019.gadu, daļai iedzīvotāju izveidojās nodokļu starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā, un šo nodokļu starpību iespējams nomaksāt līdz 1.decembrim, informēja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,102 miljardus eiro, kas ir par 584,461 miljonu eiro jeb 6,7% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Pašnodarbinātie, kuri saņem mazāk par minimālo algu, no nākamā gada nodokļus maksās proporcionāli saņemtajam 10% apmērā, šodien vienojās koalīcijas partijas.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu vairākums šodien noraidīja opozīcijas politiķu iesniegtos priekšlikumus, kas paredz samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ne tikai kopumā, bet arī vairākām Covid-19 krīzes skartajām nozarēm.

Covid-19 dēļ nodokļu samaksas termiņš uzņēmumiem šogad deviņos mēnešos pagarināts 145,49 miljonu eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija.

Pie Saeimas trešdienas rītā apmēram 130 cilvēku piketēja pret minimālo valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) noteikšanu un priekšlikumu ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu.

Šā gada deviņos mēnešos nodokļos nav iekasēti 573,7 miljoni eiro jeb 8% no plānotajiem ieņēmumiem, informēja Finanšu ministrijā (FM).

2021.gadā alternatīvo nodokļu režīmu dalībniekiem ar ienākumiem zem minimālās algas jeb mazākiem par 500 eiro būs jāvēršas sociālajā dienestā, lai varētu neveikt pilnu minimālo sociālo iemaksu, šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pavēstīja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Pēc sarunām ar radošo organizāciju pārstāvjiem par izmaiņām autoratlīdzību saņēmējiem, Finanšu ministrija (FM) gatavo precizēto redakciju likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) uz otro lasījumu Saeimā, saglabājot nosacīto izdevumu normu pasīvajām autoratlīdzībām līdzšinējā apmērā - 25% vai 50% no ieņēmumiem atkarībā no darbības veida.

Pašreizējais autoratlīdzību nodokļu režīms nenodrošina radošajām personām sociālos pakalpojumus pienācīgā apjomā, šādu nostāju pēc tikšanās ar radošo organizāciju, Kultūras un Finanšu ministrijas pārstāvjiem žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits.

„Kāds, iespējams, cerēja, ka mākslas zibakcijas ķieģeļi ielidos Saeimas logos, un tagad ir vīlies, ka tā nenotika. Mūsu mērķis tomēr ir sakārtot radošo vidi, nevis bruģēt ceļu uz politiku kārtējiem ambiciozajiem nemākuļiem,” teic rakstnieks un žurnālists, Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, ar kuru šodienas saruna.