Satrauktas par Krievijas milzīgajiem militārajiem izdevumiem kopš tās iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, trīs Baltijas valstis izstrādā ārkārtas rīcības plānus, lai risinātu iespēju, ka simtiem tūkstošu cilvēku bēg no Krievijas karaspēka izvietošanas vai uzbrukuma, vēsta aģentūra “Reuters”.
ASV Senāts nobalsojis par aizsardzības budžeta plānu 925 miljardu dolāru (800 miljardu eiro) apmērā, no kuriem 350 miljoni dolāru paredzēti Baltijas drošības iniciatīvai.
Ja Spāniju neizdosies pārliecināt palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), par ko tika panākta vienošanās NATO samitā jūnijā, iespējams, šo valsti vajadzētu izslēgt no Ziemeļatlantijas alianses, ceturtdien paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.
Galvenā problēma Eiropas aizsardzības jomā vairs nav naudas trūkums, bet gan nespēja pārvērst to reālā militārā kapacitātē, norādīja Lielbritānijas domnīcas "Royal United Services Institute" (RUSI) vecākais pētnieks sauszemes karadarbības jautājumos Džeks Vatlings, kurš ceturtdien piedalījās drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference".
Baltijas valstis un Polija arī 2021.gadā uzsvēra, ka Krievija nevēlas dialogu ar vienotu Eiropu un centīsies šķelt tās pozīciju, otrdien preses konferencē Rīgas pilī norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aicināts komentēt bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles izteikumus, ka pirms agresijas kara Ukrainā Polija un Baltijas valstis bloķēja tiešas sarunas ar Krieviju.
Vai un kad Krievija varētu uzbrukt kādai NATO valstij - uz šiem jautājumiem vienotas atbildes nav. Izskan tikai minējumi, prognozes. Tiesa, ar dažādām provokācijām Eiropa saskaras jau šobrīd.
Dānijas galvaspilsētā notiekošais ES līderu neformālais (ārpus oficiālā kalendārā plāna) samits ir veltīts tikai vienam jautājumam – Eiropas drošībai. “Līdz 2030. gadam mums būtu jāspēj sevi pilnībā aizsargāt,” Dānijas premjerministri Meti Frederiksenu citē ziņu aģentūra AFP. “Mēs jau tagad darām daudz, bet mums jārīkojas vēl straujāk,” viņa piebilda.
Lietuvai trūkst spēju novērst naidīgu bezpilota lidaparātu ielidošanu tās gaisa telpā, ja nefunkcionē NATO rotācijas pretgaisa aizsardzības sistēma, trešdien Kopenhāgenā paziņoja prezidents Gitans Nausēda.
Lavrovs būtībā pasludināja karu pret Eiropas NATO dalībvalstīm un pat nosauca, kur tas sāksies, par to savā emuārā raksta politiskais komentētājs "Быть Или", raksta “dialog.ua”.
Pēc nevēlamu bezpilota lidaparātu ielaušanās Dānijas gaisa telpā NATO ir pastiprinājusi modrību Baltijas jūrā, naktī no sestdienas uz svētdienu preses konferencē paziņoja alianses pārstāvis Martins O’Donels.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ceturtdien, 2.oktobrī, un piektdien, 3.oktobrī, oficiālā vizītē apmeklēs Albāniju, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Šis laiks ir sarežģīts gan pasaulē, kur turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu, gan Latvijā, kur politiskā spriedze pieaug drošības budžeta apstiprināšanas laikā, sestdien "Vienotības" kongresā teica ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Krievijai nedrīkst būt šaubu par NATO spēju aizsargāt dalībvalstis un atturēt jebkādus draudus, sestdien uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, Rīgā atklājot NATO Militārās komitejas konferenci Bruņoto spēku komandieru līmenī.
51% Polijas iedzīvotāju ASV prezidentu Donaldu Trampu neuzskata par viņu valsts drošības garantu, atklāts vienā no pēdējām aptaujām, kas bija publicēta Polijas ziņu vietnē “Wirtualna Polska”. 39% aptaujāto piekrita Trampa drošības garantijām, 10% respondentu nebija viedokļa. Taču, zinot to, ka poļi ir sašķelti politiskajā ziņā, lielākā daļa labējās opozīcijas atbalstītāju uzticas ASV prezidentam.