NATO sabiedrotajiem Eiropā ir jādubulto savi izdevumi aizsardzībai, jo ASV līdz šim ir uzņēmušās pārāk lielu atbildības daļu, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
No šodienas līdz 28. februārim militārajā poligonā "Ādaži" notiks NATO daudznacionālās brigādes Latvijā organizētās mācības "Oak Resolve", kuru laikā tiks izvērtēta brigādes Latvijā kaujas gatavība, īpaši tās spēja efektīvi atturēt iespējamo pretinieku, aģentūru LETA informēja NATO daudznacionālās brigādes Latvijā štāba pārstāvji.
Ir pagājis laiks, kad Eiropa savas drošības garantēšanā varēja paļauties tikai uz ASV karavīriem, pirmdien paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris, taču viņš uzsvēra, ka tas nenozīmē ASV un Eiropas attiecību sabrukuma sākumu.
Polijas prezidents Andžejs Duda otrdien paziņojis, ka saņēmis no Vašingtonas garantijas, ka ASV nesamazinās savu karavīru klātbūtni Polijā un citviet NATO austrumu flangā.
Amerikas Savienotās Valstis nepametīs NATO, taču, iespējams, varētu izvest daļu savu karavīru no Eiropas, sacīja alianses Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Džuzepe Kavo Dragone, raksta izdevums “Bloomberg”.
Pirmdien Polijas pilsētā Bidgoščā darbu sāka Ukrainas un NATO analīzes, izglītības un apmācības centrs (JATEC), kura uzdevums ir pētīt pilna mēroga Krievijas un Ukrainas kara pieredzi un ieviest attiecīgas izmaiņas NATO stratēģijā.
NATO valstis zināja, ka gaidāma ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas diktatora Vladimira Putina telefonsaruna, ceturtdien pēc NATO ārlietu ministru sanāksmes Briselē pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
Trešdien Liepājas ostā plānotā vizītē ieradies NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) flagmanis "Luymes", aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja, opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) deputāte Ināra Mūrniece saredz vairākus iespējamos finansējuma avotus, kurus Latvija varētu izmantot, lai palielinātu aizsardzības izdevumu daļu pret iekšzemes kopproduktu (IKP).
Turpmāko starptautisko sarunu rezultāts vienlaikus varētu noslēgties ar Ukrainas un Krievijas uzvaru, šovakar Latvijas Televīzijai atzina Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
ASV administrācija neuzskata, ka Ukrainas dalība NATO varētu būt reālistisks miera sarunu rezultāts, trešdien paziņojis Savienoto Valstu aizsardzības ministrs Pīts Hegsets.
Izdevums “Business Insider” publicējis plašu rakstu ar garu virsrakstu: “Krievijas problēmas Ukrainā nenozīmē, ka tā nespēj uzbrukt Rietumiem. NATO brīdina, ka Krievijas kara mašīna ir uzvilkta un bīstama kā vienmēr”. Raksts ieturēts izteikti brīdinošā tonalitātē, un tajā ir maz nomierinoša, lai arī tas veidots ierastajā vispārības, nekonkrētības stilistikā. Par konkrētību mums jādomā pašiem.
Mediju aģentūra “Associated Press” (AP) ir ieguvusi pieeju radiopārraidei, kas, kā tiek apgalvots, nāk no degoša Krievijas spiegu kuģa netālu no Sīrijas krastiem.
Ministru prezidente Evika Siliņa šodien, 7.februārī, piedalījās svinīgā ceremonijā Ādažos, iezīmējot Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona pievienošanos NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā.
Bijušais Krievijas Ārlietu ministrijas Ārpolitikas plānošanas departamenta direktors un Krievijas vēstnieks Beļģijā, kur atrodas NATO galvenā mītne, Aleksandrs Tokovņins paziņoja par gatavošanos militārai sadursmei starp rietumvalstīm un Krieviju Baltijā un Arktikā, ziņo “postimees.ee”.
ASV prezidents Donalds Tramps cer, ka NATO sabiedrotie vairāk tērēs munīcijai. Eiropas valstis savus aizsardzības budžetus ir palielinājušas kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Daudzi līderi ir teikuši, ka tēriņu pieaugums bruņošanās vajadzībām kalpos par biedu Maskavai. Tomēr kāpināt tēriņus nav nemaz tik vienkārši. Kas NATO valstīm Eiropā traucē palielināt aizsardzības izdevumus, aplūkojot trīs lielvaras – Vāciju, Franciju un Lielbritāniju, analizē “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl.org".