Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja, opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) deputāte Ināra Mūrniece saredz vairākus iespējamos finansējuma avotus, kurus Latvija varētu izmantot, lai palielinātu aizsardzības izdevumu daļu pret iekšzemes kopproduktu (IKP).
Turpmāko starptautisko sarunu rezultāts vienlaikus varētu noslēgties ar Ukrainas un Krievijas uzvaru, šovakar Latvijas Televīzijai atzina Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns, komentējot ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunu ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
ASV administrācija neuzskata, ka Ukrainas dalība NATO varētu būt reālistisks miera sarunu rezultāts, trešdien paziņojis Savienoto Valstu aizsardzības ministrs Pīts Hegsets.
Izdevums “Business Insider” publicējis plašu rakstu ar garu virsrakstu: “Krievijas problēmas Ukrainā nenozīmē, ka tā nespēj uzbrukt Rietumiem. NATO brīdina, ka Krievijas kara mašīna ir uzvilkta un bīstama kā vienmēr”. Raksts ieturēts izteikti brīdinošā tonalitātē, un tajā ir maz nomierinoša, lai arī tas veidots ierastajā vispārības, nekonkrētības stilistikā. Par konkrētību mums jādomā pašiem.
Mediju aģentūra “Associated Press” (AP) ir ieguvusi pieeju radiopārraidei, kas, kā tiek apgalvots, nāk no degoša Krievijas spiegu kuģa netālu no Sīrijas krastiem.
Ministru prezidente Evika Siliņa šodien, 7.februārī, piedalījās svinīgā ceremonijā Ādažos, iezīmējot Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona pievienošanos NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā.
Bijušais Krievijas Ārlietu ministrijas Ārpolitikas plānošanas departamenta direktors un Krievijas vēstnieks Beļģijā, kur atrodas NATO galvenā mītne, Aleksandrs Tokovņins paziņoja par gatavošanos militārai sadursmei starp rietumvalstīm un Krieviju Baltijā un Arktikā, ziņo “postimees.ee”.
ASV prezidents Donalds Tramps cer, ka NATO sabiedrotie vairāk tērēs munīcijai. Eiropas valstis savus aizsardzības budžetus ir palielinājušas kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Daudzi līderi ir teikuši, ka tēriņu pieaugums bruņošanās vajadzībām kalpos par biedu Maskavai. Tomēr kāpināt tēriņus nav nemaz tik vienkārši. Kas NATO valstīm Eiropā traucē palielināt aizsardzības izdevumus, aplūkojot trīs lielvaras – Vāciju, Franciju un Lielbritāniju, analizē “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl.org".
Neraugoties uz Donalda Trampa mēģinājumiem Ukrainas pēckara drošības garantiju nastu pārcelt uz Eiropu, ASV nevarēs aprobežoties ar neitrāla starpnieka lomu miera noslēgšanā starp Kijivu un Maskavu, raksta Bijušais NATO analītiķis Maikls Rūle izdevumā “Welt”.
Prokrieviskais kandidāts uz Rumānijas prezidenta amatu Kalins Georgesku nodēvējis Ukrainu par fiktīvu valsti un iestājās par tās teritoriju aneksiju un sadalīšanu, raksta “unian.net”.
Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO ir būtiski mainījusi drošību situāciju Baltijas jūras reģionā un krietni stiprinājusi Latvijas drošību, ceturtdien ikgadējās ārpolitikas debatēs Saeimā pauda ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Ziemeļatlantijas alianses vecākais pārstāvis Džeimss Apaturajs atzinies Eiropas Parlamenta deputātiem par Krievijas Federācijas draudiem Eiropai, ziņo “Politico”.
ASV prezidents Donalds Tramps viens pats nevar virzīt politikas iniciatīvu par ASV izstāšanos no NATO, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Sandis Šrāders.
Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpalielina izdevumi aizsardzībai, lai sagatavotos iespējamam karam ar Krieviju, tā paziņojusi ES diplomātijas vadītāja Kaja Kallasa, vēsta “The Times”.
Ukrainas medijos jaušamas bažas, ka Donalda Trampa centieni izbeigt karu Ukrainā nebūs pārdomāti. Piemēram, piespiežot Ukrainu atdot tos 20% savas teritorijas Krievijai, ko pašlaik okupējis Krievijas karaspēks, vēsta "360TV Ziņas".
Ņemot vērā to, kā Krievija palielina savus bruņotos spēkus, pastāv teorētiska iespēja, ka 2029.-2030. gadā tā varētu mēģināt uzbrukt NATO valstīm, tādēļ ir īpaši svarīgi, lai Ziemeļatlantijas aliansei līdz tam laikam būtu nepieciešamās aizsardzības spējas, trešdien vizītes laikā Viļņā paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite brīdina par iespējamu karu ar Krieviju, un tas varot sākties pēc četriem vai pieciem gadiem, tāpēc jādara viss, lai to novērstu. Eiropas Savienība šobrīd izskatās visai gļēva un sagurusi, un rodas jautājums: cik lielā mērā šajos un turpmākajos gados Eiropa spēs vienoties un stiprināties, lai “darītu visu” kara novēršanai? “Neatkarīgā” sarunājas ar ekspertiem: ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku Gati Krūmiņu, Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli un vēsturnieku Kārli Daukštu.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite uzskata, ka liela kara risks ir ļoti augsts - tas var uzliesmot pēc 4-5 gadiem. Aizsardzības bloka vadītājs ar šo satraucošo paziņojumu nāca klajā 15. janvārī Briselē, atklājot alianses Militārās komitejas sesiju, vēsta “dialog.ua”.