Krievija netālu no Igaunijas veido lielas bezpilota lidaparātu vienības

Ārējās izlūkošanas dienests ikgadējā ziņojumā brīdinājis, ka Krievija militārās reformas ietvaros veido dronu vienības visās nozarēs un dienestos, balstoties uz masu armijas principu. Tas nozīmē, ka iespējama konflikta gadījumā Igaunijai jābūt gatavai cīnīties ar pretinieku, kas masveidā izmanto bezpilota sistēmas uz sauszemes, gaisā un jūrā, un vienlaikus visā Igaunijā.

Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ģenerāldirektors Kaupo Rozins otrdien ikgadējā pārskata prezentācijā uzsvēra, ka Igaunijai savos aizsardzības plānos ir jāiekļauj Krievijas bezpilota sistēmu attīstība. "Krievijas puses spēku samēra aprēķiniem vienmēr jābūt mūsu labā. Tā kā NATO valstis ir daudzkārt lielākas iedzīvotāju skaita, iekšzemes kopprodukta un izturības ziņā nekā Krievija, tas ir pilnībā iespējams. Krievija ir bīstama, bet ne visvarena, kā to ir parādījis karš Ukrainā. Ja mēs pievērsīsim pietiekamu uzmanību savai drošībai un valsts aizsardzībai, mēs novērsīsim Krievijas mēģinājumus pārbaudīt NATO militāro spēku," sacīja Rozins. Saskaņā ar ārvalstu izlūkdienestu sniegto informāciju, Baltijas flotē netālu no Igaunijas ir izveidots bezpilota jūras triecienmašīnu pulks, un Ļeņingradas militārā apgabala tiešā pakļautībā ir izveidots bezpilota lidaparātu pulks. Tuvākajos gados Baltijas flotē, visticamāk, tiks izveidots vēl viens bezpilota lidaparātu pulks, un bezpilota lidaparātu bataljoni tiks veidoti 6. apvienotās bruņojuma armijas divīzijās. Saskaņā ar Ārējās izlūkošanas dienesta sniegto informāciju, Krievijai nav nodoma nākamajā gadā militāri uzbrukt Igaunijai vai kādai citai NATO dalībvalstij. "Mēs, visticamāk, nonāksim pie līdzīga secinājuma nākamgad - gan Igaunija, gan Eiropa kopumā ir spērušas soļus, kas liek Kremlim rūpīgi apsvērt, vai un ko darīt," atzīmēja Igaunijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs. Nepieciešamas investīcijas aizsardzībā

Bīstamais artilērijas munīcijas ražošanas pieaugums Krievijā, proti, haubiču, tanku, kājnieku kaujas mašīnu, raķešu sistēmu un mīnmetēju munīcijas ražošana, liecina par nepieciešamību Igaunijai un citām NATO valstīm turpināt investīcijas aizsardzībā tuvākajā nākotnē. Pagājušajā gadā Krievija saražoja septiņus miljonus artilērijas munīcijas patronu, kas ir vairāk nekā 17 reizes vairāk, nekā bija nepieciešams, lai sāktu karu 2022. gadā. Turklāt tiek lēsts, ka Krievija kopš 2023. gada ir importējusi no pieciem līdz septiņiem miljoniem artilērijas munīcijas patronu no Ziemeļkorejas un Irānas. Tāpēc Krievija, visticamāk, varēs daļēji papildināt savus stratēģiskos artilērijas munīcijas krājumus agresīvā kara laikā pret Ukrainu. Šādu krājumu esamība ir izšķiroša Krievijai iespējamos turpmākos konfliktos. "Skaidrs vēstījums ir šāds: Eiropai un NATO ir jāapvienojas un jārīkojas ātrāk artilērijas munīcijas ražošanā. Pašreizējā tendence ir pareiza, bet es domāju, ka ātrāka rīcība ir ļoti apsveicama," sacīja Rozins. Pēc ārējās izlūkošanas vadītāja teiktā, viņiem ir labs pārskats par Krievijas nesenajiem ieguldījumiem munīcijas ražošanā. "Mēs zinām, kur atrodas rūpnīcas un ko tās ražo," sacīja Rozins. Sankcijas darbojas

Lai gan Krievija pēdējos četrus gadus ir centusies radīt iespaidu, ka sankcijām uz to nav nekādas ietekmes, saskaņā ar Ārējās izlūkošanas departamenta datiem, tas tā nav, un tagad ir pienācis laiks, kad sankciju turpināšanai būs īpaši liela ietekme. "Atbrīvošanās no sankcijām pašlaik ir Krievijas galvenais mērķis - viņuprāt, tas nekavējoties nodrošinātu Krievijas ekonomikai vitāli svarīgu skābekli. Mūsuprāt, Krievijas ekonomikas trajektorija pašlaik virzās ļoti pozitīvā virzienā. Ir ļoti grūti paredzēt, kad būs pagrieziena punkts, kad situācija pilnībā mainīsies, taču virziens ir ļoti pareizs, kā mēs solījām pagājušajā gadā," sacīja Rozins. Pirms gada Ārējās izlūkošanas departaments prognozēja, ka pirmās nopietnās pazīmes Krievijas ekonomikā sāks parādīties pagājušā gada beigās un šī gada sākumā. "Šī situācija jau ir iestājusies. Tagad ir īstais laiks izdarīt vēl lielāku spiedienu," sacīja Rozins. Saskaņā ar Ārējās izlūkošanas departamenta datiem, pagājušais gads, visticamāk, ieies Krievijas ekonomikas vēsturē kā pagrieziena punkts: spēcīgas militārās ekonomikas perspektīva deva ceļu diskusijām par ekonomiskās lejupslīdes neizbēgamību, ātrumu un dziļumu. Izvilkumi no Ārējās izlūkošanas departamenta ziņojuma: * Krievijas mēģinājums gāzt Moldovas prorietumniecisko valdību nebūs pēdējais;

* Krievija, izspiesta no Rietumu pasaules, veido savu miera balvu; * Krievija ar viltu vervē Āfrikas studentus karam ar Ukrainu; * Krievija šogad, visticamāk, uzsāks plaša mēroga kampaņu pret Armēniju; * Krievija meklē sabiedrotos Āfrikā un izplata tur antirietumu naratīvus; * Zinātniskās sadarbības aizsegā Krievija cenšas ietekmēt lēmumu pieņēmējus Baltijas jūras valstīs; * No frontes atgriezušies traumētie Krievijas veterāni veicina noziedzības pieaugumu; * Krievijas veterānu pievienošanās noziedzīgām organizācijām rada potenciālus draudus arī Igaunijai; * Lai īstenotu militārās vervēšanas plānus, Krievija vēršas pie sociāli neaizsargātām grupām; * Šogad Krievijā gaidāmi vēl stingrāki ierobežojumi neatkarīgas informācijas izplatīšanai; * Militārajai izlūkošanai (GRU) ir galvenā loma preču piegādē Krievijai, kas nepieciešamas militārajai rūpniecībai; * Ķīnas mākslīgais intelekts (MI) “DeepSeek” ir paredzēts Ķīnas propagandas izplatīšanai; * Starp Krieviju un Ķīnu pastāv neuzticēšanās, taču ieguvumu no sadarbības Krievijai ir vairāk nekā šaubu.