Apvienotā Karaliste, Francija un Baltijas valstis ir to NATO sabiedroto
vidū, kuri nav uzaicināti uz Polijā paredzēto sanāksmi par alianses
nākotni. Kā ziņo "Politico", atsaucoties uz sešiem diplomātiem,
sanāksme notiks nākammēnes ASV aizsardzības ministra vietnieka
Elbridža Kolbija vadībā.
Krievijas Federācija nosūtījusi NATO neformālu vēstuli, brīdinot par gatavību izmantot "visu pieejamo ieroču arsenālu", ja alianses valstis mēģinās izolēt Kaļiņingradas apgabalu, teikts NATO pārstāves Alisonas Gārtas paziņojumā, raksta “dialog.ua”.
Ja NATO kolektīvi lems un būs tāda nepieciešamība, Latvijā varēs izvietot kodolieročus, šodien žurnālistiem sacīja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
NATO un ASV bruņotie spēki cenšas uzlabot sadarbību Eiropā, rīkojot plaša mēroga mācības, kas aptvers teritoriju no Ziemeļnorvēģijas līdz Melnajai jūrai, otrdien paziņoja Vācijas bruņoto spēku pārstāvis.
Krievu opozicionārs un bijušais šaha čempions Garijs Kasparovs uzskata, ka Krievija, iespējams, pirmajā kārtā varētu uzbrukt Baltijas valstīm – Igaunijai un Latvijai.
Pretrunīgi viedokļi izskan par Krievijas iespējamo ekspansiju Eiropas virzienā. Polija un Francija, balstoties uz savu izlūkdienestu datiem, nopietni brīdina Eiropu par Krievijas, precīzāk sakot – Putina, nepārvaramo vēlmi iznīcināt Eiropu. Mūsu militārie eksperti “nra.lv” arī sniedz savu redzējumu.
Kamēr NATO tikai apsver nākotnes draudus un aprobežojas ar retoriku par "bažām", alianse joprojām ir vāja spēlētāja, tā intervijā laikrakstam “The Telegraph” norādīja Ukrainas Bruņoto spēku Bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Madjars Brovdijs.
Mācību "Namejs 2026" laikā militārā tehnika izdangājusi ceļu uz kapsētu Sunākstes pagastā Aizkraukles novadā. Iedzīvotāji ir neizpratnē, vēsta "Bez tabu".
Kremlis draud padarīt dzīvi Eiropā par “elli”. Iestrēdzis kaujas laukos Ukrainā, Krievijas diktators Vladimirs Putins pieprasa specdienestiem pastiprināt hibrīdagresiju Eiropā, ziņo dažādi pasaules mediji.
Šveices pilsoņi svētdien referendumā pārliecinoši noraidījuši ierosinājumu nostiprināt konstitūcijā valsts tradicionālo neitralitāti, liecina pētījumu institūta "gfs.bern" un mediju prognozes.
Baltijas valstu militārā drošība ir ievērojami uzlabojusies, kopš NATO ir izstrādājusi skaidru stratēģiju un jaudīgus rīcības plānus, turklāt ievērojams progress panākts arī loģistikas jautājumos, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Džons Mīds.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins kļūst "arvien neapdomīgāks, bīstamāks un riskējošāks", jo karš Ukrainā ieilgst un viņš cenšas sašķelt Rietumu sabiedrotos – tā drošības konferencē Igaunijā sacīja Sabiedroto spēku Eiropas virspavēlnieka vietnieks Džons Stringers, raksta “Associated Press”.
Iekšlietu ministrijas (IeM) virzītais regulējums par kvotām trešo valstu pilsoņu nodarbināšanai sākotnēji piedāvā kvotu noteikt 2% apmērā pret Latvijas iedzīvotāju skaitu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins saprot NATO 5. panta aktivizēšanas iespējamās sekas, taču alianse apzināti slēpj savas "sarkanās līnijas", tā NATO ģenerālsekretārs Marks Rite paziņoja intervijā, raksta “unian.net”.
Ceturtdien, 24. septembrī, Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē “Lielvārde” ieradās četri Vācijas Gaisa spēku “Eurofighter” iznīcinātāji, lai uz laiku pastiprinātu Latvijas gaisa telpas aizsardzību, paziņojusi Aizsardzības ministrija.
Latvijas un visa Baltijas jūras reģiona tēls Vašingtonā ir ļoti labs, tomēr Baltijas valstīm jāturpina stiprināt transatlantisko sadarbību, lai tas tāds arī saglabātos, intervijā aģentūrai LETA sacīja ASV Hādsona institūta vecākais pētnieks un Eiropas un Eirāzijas centra direktors Pīters Rafs.
Polija ir izvietojusi "Patriot" raķešu baterijas un nostiprinājusi nocietinājumus gar robežu ar Ukrainu, otrdien paziņoja Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs, brīdinot par pastiprinātu Krievijas provokāciju risku Polijas gaisa telpā.
Polija palīdzētu Lietuvai evakuēt civiliedzīvotājus, ja Krievija uzbruktu Baltijas valstij, otrdien paziņoja Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs, ziņo "tv3.lt".
Eiropas Savienības (ES) sankciju jautājums bija jārisina tā, lai Latvija nepaliktu viena, turklāt bija jābūt kopējai Baltijas valstu nostājai, TV3 raidījumā "900 sekundes" komentēja premjers Andris Kulbergs (AS).