Ēdināšanas nozares uzņēmumi patlaban strādā ar zaudējumiem un lielai daļa ēdinātāju ir kļuvuši par nodokļu parādniekiem, aģentūrai LETA atzina Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.
Viņš skaidroja, ka Latvijā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme ēdināšanai ir otra augstākā Eiropā. Lielāka tā ir tikai Dānijā. Vienlaikus, lai mazinātu pandēmijas negatīvo ietekmi, deviņas ES dalībvalstis jau kopš 2020.gada sākuma īstenojušas papildu PVN samazināšanas politiku, atbalstot ne tikai nozari, bet arī kopējo valsts ekonomiku.
"Jāņem vērā arī fakts, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts un nesamērojams ar klientu pirktspēju, kas līdz ar dramatisko inflāciju ir vēl vairāk kritusies," komentēja Jenzis, piebilstot, ka vairumam LRB biedru izveidojušies nodokļu parādi.
Līdztekus pandēmijai, ēdināšanas uzņēmumus ietekmējusi arī karadarbība Ukrainā, kad nozares ieņēmumi ir būtiski samazinājušies, bet izmaksas - pieaugušas. Jenzis norādīja, ka cietusi nozares rentabilitāte, kā arī darbinieku algas, kuras nav iespējams celt izmaksu kāpuma dēļ. Ēdināšanas nozares vidējais atalgojums ir par 37% zemāks nekā valsts vidējais atalgojums, uzskaitīja LRB vadītājs.
Jenzis uzsver, ka pašlaik ir nepieciešams nopietns valsts atbalsts un samazinātā PVN likme, kas ir labākais instruments nozares sakārtošanai un izdzīvošanai. Viņš aicina Latviju sekot citu Eiropas valstu piemēram un samazināt ēdināšanas nozares PVN likmi uz 12% vai 5%, līdzšinējā 21% vietā.
Pēc biedrības aplēsēm ēdināšanas nozares kopējais pamatnodokļu slogs pret apgrozījumu ir augsts - 19,9%, kamēr, piemēram, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pamatnodokļu slogs pret apgrozījumu ir 2%.
LRB finanšu konsultantu aprēķini liecina, ka PVN samazināšanas kopējais fiskālais efekts kopumā būtu pozitīvs un samazinātos arī ēnu ekonomika. Gan 12%, gan 5% samazinājums būtu optimāls ilgtermiņā, un abi radītu pozitīvu fiskālo efektu sākot ar likmes samazināšanas mirkli. Sākotnēji likmes varētu tikt samazinātas uz noteiktu termiņu, kamēr ēdināšanas nozare un valsts ekonomika atgūstas.
"Nozarē pašlaik ir nodarbināti 23 000 darbinieku, kas ir par 5000 mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas. Palielinoties resursiem, kurus veltīt darbaspēka atalgojumam, Latvijas viesmīlības industrijā būtiski palielinātos darbinieku skaits, atgriežoties emigrējošajiem darbiniekiem, kā arī bezdarbniekiem," norāda Jenzis.
Viņš uzsver, ka samazinātās PVN likmes piemērošana ļautu sabalansēt restorānu nozares ekonomisko situāciju, pieaugot algu izmaksām. Restorānu īpašnieki varētu vairāk laika un resursu veltīt restorānu attīstībai, kas sekmēs apgrozījuma pieaugumu un lielākus PVN ieņēmumus valsts budžetā.
Iepriekš LETA ziņoja, ka ēdinātāji jau vairākkārt aicinājuši samazināt PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai. Līdz šim priekšlikums nav atbalstīts.
Cita starpā 2020.gada novembrī Saeimas vairākums noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu rosinājumu uz diviem gadiem noteikt samazināto PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai 12% apmērā.
LRB dibināta 2017.gada nogalē, lai aizsargātu Latvijas restorānus un palielinātu to konkurētspēju.
