NATO

Krievija arī 2026. gadā pastiprinās hibrīdaktivitātes un ietekmes operācijas Eiropā, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.

Aizvadītais 2025. gads ir iezīmējis lūzuma punktu pasaules kārtībā. Ir pienācis laiks runāt skaidru un tiešu valodu. Tā pasaules kārtība, kura bija vēl pirms gada, faktiski vairs nepastāv. Ir sākusies jauna ēra. Vai šis jaunais laikmets novedīs pasauli pie kādas globālās katastrofas, vai arī vēstures rats pagriezīsies tā, ka briesmas paies secen, to rādīs nākamais – 2026. gads, bet šobrīd skaidrs ir viens: mēs esam apokaliptiskam scenārijam tuvāk nekā jebkad agrāk kopš Otrā pasaules kara.

Krievija izstrādā jaunu pretsatelītu ieroci, kas paredzēts, lai uzbruktu ASV miljardiera Īlona Maska pārvaldītajiem “Starlink” satelītiem, atsaucoties uz izlūkdienestu novērtējumu, vēsta “United24”.

Pirms svētdien Floridā gaidāmās Donalda Trampa un Volodimira Zelenska tikšanās laikraksts "Washington Post" publicējis viedokļrakstu, kurā kritizēja ideju par ASV drošības garantiju sniegšanu Ukrainai, līdzīgu kā NATO hartas 5. pantā par kolektīvo aizsardzību.

Noslēdzoties 2025. gadam, NATO ģenerālsekretārs Marks Rite aicinājis turpināt atbalstu Ukrainai, brīdinot, ka Eiropa saskarsies ar pieaugošiem drošības riskiem, ja tās apņēmība mazināsies.

Krievijas Ārlietu ministrija ir paziņojusi par gatavību oficiāli apstiprināt, ka Krievija negrasās uzbrukt ES vai NATO valstīm, paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs, ziņo "TASS.com".

Krievijas Aizsardzības ministrijas 17. decembra kolēģijas paplašinātā sēde Putina vadībā kļuva par publisku manifestu kara turpinājumam un signālu, ka Maskava kompromisiem miera sarunās nav gatava un apstāties negrasās. Putina kara ministrs Belousovs atklāti paziņoja, ka Kijivas un Eiropas politika “rada reālus priekšnoteikumus militārai ofensīvai 2026. gadā”, apsūdzot NATO par gatavošanos sadursmei ar Krieviju 2030. gadu sākumā.

Krievija ir izvietojusi aptuveni 360 000 karavīru NATO robežu tuvumā, liecina Vācijas Bundestāga deputāta un aizsardzības eksperta Roderiha Kīzevetera teiktais NTV raidījumā, raksta "Nexta".

Tas, kādas vērtības pārstāv pašreizējā Baltā nama administrācija, pamatīgi iedragā ASV un Eiropas attiecības, intervijā LETA atzīst Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, Analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" direktors Mārtiņš Vargulis. Analizējot ASV jauno Nacionālās drošības stratēģiju, par kuru jau sajūsmā izplūdis Kremlis, Vargulis norāda, ka tā ir pagrieziena punkts tajā, kā ASV redz starptautisko drošības sistēmu un savu lomu tajā. Ar šo dokumentu ASV pasaka, ka tā vairs nebūs globālā policiste.

Krievijas aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs atklājis Kremļa patiesos plānus, faktiski apstiprinot, ka Krievija gatavojas ilgstošam karam ar Eiropas valstīm un uzskata NATO par savu galveno stratēģisko pretinieku, raksta “dialog.ua”.

Latvijā patlaban nav izveidojušies tādi draudi, kuru dēļ būtu jādemontē sliedes pie austrumu robežas, taču jebkurā gadījumā dzelzceļa ierobežošana nav "zelta lode" pret potenciālo agresoru, otrdien Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē atzina Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārā sekretāre Liene Gātere (P).

Latvijas Jūras spēku kuģis M-04 19. novembrī pārtvēra Krievijas kuģi “Ņina Sokolova” starptautiskajos ūdeņos Baltijas jūrā, raksta “The Insider”, pamatojoties uz “Starboard Maritime Intelligence” sniegto informāciju.

Pentagonam ir jāizstrādā plāns munīcijas krājumu papildināšanai līdz līmenim, kas nepieciešams, lai ASV spēki varētu vienlaikus cīnīties vairākos liela mēroga konfliktos, liecina jauns aizsardzības izdevumu likumprojekts, par kuru, domājams, balsos vēlāk šonedēļ, vēsta ASV militāro ziņu medijs “Stars and Stripes”.

Viena no Eiropas izlūkdienestu aģentūrām uzskata, ka Krievija gatavojas plaša mēroga sabotāžai Eiropā, raksta laikraksts “Financial Times”.

NATO dalībvalstis tuvāko piecu gadu laikā varētu kļūt par nākamo Krievijas militāro mērķi pēc Ukrainas, ceturtdien preses konferencē Berlīnē brīdināja alianses ģenerālsekretārs Marks Rite.

Polija un NATO izteikusi brīdinājumu Maskavai, norādot, ka ir gatavas agresijas gadījumā dot graujošu triecienu Krievijas spēkiem Kēnigsbergā, raksta “dialog.ua”.

Zviedrijā ir pabeigts pētījums par Krievijas ietekmes aģentūras kampaņu pret Somiju. Kampaņai ir biedējošas līdzības ar pirms iebrukuma Ukrainā izvērsto kampaņu pret Ukrainu, vēsta Somijas sabiedriskais medijs “Yle”.

Lai arī ASV Kongress sliecas karavīru skaitu Eiropā pagaidām nesamazināt, ASV drošības garantijas Eiropai ir zudušas, liecina publiski atspoguļotie ASV politikā notiekošie procesi un amatpersonu izteikumi.

“The Guardian”: kiberkara spēlē NATO pārbauda aizsardzības spējas.

Čehijas prezidents Petrs Pavels pieļāvis, ka Eiropa sāks asāk reaģēt uz Krievijas provokācijām un var izšķirties par Krievijas lidrobotu vai lidmašīnu notriekšanu.