Latvija ar vismaz diviem miljoniem eiro atbalstīs mehānismu NATO ieroču iegādei Ukrainai, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem norādīja premjerministre Evika Siliņa (JV).
Krievijas propagandisti atkal ir izteikuši draudus Baltijas valstīm, atkārtojot izteikumus, kas līdzīgi tiem, kas izskanēja Ukrainas uzbrukuma priekšvakarā, raksta “dialog.ua”.
NATO lidmašīnu radītais troksnis piektdien raisījis iedzīvotāju satraukumu, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtā informācija.
Saistībā ar dronu ielidošanu no Baltkrievijas Lietuvas aizsardzības un ārlietu ministri lūguši NATO sabiedrotos izvietot Lietuvā pretdronu aizsardzības līdzekļus.
Kremļa diktatora Vladimira Putina uzticamais līdzgaitnieks Nikolajs Patruševs, kurš nomināli ieņem pieticīgos prezidenta palīga un Jūras spēku kolēģijas priekšsēdētāja amatus, bet patiesībā ir otrā persona Kremļa varas hierarhijā, 26. jūlija intervijā Krievijas oficiālajam medijam paziņoja, ka Krievijas Federācija nekavējoties un graujoši atbildēs uz jebkādu militāru agresiju pret Kaļiņingradas apgabalu.
Vācijai tuvākajos gados nav jābaidās no Krievijas iebrukuma, paziņojis nesen izveidotās Teritoriālās aizsardzības divīzijas komandieris, Bundesvēra ģenerālmajors Andreass Henne.
Tikai 16% vāciešu apgalvo, ka viņi būtu ir gatavi bez vilcināšanās ķerties pie ieročiem militāra konflikta gadījumā, liecina jaunas aptaujas rezultāti.
Krievijas pārapbruņošanās programmas galvenais uzdevums ir sagatavot to karam ar NATO 2030.gadā, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) vadītājs Kirilo Budanovs.
Vadošie zinātnieki, kas pēta Krievijas aizsardzības stratēģijas un jaunās ieroču programmas, apgalvo, ka ir gandrīz neiespējami precīzi noteikt, kā sāksies vai izvērtīsies Rietumu nākamā sadursme ar Kremli, raksta “Forbes”.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24, meklējot atbildi uz jautājumu, kāpēc NATO nav gatava nākamajam karam, atgādināja vecu patiesību – jauniem ieročiem ir vajadzīga jauna taktika.
Pēc atgriešanās pie varas Amerikas Savienotajās Valstīs Donalds Tramps būtībā piedāvāja "uzdāvināt" Vladimiram Putinam piecus Ukrainas reģionus, tostarp Krimu, kā arī Ukrainas dalības aizliegumu NATO – tas viss kara izbeigšanas vārdā. Tomēr Putins šo iespēju noraidīja - tā intervijā vācu izdevumam “Welt” paziņoja Austrijas ārlietu ministre Beāte Mainla-Rezengere.
“Pēdējās dienās Polijas valdības un NATO struktūru vadošie pārstāvji publiski apstiprināja reālu bruņota konflikta draudu esamību 2027. gadā,” mikroblogošanas vietnē “X” raksta poļu drošības eksperts Pjotrs Brižskis.
Diskusija Austrijā par iespēju valstij iestāties NATO uz Krievijas arvien agresīvākas politikas fona būtu lietderīga, intervijā Vācijas laikrakstam "Die Welt" atzinusi Austrijas ārlietu ministre Beāte Meinla-Reizingere.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets piektdien Pentagonā tikās ar triju Baltijas valstu kolēģiem - Igaunijas aizsardzības ministru Hanno Pevkuru, Latvijas aizsardzības ministru Andri Sprūdu un Lietuvas aizsardzības ministri Dovili Šakalieni.
Krievija uzsākusi jaunu hibrīdkara fāzi - šoreiz tas notiek kosmosā. Kremlis apsver iespēju orbītā sākt "kodolieroču sabotāžu", kas varētu kaitēt ASV, Eiropas un “SpaceX” satelītiem, raksta “Forbes”.
Krievija nākotnē varētu uzbrukt ne tikai vienai, bet pat vairākām NATO valstīm, tomēr šāds scenārijs nelīdzināsies pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, laikrakstam “Telegraph” sacīja Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens.
Jau 2027. gads varētu būt kritisks starptautiskās drošības kontekstā - Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs piekrita NATO spēku Eiropā komandiera ģenerāļa Aleksa Grinkeviča viedoklim, kurš uzskata, ka tuvākā pusotra līdz divu gadu laikā ir iespējams militārs konflikts starp Maskavu un Pekinu, par to ministrs rakstīja savā lapā sociālajā tīklā “X”.
Ja Pekina sāktu uzbrukumu Taivānai, NATO varētu nonākt karā divās frontēs ar Ķīnu un Krieviju – šādu brīdinājumu pauda alianses ģenerālsekretārs Marks Rite. Šāds scenārijs būtībā nozīmētu globālu karu starp kodollielvarām, un arvien vairāk ekspertu atzīst, ka tas nav tik tālu no realitātes, pauž Lietuvas televīzijas kanāls “tv3.lt”.