Trampa komanda grib sodīt tās NATO dalībvalstis, kas neatbalstīja karu Irānā
Baltais nams apsver plānu sodīt tās NATO dalībvalstis, kuras neatbalstīja ASV Irānas karā, paziņoja administrācijas amatpersonas, raksta “The Wall Street Journal”.
ASV karaspēku varētu pārdislocēt prom no tām NATO dalībvalstīm, kas nereaģēja, uz tām valstīm, “kur pret ASV izturējās ar cieņu”, teikts rakstā.
Plāns pagadām ir agrīnā stadijā, un Baltais nams apsver arī citas iespējas “NATO sodīšanai”.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite trešdien apmeklēja Balto namu, cenšoties labot attiecības ar Trampu, neskatoties uz paaugstināto transatlantisko spriedzi.
"Ir diezgan skumji, ka pēdējo sešu nedēļu laikā NATO ir pagriezusi muguru amerikāņu tautai, kas finansēja tās aizsardzību," trešdien sacīja Baltā nama preses sekretāre Karolīna Līvita. Viņa sacīja, ka Tramps plāno ļoti atklāti un tieši runāt ar Riti.
Trešdienas vakarā Tramps sociālajos tīklos rakstīja, ka "NATO nebija klāt, kad mums tā bija nepieciešama, un nebūs klāt, kad mums tā atkal būs nepieciešama".
Visā Eiropā ir izvietoti aptuveni 84 000 amerikāņu karavīru - to precīzs skaits mainās atkarībā no mācībām un rotācijām. Amerikāņu bāzes Eiropā ir kritiski svarīgs centrs ASV militārajām operācijām visā pasaulē.
Atbildot uz “Wall Street Journal” lūgumu sniegt komentāru, Baltais nams pieprasīja papildus pārskatīt valsts sekretāra Marko Rubio kritiku par NATO dalībvalstīm, kas varētu sniegt lielāku atbalstu ASV karā ar Irānu.
Kā zināms, Spānija - vienīgā NATO dalībvalsts, kas nav apņēmusies palielināt aizsardzības izdevumus līdz pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta - ir bloķējusi savu gaisa telpu amerikāņu militārajām lidmašīnām, kas piedalās operācijās Irānā.
ASV administrācija ir neapmierināta arī ar Vācijas augstāko amatpersonu izteikto kritiku par karu. Tajā pašā laikā Vācija ir viens no lielākajiem un svarīgākajiem ASV centriem militāro operāciju atbalstam Tuvajos Austrumos.
Arī Itālija uz noteiktu laiku ir bloķējusi ASV armijas gaisa spēku bāzes izmantošanu Sicīlijā. Savukārt Francijas valdība ir atļāvusi amerikāņiem izmantot gaisa spēku bāzi valsts dienvidos tikai ar nosacījumu, ka tur nolaižas tikai lidmašīnas, kas nav iesaistītas triecienos pret Irānu.
Papildus karaspēka pārvietošanai šis plāns varētu nozīmēt arī amerikāņu bāzes slēgšanu vismaz vienā Eiropas valstī, iespējams, Spānijā vai Vācijā.
No tā varētu gūt labumu draudzīgākas valstis, piemēram, Polija, Rumānija, Lietuva un Grieķija, sacīja amatpersonas. Austrumeiropas valstīm ir vieni no augstākajiem aizsardzības izdevumiem aliansē, un tās bija vienas no pirmajām, kas signalizēja par savu gatavību atbalstīt starptautisko koalīciju, kas uzrauga Hormuza šaurumu. Kara sākumā arī Rumānija steidzami apstiprināja ASV lūgumu izmantot tās bāzes amerikāņu gaisa spēkiem.
