Krievija Kaļiņingradā būvē jaudīgu radaru, lai novērotu Eiropu

Jaunās iekārtas darbības rādiuss varētu sasniegt 3000 kilometru, ļaujot aptvert arī Lielbritāniju un plašas Eiropas teritorijas, raksta “The Times”.

Krievija paplašina radiolokācijas novērošanas iespējas pie NATO robežām un Kaļiņingradas apgabalā būvē jaudīgu radaru sistēmu.

Objekts atrodas netālu no Gvardeiskas pilsētas, Polijas un Lietuvas robežu tuvumā. Tas potenciāli varētu palielināt Maskavas spēju izsekot NATO dalībvalstu militārajām aktivitātēm.

Pēc Somijas uzņēmuma ICEYE publiskotajiem satelītattēliem spriežot, objektā redzamas trīs lielas antenu konstrukcijas, katra garāka par 500 metriem. Iespējams, tās ir daļa no radara, kas spēj uztvert mērķus aiz tiešās radiolokācijas redzamības robežas.

Provizoriski tiek lēsts, ka atkarībā no tehniskajiem parametriem jaunās sistēmas darbības rādiuss varētu būt aptuveni 900-3000 kilometru. Tas būtu pietiekami, lai aptvertu Lielbritāniju, kā arī Eiropas ziemeļu un rietumu daļu.

Satelītattēli ir vēl viens apliecinājums tam, ka Kaļiņingradas apgabals kļūst par nozīmīgu modernu militāro sensoru un radioelektroniskās cīņas sistēmu izvietošanas vietu. Maskava saglabājusi kontroli pār šo teritoriju un izmanto to kā stratēģisku atbalsta punktu Eiropā.

Pēc aplēsēm, reģionā ir pietiekami daudz glabāšanas vietu un piegādes sistēmu, lai izvietotu līdz pat 100 kodolgalviņām. Augsta ranga avoti Polijā un Lietuvā uzskata, ka Krievija jau sākusi nogādāt kodolgalviņas Kaļiņingradas apgabalā.

“The Times” arī norāda, ka pēdējo četru gadu laikā reģions kļuvis par pastāvīgu GPS signālu traucējumu avotu, kas būtiski apgrūtina kuģu un lidmašīnu navigāciju plašā Ziemeļaustrumeiropas teritorijā.

Kā darbojas radars, kas uztver mērķus aiz horizonta? Tik liela mēroga radars, kāds tiek būvēts Gvardeiskas tuvumā, varētu izmantot radioviļņus, kuru garums pārsniedz 10 metrus - tas ir vairāk kā desmit reizes lielāks nekā viļņu garums, ko izmanto parastie tālas darbības radari gaisa telpas novērošanai.

Šāda veida radiolokācijas stacijas izmanto radioviļņu izplatīšanās īpatnības, lai konstatētu mērķus, kas atrodas ārpus tiešās radiolokācijas redzamības zonas. Tas ļauj novērot teritorijas, kuras parastie radari nespētu efektīvi aptvert.

Arī NATO Eiropas sabiedrotajiem ir līdzīgas sistēmas - to vidū ir Lielbritānijas radari Pluto I un Pluto II, kas atrodas Lielbritānijas Karalisko gaisa spēku bāzē Akrotiri Kiprā, kā arī Francijas sistēma Nostradamus, kas izvietota netālu no Drē pilsētas uz rietumiem no Parīzes.

Lietuvā zinātnieki, bijušie diplomāti un citi eksperti no Lielbritānijas un citām Eiropas valstīm modelējuši iespējamu Krievijas uzbrukuma scenāriju NATO, kas saistīts ar tā dēvēto Kaļiņingradas krīzi.

Scenārijs paredz, ka Krievijas eksklāvā Kaļiņingradā izceļas sacelšanās, radot nopietnas problēmas Kremlim. Nemiernieku grupa sagrābj ķīlniekos apgabala gubernatoru un plāno pārvietot tankus un karaspēku pāri robežai uz kaimiņos esošo Lietuvu, kas ir NATO dalībvalsts.

Nemiernieku mērķis būtu panākt, lai Maskava pret NATO sabiedrotajiem vērstos vēl agresīvāk, nekā līdz šim. Viņi cerētu izraisīt konfliktu ar NATO, pēc tam iesaistīt tajā pārējo Krieviju un tādējādi provocēt plašāku karu starp Maskavu un Rietumiem.