Lietuva šogad kārtīgi pastiprinās savus raķešu spēkus
Šogad Lietuva saņems pirmo raķešu artilērijas sistēmu bateriju HIMARS un jaunu zenītraķešu sistēmas NASAMS bateriju, kā arī tuvas darbības radarus "Giraffe" un pirmos pasīvos radarus "TwinWis", otrdien paziņoja aizsardzības ministrs Roberts Kauns.
Ministrs Valsts aizsardzības padomi iepazīstināja ar progresu nacionālās divīzijas un Baltijas aizsardzības līnijas attīstībā.
"Kopš lēmuma pieņemšanas par divīzijas attīstību Aizsardzības ministrija paātrina tos svarīgāko projektu īstenošanu, kuru mērķis ir palielināt kaujas spējas. Tiek iegādāti tanki "Leopard", haubices "Caesar", prettanku sistēmas "Spike" un "Javelin", liela uzmanība tiek pievērsta pretgaisa aizsardzībai, kas ir svarīga divīzijas spēju sastāvdaļa," klāstīja ministrs.
Viņš informēja, ka jau šogad Lietuvā ieradīsies pirmā raķešu un artilērijas sistēmu baterija HIMARS, vēl viena vidējas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu baterija NASAMS, kā arī ir paredzēti līdzekļi mobilajām tuvas darbības rādiusa pretgaisa raķešu sistēmām "Mshorad".
"Mēs arī intensīvi attīstīsim bezpilota lidaparātu, bezpilota lidaparātu apkarošanas sistēmu un artilērijas radaru iespējas," teica Kauns.
Šogad pretdronu sistēmās plānots ieguldīt vairāk nekā 200 miljonus eiro.
Pavasarī plānots saņemt pirmos tuvas darbības radarus "Giraffe", šogad Lietuvas armija saņems arī pirmos pasīvos radarus "TwinWis".
Aizsardzības ministrijas dati liecina, ka 2026. gada aizsardzības budžetā ieroču un militārās tehnikas iegādei ir paredzēti divi miljardi eiro.
Otrdien Valsts aizsardzības padomē tika prezentēta arī Baltijas aizsardzības līnijas projekta īstenošanas gaita.
Lietuvā tiek gatavota sistemātiska trīs līmeņu šķēršļu izvietošana, pastiprinot dabiskos, inženiertehniskos un tehniskos šķēršļus un integrējot tos valsts un NATO aizsardzības plānos.
Līdz 2030. gadam plānots paplašināt inženiertehnisko parku tīklu, sagatavot infrastruktūru ceļu un tiltu bloķēšanai, atjaunot purvus, atjaunot meliorācijas grāvjus, aprīkot uguns pozīcijas un īstenot citus pasākumus.
Tiek papildinātas arī mīnu rezerves un plānots iegādāties kājnieku un jūras mīnas, līdzekļus Klaipēdas jūras ostas bloķēšanai, attīstīt iespējas cīnīties pret droniem, lai stiprinātu robežas aizsardzību.
Šogad Lietuva plāno aizsardzībai atvēlēt 5,38% no iekšzemes kopprodukta.
Lietuvas prezidenta vadītajā Valsts aizsardzības padomē ir arī premjerministrs, parlamenta spīkers, aizsardzības ministrs un bruņoto spēku komandieris.
