Krišjāņa Kariņa pirmā valdība sagatavojusi un otrā valdība virza grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām", atbilstoši kuriem nevis Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs jāpierāda nelegāla atalgojuma izmaksa uzņēmumā, bet uzņēmumam jāpierāda deklarētā atalgojuma atbilstība faktiski izmaksātajam atalgojumam.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām" svarīgumu kārtējo reizi apliecina tas, ka valdība un Saeima to groza gandrīz vai reizi mēnesī. Pagājuša gada nogalē Saeima strādāja ar diviem dažādiem viena un tā paša likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumu projektiem. Vienu no tiem Saeima padarīja par likumu 22. decembrī, Valsts prezidents parakstīja 23. decembrī un kopš 1. janvāra tas spēkā. Taču šeit tiek aplūkots pēc nosaukuma identisks, bet pēc satura cits likuma grozījumu projekts. Saeima to pieņēmusi izskatīšanai un 2022. gada 21. novembrī nodevusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai par tā tālāko virzību. Šajā reizē netiek ievērota tradīcija likuma “Par nodokļiem un nodevām" kārtējo grozījumu saturu un termiņus pieskaņot valsts budžeta likuma pieņemšanai.
Budžeta komisija eksponējusi Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas un biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" vēstules ar iebildumiem pret likuma grozīšanu tieši jautājumā par uzņēmumu pienākumu pierādīt savu darbinieku atalgojuma apmēru. Tādējādi interesentiem vēl ir laiks paust deputātiem arī savu attieksmi un priekšlikumus valdības nodomu noraidīšanai vai uzlabošanai.
Likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumu projekts šajā reizē ļoti plašs un daudzas tēmas skarošs. No tā visa šeit izvilkts tikai viens priekšlikums. Valdība grib, lai grozītajā likumā parādītos 23. panta 8.1. sadaļa ar šādiem vārdiem:
- Nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa tiek noteikta, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta apkopoto informāciju par atbilstošās profesijas vidējo mēneša darba samaksu, vidējo mēneša stundas tarifa likmi nozarē un vidējo mēneša darba stundu skaitu vienai darba vietai iepriekšējā gadā. Ja taksācijas periodā nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa, stundas tarifa likme vai darbinieka nostrādāto darba stundu skaits ir mazāks par 80 procentiem no atbilstošās profesijas vidējās mēneša darba samaksas vai vidējās mēneša stundas tarifa likmes nozarē vai mēneša vidējā darba stundu skaita vienai darba vietai un nodokļu maksātājs nesniedz pierādījumus (pamatotu skaidrojumu), tad budžetā maksājamo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru atbilstoši konkrētajos nodokļu normatīvajos aktos noteiktajai likmei aprēķina no starpības starp nodokļu maksātāja deklarēto darbinieka darba samaksu un 80 procentiem no atbilstošās profesijas vidējās mēneša darba samaksas nozarē, ņemot vērā vidējo mēneša stundas tarifa likmi un nostrādāto mēneša vidējo darba stundu skaitu vienai darba vietai.
Šādā jaunieveduma kā nevainības prezumpcijas atcelšanas nozīmi apliecina veids, kādā valdība šādus grozījumus pamato likumprojektam pievienotajā paskaidrojuma rakstā:
-Satversmes ievadā noteikts, ka Latvijas valsts ir izveidota citstarp tādēļ, lai nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību. Par šo mērķu nodrošināšanas instrumentu ir uzskatāms citstarp valsts budžets un valsts rīcībā esošie finanšu līdzekļi (skatīt Satversmes tiesas 2017.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr.2016‑14‑01 25.2.punktu). Nodokļu ieņēmumu nodrošināšana ir tieši saistīta ar personas konstitucionālajiem pienākumiem pret Latvijas valsti. Personas konstitucionālie pienākumi ir vērsti uz Latvijas valsts pamatnormā ietvertās suverēna gribas - dzīvot demokrātiskā tiesiskā valstī - ilgtspējīgu īstenošanu. Savukārt šādu pienākumu nepildīšana apdraud ikvienas demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanu (skatīt Satversmes tiesas 2021.gada 6.aprīļa spriedumu lietā Nr.2020-31-01 16.punktu).
“Latvijas ceļu būvētājs” norāda, ka nupat citētās likuma normas, ja tāda vispār parādīsies, izpilde ir daudz sarežģītāka, nekā to iedomājušies normas autori:
Tāpat arī Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācija rakstiski apliecinājusi, ka “piekrīt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2022.gada 7. decembra un 2022.gada 13. decembra sēdēs nevalstisko organizāciju pārstāvju izteiktajām bažām par augstākminēto normu piemērošanu praksē un iespējamām negatīvajām sekām (tostarp tērējot resursus skaidrojumu un citu pierādījumu sagatavošanai) arī godprātīgiem nodokļu maksātājiem, jo īpaši lauku reģionos”.
Viens no spilgtākajiem un rosīgākajiem uzņēmēju pārstāvjiem Saeimā ir biedrības "Auto Asociācija" valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) padomes loceklis Andris Kulbergs (attēlā). Saeimā viņš iekļuvis no “Apvienotā saraksta” un tur kļuvis par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētāju. Likumprojekts viņa komisijā vai frakcijā nav izskatīts, bet viņa personiskā attieksme ir šaubas par to, vai VID tā pašreizējā veidā var uzticēt tādu instrumentu kā nevainība prezumpcija atcelšanu kaut vienā VID darbības segmentā. “Apvienotā saraksta” līmenī šīs šaubas ir nostiprinātas kā publiski izteikta neuzticība VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei.
A. Kulbergs saka, ka viņam bijusi saskare ar dažādiem VID darbiniekiem. Jā, ir tur arī tādi, kuri tapšanas stadijā esošo instrumentu prastu izmantot gan tehniski, gan pēc būtības godīgi, taču VID darbinieku vairākums tādi neesot. Viņi neuzņemsies papildu piepūli ļaunprātīgo shēmotāju izskaitļošanā un neizrādīs drosmi ar viņiem cīnīties. Daudz vienkāršāk viņiem būs tikai imitēt darbu, prasot papildu maksājumus no tādiem nodokļu maksātājiem, kas nav apguvuši shēmošanu un nav ieguvuši VID draugus un aizbildņus.
Te jāvērš uzmanība arī uz nodomu iedabūt likumā “Par nodokļiem un nodevām” skalu, pēc kuras VID vispirms uzpūtīs lielas soda naudas par VID it kā atklātajiem pārkāpumiem un pēc tam atkal drīkstēs šos maksājumu samazināt, ja uzņēmums izlems labāk atpirkties nekā cīnīties par taisnību. Šī nav pirmā svaiguma ideja, taču tās izpildījums likumprojektā akcentēts un likumprojekta paskaidrojumos īpaši reklamēts.
Pagājusī nedēļa beidzās ar kārtējām sarunām starp LDDK un valdību, kuru atreferējumā “LDDK norāda, ka viens no kompleksa pasākuma posmiem ir uz darba algām attiecināmo nodokļu jautājuma aktualizēšana un diskusijas uzsākšana. Runājot par darbaspēka nodokļiem, [konfederācijas prezidents Andris] Bite norādīja, ka uzņēmēji vēlas, lai darba ņēmēji saņemtu vairāk, kas kopumā palielinātu iedzīvotāju ienākumus un valsts budžetā ieņēmumi atgrieztos caur iedzīvotāju patēriņu.”
VID “Neatkarīgajai” apliecināja, ka nav precedentu, analogu vai piemēru, pēc kuriem spriest par darbaspēka nodokļu iekasēšanas gaidāmo kārtību. “Tiek paredzēts jauns regulējums - tiesības noteikt maksājamos algas nodokļus uz aprēķinu pamata. Šāda regulējuma līdz šim nav bijis un attiecīgi arī prakses Valsts ieņēmumu dienestā nav, tādēļ piemērus nevaram sniegt.”
