Valdībai padomā nodokļu izmaiņas. Vai gaidāma jauna nodokļu reforma?

© Kaspars Krafts/F64

Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciatīvas notikusi pirmā darba sanāksme ar Finanšu un citām ministrijām, sociāliem un sadarbības partneriem par priekšlikumu sagatavošanu nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024. – 2027. gadam.

Gatavojam priekšlikumus nodokļu sistēmas uzlabošanai, tostarp vienkāršošanai, par ko lēmums ir jāpieņem šogad, lai izmaiņas stātos spēkā 2024. gadā. Mūsu kopīgais mērķis ir stiprināt Latvijas ekonomikas konkurētspēju,”

tikšanās laikā uzsvēra K. Kariņš.

Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Zinātņu akadēmija atzina, ka sarbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs, izņemot minimālās algas saņēmējus un tām pietuvinātās algas. "Tas kopumā bremzē reģionu attīstību un ekonomikas izaugsmi, un no tā cieš gan darba devēji, gan darba ņēmēji. Pozitīvi vērtējam lēmumu beidzot sakārtot mūsu valsts nodokļu sistēmu, lai Latvija nostātos uz ekonomikas un iedzīvotāju labklājības izaugsmes ceļa," norādīja sociālie partneri.

Darba sanāksmes dalībnieki iepazinās ar Baltijas valstu nodokļu sistēmu salīdzinājumu no dažādiem aspektiem un diskutēja par turpmākiem darba virzieniem, strādājot pie priekšlikumu sagatavošanas nodokļu sistēmas pilnveidošanai.

Nākamā darba sanāksme notiks februārī.

Ekonomika

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais