Krievija noteikti rada draudus un ir spējīga vienlaikus gan īstenot agresijas karu pret Ukrainu, gan pastiprināt savus bruņotos spēkus, tomēr nav pamata uzskatīt, ka Maskava plāno tuvākajā laikā uzbrukt Igaunijai vai kādai citai NATO dalībvalstij, otrdien publiskotajā Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ikgadējā ziņojumā norāda dienesta ģenerāldirektors Kaupo Rozins.
Ir 2026. gada 27. oktobris, otrdiena, plkst. 6.47 no rīta. Vācijas federālās valdības ēkā Berlīnē visos logos spoži deg gaisma. No Viļņas, Varšavas un Briseles pienāk ziņojumi: uz robežas ar NATO un ES dalībvalsti Lietuvu tiek koncentrēts Krievijas karaspēks. Situācija ir haotiska.
Daudzi Eiropas drošības un politiskie līderi arvien biežāk uzsver, ka Krievijas iebrukums NATO un ES dalībvalstīs ir kļuvis ticamāks Eiropas attiecību saspīlējuma dēļ, raksta “The Wall Street Journal”.
Eksperti uzskata, ka satelīti ar nosaukumiem “Luč-1” un “Luč-2” dod Kremlim piekļuvi slepenai un privātai informācijai Eiropā. Analītiķi vismaz trīs gadus ir novērojuši duci svarīgāko ģeostacionāro satelītu virs kontinenta, vēsta “The U.S. Sun”.
Saruna ar Latvijas Universitātes profesori, politoloģi Žanetu Ozoliņu par Latvijas drošības dinamiku, par jauno pasaules kārtību un Latvijas vietu tajā.
Krievijas aizvadītajā naktī veiktais masīvais raķešu un dronu trieciens Ukrainai kārtējo reizi apstiprina, ka Maskava nav noskaņota reālām miera sarunām, otrdien uzrunā Ukrainas parlamentā sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārpolitikas un drošības jautājumos Kaja Kallasa pirmdien noraidījusi aicinājumus izveidot Eiropas mēroga armiju, brīdinot, ka tas varētu būt ārkārtīgi bīstami.
Sabiedrībā joprojām nerimst jautājumi par to, kādēļ joprojām uzturam tirdzniecības sakarus, nodrošinām pasažieru pārvadājumus, uzturam arī diplomātiskās attiecības ar Krieviju. Lasītāju vērtējumam nododam atbildīgo ministriju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
Putina impereālistiskā politika ir izlaidusi džinu no pudeles, viņš ir aizgājis aiz neatgriešanās punkta, visus resursus, ko varētu ieguldīt nācijas labklājībā, atdevis karam un atkāpšanās ceļa vairs nav – tā, komentējot Krievijas radītos draudus Eiropai un karu Ukrainā, TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum” stāsta Latvijas Republikas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Vai Kremlis uzdrīkstēsies uzbrukt kādai no NATO valstīm? Politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts TV24 raidījumā “Streips par drošību pasaulē” sacīja, ka “to nevar izslēgt, un nevar tāpēc, ka šobrīd pats NATO karkass ir nedaudz saļodzījies”.
Vakar publicētajā SAB 2025. gada darbības pārskatā atzīts: “SAB novērojumi liecina, ka Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas. Šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.”
“Mūsu valsts politiskajā elitē ir naratīvs, ka NATO 5. pants ir stabils, nelokāms, dzelžains un mēs varam dzīvot visai droši. Šī naratīva galvenais apoloģēts ir mūsu valsts vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Pašreizējā ārlietu ministre arī dzīvo tādā emocionālā pārliecībā, ka viss ir ļoti labi, un runāšana par NATO 5. pantu stabilizē Latvijas drošības situāciju,” intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja uzņēmējs un bijušais diplomāts Aivars Markots, vēršot uzmanību uz to, ka Latvija faktiski ir neaizsargāta.
NATO plāno ievērojami palielināt ieroču un munīcijas krājumus austrumu flangā un izveidot jaunu aizsardzības zonu, izmantojot robotizētas un automatizētas tehnoloģijas, atklājusi augsta ranga NATO militārpersona.
Kopš Barikādēm pagājuši 35 gadi. Skarbi gadi, kas ar skalpeļa precizitāti laika koksnē iegriež notikumus. Sāpīgus, neticamus, pārsteidzošus. Esam liecinieki jaunām, nu jau nesalīdzināmi globālākām un asiņainākām barikādēm, kuras ceļ lielvaras. Kopā ar rakstnieku un žurnālistu Ēriku Hānbergu atceroties tos laikus, kurus aprakstījuši desmitiem žurnālistu, mēģināsim apjaust laiku un cilvēkus.
ASV prezidents Donalds Tramps intervijā telekanālam "Fox News" apgalvojis, ka NATO valstu karavīri nav karojuši Afganistānas frontē, ar to izraisot sašutumu Lielbritānijā un citās alianses valstīs.
ASV prezidents Donalds Tramps apsver iespēju piedāvāt katram Grenlandes iedzīvotājam vienu miljonu dolāru, ja viņi piekristu atdot salu Amerikas Savienotajām Valstīm, raksta “Daily Mail”.
Igaunija ir nolēmusi nosūtīt savus karavīrus uz Grenlandi, un arī Latvija apsver šādu iespēju. Lietuva apgalvo, ka nosūtītu karavīrus tikai tad, ja NATO organizētu misiju ar vēstījumu amerikāņiem. Lietuvas politiķi atzīst, ka ir nepieciešams atbalstīt Dāniju un jāmēģina manevrēt, vienlaikus nekaitinot Donaldu Trampu, vēsta Lietuvas TV3.
ASV prezidents Donalds Tramps turpina apgalvot, ka Grenlande ir Amerikas Savienoto Valstu drošībai stratēģiski svarīga teritorija un Vašingtona “tā vai citādi” to iegūs, ziņo britu raidorganizācija BBC. Kamēr NATO dalībvalstīs pamatīgs satraukums un neziņa, tikmēr Kremlī prieki un cerības uzsākt atgūt PSRS laika teritorijas.
Kāpostu putra ar vecu siļķi, šķiet, būtu baudāmāka ēdmaņa par to politiski militāro blenderējumu, kas patlaban tiek piedāvāts pasaulei. Par šīm garšas īpašībām “Neatkarīgā” sarunājas ar Drošības, pētniecības un inovāciju centra vadošo pētnieku Tomu Rostoku.
Šonedēļ Pasaules ekonomikas forumā Davosā plānotais paziņojums par vienošanos starp Ukrainu, Eiropu un ASV par 800 miljardu ASV dolāru plānu Ukrainas atjaunošanai atlikts, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz sešiem avotiem.