Bijušais Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja vieš skaidrību, kas patiesībā notika 2022. gadā

© ekrānuzņēmums/LTV

Atsaucoties uz portāla "nra.lv" rakstu par bijušā NATO vadītāja Jensa Stoltenberga memuāros pausto, bijušais Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja vieš skaidrību, kas tobrīd patiesībā notika.

Portāls NRA vēstīja, ka bijušais alianses vadītājs Jenss Stoltebergs grāmatā “On My Watch: Leading NATO in a Time of War” atzīst, ka 2021. gadā ierosinājis Krievijai apspriest bīstamas piekāpšanās Baltijas valstīm, neinformējot sabiedrotos. Vairāk par grāmatā paustām atmiņām var izlasīt šeit: Bijušais NATO vadītājs piedāvājis Baltijas valstīm bīstamu darījumu ar Krieviju
Edgars Skuja uzsver: "2021. gada beigas un 2022. gada sākums bija ļoti spraigs laiks NATO, un notika aktīvas diskusijas. Vērtējot Jensa Stoltenberga grāmatu, nevar izdarīt secinājumus par kaut kādu nodevību vai “iztirgošanu”. Jāvērtē fakti - Stoltenberga kā NATO ģenerālsekretāra darbības laikā tika pieņemts lēmums par NATO klātbūtni un kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs, kuras visu laiku, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tiek stiprinātas. 2022. gada beigās NATO saņēma krievu ultimātu par militārās klātbūtnes atvilkšanu no austrumu flanga. Tas tika apspriests starp dalībvalstīm un pilnīgā vienprātībā noraidīts. Tika lemts sasaukt NATO - Krievijas padomi, jo atsevišķi sabiedrotie par to iestājās.
Šajā padomes sanāksmē Krievijas prasības par karaspēka izvešanu tika noraidītas, un dalībvalstīm bija stingra nostāja un prasības attiecībā uz Krievijas rīcību pret Ukrainu. Latvijas pozīcija šajā sanāksmē bija ļoti stingra. Krievijas nostāju šī padomes sēde nemainīja.
Viedokli, ka Krievijas prasības tiek noraidītas, J. Stoltenbergs arī pauda. NATO lēmumu pieņemšanas procedūra nosaka, ka ģenerālsekretārs pārstāv dalībvalstu viedokli - viņa mandāts nāk no dalībvalstu sanāksmēm, un viņš pauž to viedokli, par ko dalībvalstis ir vienojušās. Mums šobrīd jāvērtē fakti, nevis interpretācijas, ko kāds medijs vai komentētājs izplata. Un fakti liecina, ka NATO šajā periodā saglabāja vienotu un konsekventu pozīciju, skaidri noraidot Krievijas prasības un vienlaikus stiprinot kolektīvo aizsardzību."