Otrdiena, 6.decembris

redeem Niklāvs, Nikolajs, Niks

arrow_right_alt Ekonomika \ Latvijā

Latvijā gatavojas ieviest papildus nodokļus

© Oksana Džadana/F64

Lai sasniegtu mērķus attiecībā uz atkritumu šķirošanu un to nenonākšanu poligonā, ir plānoti papildu nodokļi, vēsta Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondentes Lindas Zalānes un žurnālista Dāvida Freidenfelda sagatavotais sižets lsm.lv.

VARAM pārstāve Rudīte Vesere "Latvijas Zaļā punkta" ikgadējā konferencē "Latvija - valsts bez atkritumiem".

atklāja, ka

dabas resursu nodokli varētu attiecināt uz plašāku produktu klāstu.

Tas varētu attiekties uz vienreizlietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem, piemēram, mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas izstrādājumiem ar filtriem, kā arī plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.

Tāpat nodokli paredzēts attiecināt uz transportlīdzekļu riepām, uz kurām tas vēl neattiecas, un tekstilizstrādājumiem - apģērbiem, apaviem, mājas tekstilu. Konferencē izskanēja precīzs nodokļa apmērs tekstilizstrādājumiem, proti, 50 centi par vienu tekstilizstrādājuma kilogramu.

Arī sagaidāms, ka būs jāmaksā par nepārstrādāto plastmasu. Kopš pagājušā gada katra Eiropas Savienības dalībvalsts bloka budžetā maksā 80 centus par katru nepārstrādāto plastmasas kilogramu. Latvijas valsts maksā vairāk nekā 20 miljonus gadā.

Latvijā atkritumus šķiro 79% iedzīvotāju, liecina AS "Latvijas Zaļais punkts" un pētījumu kompānijas "SKDS" veiktā aptauja, kuru konferecē prezentēja "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.

Salīdzinājumam 2020.gadā atkritumus šķiroja 60% Latvijas iedzīvotāju, 2018.gadā - 56%, 2016.gadā - 45%, 2014.gadā - 36%, bet 2011.gadā atkritumus Latvijā šķiroja 36% iedzīvotāju.

Aptaujas dati rāda, ka vislielākais procents atkritumus šķirojošu iedzīvotāju dzīvo Zemgalē (88%), kam seko Vidzeme (81%), Kurzeme (79%) un Latgale (75%). Rīgā atkritumus šķiro 76% iedzīvotāju, un Rīgā šķirotāju skaits audzis visstraujāk. Salīdzinājumam 2018.gadā tikai 45% rīdzinieku norādīja, ka šķiro atkritumus.

Taujāti par iemesliem, kādēļ atkritumi netiek šķiroti, 51% aptaujas respondentu norādījuši, ka tuvumā nav pieejami attiecīgie konteineri, 35% respondentiem ir ieradums visus atkritumus izmest vienuviet, 30% respondentu pauž, ka atkritumu šķirošana rada neērtības, bet vēl 13% nav saprotams iemesls, kādēļ atkritumi jāšķiro.

No tiem, kas atkritumus Latvijā nešķiro, 59% norādījuši, ka sāktu šķirot, ja dzīvesvietas tuvumā būtu atkritumu šķirošanas konteineri.

Tikmēr visbiežāk šķirotie atkritumi Latvijā ir stikla pudeles un burkas (ko šķiro 87% respondentu), plastmasas PET pudeles (81%), baterijas (69%), kā arī papīrs un kartons (67%). Vismazāk Latvijas iedzīvotāji šķiro nevajadzīgo tekstilu (19%), nolietotās riepas (29%) un bioloģiskos atkritumus (29%).

Vaicāti par motivāciju šķirot atkritumus, 75% respondentu norādījuši, ka viņus motivē rūpes par vidi, kamēr 49% norāda, ka motivējoša ir attiecīgo konteineru atrašanās tuvu dzīvesvietai. Tāpat respondenti norādījuši, ka viņus motivē iespēja ietaupīt uz šķiroto atkritumu izvešanu (41%), apsaimniekotāja piedāvājumi (22%), akcijas kampaņas (8%) un citi iemesli (10%).

Aptaujas dati arī rāda, ka 55% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par atkritumu atkritumu apjoma samazināšanu atbildīgs ir ikviens iedzīvotājs, savukārt 42% iedzīvotāju par atbildīgajiem uzskata produktu un iepakojumu ražotājus. Vēl 39% aptaujāto uzskata, ka par atkritumu samazināšanu atbildīgs ir atkritumu apsaimniekotājs.

Līdztekus 31% respondentu norādījuši, ka par atkritumu samazināšanu atbildīgi ir tirgotāji, 29% - nozares ministrijas un vides iestādes, 26% - pašvaldības, 19% - namu apsaimniekotāji, bet 4% respondentu pauduši, ka par atkritumu samazināšanu atbildīga ir Saeima.

Lielākā daļa respondentu jeb 62% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ikdienā cenšas samazināt pašu radīto atkritumu daudzumu. 2020.gadā to darīja 54% aptaujāto.

Aptaujā secināts, ka starp populārākajām darbībām atkritumu samazināšanai ir iepakojumu šķirošana, ko veic 61% aptaujāto, nevajadzīgo lietu ziedošana un atdošana - 47%, kā arī izvairīšanās no impulsīviem un neplānotiem pirkumiem - 36%.

Starp mazāk populārajām darbībām ir bezatkritumu dzīvesveida ievērošana (4%), preču iegāde tikai pārstrādājamos iepakojumos (9%) veco lietu pārveidošana jaunās (16%) un nevajadzīgo lietu pārdošana (16%).

Aptauju veidoja "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar pētījumu kompāniju "SKDS", aptaujājot 1000 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Izvēlies labāko abonēšanas
piedāvājumu tieši tavām vēlmēm