Krievija būvē jaunas militārās bāzes un stiprina infrastruktūru netālu no Somijas robežām - izlūkdienesti uzskata, ka šie spēki varētu būt vērsti uz konfrontāciju ar NATO, vēsta “The Wall Street Journal”.
Ja Eiropa nopietni domā par sevis aizstāvēšanu pret potenciālu Krievijas iebrukumu, tai būs jāatgriežas pie kasešu munīcijas, brīdina Karaliskais Apvienoto Bruņoto spēku institūts, ziņo “Business Insider”.
Šonedēļ ASV izziņoja kārtējo piedāvājumu miera noslēgšanai Ukrainā. Tā galvenā jēga ir atzīt Krievijas kontroli pār Krimu un frontes līniju iesaldēšana. Eksperti uzskata, ka tas nav pieļaujams, jo tas dotu iespēju Krievijai atgūties un ar jaunu sparu uzbrukt Ukrainai vai arī skatīties citu valstu virzienā. Par to brīdina arī vairāku valstu izlūkdienesti, prognozējot, ka Eiropai ir labākajā gadījumā 10, bet sliktākajā tikai pāris gadi, lai sagatavotos atvairīt uzbrukumu, vēsta "Nekā personīga".
NATO ceturtdien paziņojusi, ka pērn 22 no 32 alianses dalībvalstīm aizsardzībai atvēlējušas vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sasniedzot iepriekš nosprausto mērķi.
Krievija vēl arvien ir ilgtermiņa drauds NATO, ceturtdien paziņoja alianses ģenerālsekretārs Marks Rite pēc sarunām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu un ASV administrācijas augstām amatpersonām Vašingtonā.
Visā NATO vēsturē alianses militārajos plānos nekad nav bijusi iekļauta iespēja darboties bez ASV, un visa Eiropas militārā loģistika ir veidota, pamatojoties uz ASV atbalstu. Tomēr tagad, saskaņā ar izdevumu “Politico”, pieaug bažas par to, kā krīzes apstākļos pārvietot karaspēku un aprīkojumu pa Eiropu bez amerikāņu palīdzības.
Četras Ziemeļvalstis - Dānija, Norvēģija, Somija un Zviedrija - nespētu vienas stāties pretī Krievijai, kura, pēc viņu domām, līdz desmitgades beigām spēs atjaunot savu militāro spēku un stāties pretī NATO, raksta “The Wall Street Journal”.
Savienoto Valstu jaunā pieeja Eiropai nekad nav bijusi tik brutāla kā signāls no prezidenta Donalda Trampa administrācijas. "Man vienkārši nepatīk, ka man atkal jāglābj Eiropa," rakstīja ASV viceprezidents Dž. D. Venss, atsaucoties uz plānotajiem gaisa triecieniem pret hutiešiem Jemenā.
NATO pastāv bažas, ka Krievija drīzumā varētu izvietot kodolieročus kosmosā, Vācijas laikrakstam "Welt am Sonntag" teicis alianses ģenerālsekretārs Marks Rite.
Piektdien Rīgā ostā ieradīsies NATO 1.pastāvīgās jūras pretmīnu grupas (SNMCMG1) kuģi, kas jaunnedēļ piedalīsies militārajās mācībās Baltijas jūrā, informē NATO spēku integrācijas vienības padomniece komunikācijas jautājumos Līva Veita.
Igaunijas parlaments plāno piešķirt aizsardzības spēkiem tiesības lietot militāru spēku pret tirdzniecības kuģiem, ja ir aizdomas par mēģinājumu sabojāt zemūdens kabeļus un citu svarīgu infrastruktūru, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija “ERR”.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets no amata atbrīvojis Savienoto Valstu militāro pārstāvi NATO viceadmirāli Šošanu Čatfīldu, jo ministram zudusi uzticība viņas vadības spējām, otrdien pavēstīja ASV Aizsardzības ministrija.
Baltijas valstis gatavojas stāties pretī Krievijai, plānojot uzbūvēt līdz tūkstotim bunkuru, turklāt 600 no šiem bunkuriem atradīsies Igaunijas teritorijā - tādējādi NATO valstis gatavo tā saukto Baltijas aizsardzības līniju, vēsta “The Telegraph”.
2025. gada aktualitātes atver acis uz to, kāds grandiozs blefs kopš paša sākuma bija NATO (North Atlantic Treaty Organization - Ziemeļatlantijas Līguma organizācija) dibināšana 4. aprīlī pirms 76 gadiem.
Polijas mērķis ir nākamgad atvēlēt aizsardzībai aptuveni 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien paziņoja Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs.
Krievija kopš atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī zaudējusi aptuveni 900 000 karavīru, no kuriem krituši līdz 250 000, ceturtdien paziņojusi augsta ranga NATO amatpersona.
Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.