Krievija pēdējā laikā īsteno dažādus hibrīduzbrukumus pret NATO dalībvalstīm, testējot alianses spējas un reakciju, taču izvairās no rīcības, kas varētu izraisīt pilna mēroga militāru atbildi, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra ("Stratcom") direktors Jānis Sārts.
Uguns pārtraukšana vai ilgstoša karadarbības apturēšana Ukrainā dos Krievijai iespēju ātri pārdislocēt karaspēku uz Krievijas robežu ar NATO, atzinis ASV Kara pētniecības institūts (ISW).
Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) vadītājs Martins Jēgers pirmdien brīdinājis, ka Krievija ir apņēmības pilna paplašināt savu ietekmes sfēru uz rietumiem un nevairīsies no militāras konfrontācijas ar NATO.
Satrauktas par Krievijas milzīgajiem militārajiem izdevumiem kopš tās iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, trīs Baltijas valstis izstrādā ārkārtas rīcības plānus, lai risinātu iespēju, ka simtiem tūkstošu cilvēku bēg no Krievijas karaspēka izvietošanas vai uzbrukuma, vēsta aģentūra “Reuters”.
ASV Senāts nobalsojis par aizsardzības budžeta plānu 925 miljardu dolāru (800 miljardu eiro) apmērā, no kuriem 350 miljoni dolāru paredzēti Baltijas drošības iniciatīvai.
Ja Spāniju neizdosies pārliecināt palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), par ko tika panākta vienošanās NATO samitā jūnijā, iespējams, šo valsti vajadzētu izslēgt no Ziemeļatlantijas alianses, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.
Galvenā problēma Eiropas aizsardzības jomā vairs nav naudas trūkums, bet gan nespēja pārvērst to reālā militārā kapacitātē, norādīja Lielbritānijas domnīcas "Royal United Services Institute" (RUSI) vecākais pētnieks sauszemes karadarbības jautājumos Džeks Vatlings, kurš ceturtdien piedalījās drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference".
Baltijas valstis un Polija arī 2021.gadā uzsvēra, ka Krievija nevēlas dialogu ar vienotu Eiropu un centīsies šķelt tās pozīciju, otrdien preses konferencē Rīgas pilī norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aicināts komentēt bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumus, ka pirms agresijas kara Ukrainā Polija un Baltijas valstis bloķēja tiešas sarunas ar Krieviju.
Vai un kad Krievija varētu uzbrukt kādai NATO valstij - uz šiem jautājumiem vienotas atbildes nav. Izskan tikai minējumi, prognozes. Tiesa, ar dažādām provokācijām Eiropa saskaras jau šobrīd.
Dānijas galvaspilsētā notiekošais ES līderu neformālais (ārpus oficiālā kalendārā plāna) samits ir veltīts tikai vienam jautājumam – Eiropas drošībai. “Līdz 2030. gadam mums būtu jāspēj sevi pilnībā aizsargāt,” Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu citē ziņu aģentūra AFP. “Mēs jau tagad darām daudz, bet mums jārīkojas vēl straujāk,” viņa piebilda.
Lietuvai trūkst spēju novērst naidīgu bezpilota lidaparātu ielidošanu tās gaisa telpā, ja nefunkcionē NATO rotācijas pretgaisa aizsardzības sistēma, trešdien Kopenhāgenā paziņoja prezidents Gitans Nausēda.