Lielbritānijas iznīcinātāji pievienosies NATO misijai virs Polijas, lai palīdzētu aizsargāt alianses austrumu flangu pret Krievijas draudiem, pirmdien paziņojusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.
Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukums Polijā diez vai bija mēģinājums pārbaudīt NATO gatavību cīnīties pret šādiem draudiem un noteikti ne Rietumu politiskās reakcijas uz šādām darbībām pārbaude. Patiesībā tā bija daļa no Krievijas centieniem militāri apspiest Ukrainu, laikrakstā “The Telegraph” raksta atvaļinātais Lielbritānijas armijas pulkvedis un militārais analītiķis Ričards Kemps.
NATO misijas "Austrumu sardze" izveide vērtējama pozitīvi, tomēr tā, visticamāk, neatturēs Krieviju no tālākām provokācijām, aģentūrai LETA pauda bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Gaisa spēku komandieris, kādreizējais vēstnieks Kazahstānā un Azerbaidžānā Juris Maklakovs.
Apvienoto Nāciju Organizācijā Amerikas Savienotās Valstis nosauca gaisa telpas pārkāpumus par "satraucošiem" un solīja "aizstāvēt katru NATO teritorijas collu", un šie izteikumi, šķiet, bija vērsti uz Vašingtonas NATO sabiedroto nomierināšanu pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Krievijas dronu iebrukums varētu būt bijusi kļūda, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Jaunajā NATO misijā "Eastern Sentry" jeb "Austrumu sardze" plānots izmantot pret droniem paredzētus sensorus un ieročus dronu atklāšanai, izsekošanai un neitralizēšanai, aģentūrai LETA pavēstīja Aizsardzības ministrijā (AM).
Reaģējot uz Krievijas lidrobotu ielaušanos Polijas gaisa telpā, NATO nāk klajā ar iniciatīvu alianses austrumu flangā esošo dalībvalstu aizsardzības stiprināšanai, piektdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
Krievija un Baltkrievija piektdien sāka militārās mācības "Zapad". Lietuvas bruņotie spēki uzsver, ka situācija paliek nemainīga - uzbrukuma risks Lietuvai un NATO ir zems, taču iespējamas dažādas provokācijas, ziņo Lietuvas medijs “tv3.lt”.
NATO ir jāpaātrina Baltijas gaisa telpas aizsardzības misijas izveide, uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš piektdien Rīgas pilī tikās ar NATO Sabiedroto spēku virspavēlnieku Eiropā un ASV Eiropas spēku komandieri ģenerāli Aleksusu Grinkeviču.
Pēc Krievijas dronu ielidošanas Polijā ierosinātājās NATO dalībvalstu konsultācijās Latviju pārstāv diplomāts Māris Riekstiņš, aģentūrai LETA norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.
Krievijas dronu iebrukums Polijā rada jaunu izaicinājumu NATO un tās sabiedrotajiem un izvirza svarīgu jautājumu - ko darīs Tramps? Raksta “The Telegraph”.
Krievijas uzbrukums Polijai ir līdzīgs notikumiem Krimā 2014. gadā - tā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis teica preses konferencē, raksta “unian.net”.
Polija aktīvi gatavojas iespējamai Krievijas agresijai pēc Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukuma Polijas teritorijā un uz Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību "Rietumi - 2025" fona Varšava pārvieto 40 tūkstošus karavīru uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, ziņo “dialog.ua”.
Vācija paplašinās savu lomu Polijas gaisa telpas aizsardzības NATO misijā, pavēstīja Vācijas kanclera birojs, ar paziņojumu nākot klajā dienu pēc tam, kad Polijā bija ielidojuši vairāki Krievijas droni.
Latvijas amatpersonām ir jāsniedz konkrētāka informācija par to, ko sabiedrībai darīt Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību "Zapad" laikā, uzskata Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Sandis Šrāders.
Gruzijā ceturtdien aizturēts viens no lielākās opozīcijas partijas līderiem, varasiestādēm pastiprinot represijas pirms nākamajā mēnesī gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Ja NATO teritorijai tuvotos liela bezpilota lidaparātu grupa, tas nekavējoties tiktu uzskatīts nevis par nejaušību, bet gan par uzbrukumu aliansei, ceturtdien vizītes laikā Lietuvā paziņoji NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs.
Pēc Krievijas dronu ielaušanās Polijas gaisa telpā Polija lūgusi NATO sabiedrotos nodrošināt tai papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas un pretdronu tehnoloģijas, ziņo aģentūra "Bloomberg".
Novērotāji ziņo, ka Krievijas droni masveida nakts laikā ielidoja gandrīz 300 km dziļi Polijā, ziņo “dialog.ua”, atsaucoties uz Ukrainas “Telegram” kanāliem.
Tiek atzīmēts, ka ar OSINT metodi (izlūkošana ar atklāti pieejamu informācijas avotu palīdzību) iegūtie ģeolokācijas dati norāda uz aptuveni trīssimt kilometru attālumu.
Bijušais Ukrainas vēstnieks Polijā Andrijs Deščica paskaidroja, kāpēc Polijas politiķi tik rezervēti reaģēja uz Krievijas bezpilota lidaparātu iebrukumu savā valstī, raksta “unian.net”.
Pasaules politiķi, militāristi, apskatnieki ir gandrīz vienisprātis – trešdienas Krievijas dronu masveida (vismaz 19) ielidošana Polijas gaisa telpā nav nejaušs starpgadījums, kad kāds drons novirzījies no kursa un kaut kur aizklīdis. Tā bija apzināta, mērķtiecīga provokācija, kuras uzdevums bija notestēt Polijas un NATO reakciju pirms 12. septembrī plānotajām militārajām mācībām “Zapad-2025”.