Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā Valerijs Zalužnijs atzinis, ka, viņam atrodoties armijas virspavēlnieka amatā, Drošības dienests (SBU) mēģinājis viņa kabinetā veikt kratīšanu.
Neskatoties uz pastāvīgajām runām par nepieciešamību mācīties no Ukrainas kara pieredzes, NATO valstis turpina rīkot mācības tā, it kā 21. gadsimts vēl nebūtu pienācis.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna paziņoja, ka, ja Krievija uzbruks Baltijas valstīm, NATO neaprobežosies tikai ar aizsardzības pasākumiem un noteikti pārcels militārās operācijas uz Krievijas teritoriju, raksta “The Telegraph”.
Vācijā piektdien sākas 62. Minhenes drošības konference, kur galvenā uzmanība tiks pievērsta Ukrainai un Irānai, kā arī ASV un Eiropas attiecībām, ko satricinājusi ASV prezidenta Donalda Trampa politika.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) no piektdienas, 13. februāra, līdz svētdienai, 15. februārim, darba vizītē Minhenē, Vācijā, piedalīsies Minhenes drošības konferencē, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kanceleja un Valsts kanceleja.
NATO sākusi jaunu misiju "Arktikas sardze" drošības stiprināšanai Arktikā, trešdien paziņojis NATO spēku komandieris Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs.
Ārējās izlūkošanas dienests ikgadējā ziņojumā brīdinājis, ka Krievija militārās reformas ietvaros veido dronu vienības visās nozarēs un dienestos, balstoties uz masu armijas principu. Tas nozīmē, ka iespējama konflikta gadījumā Igaunijai jābūt gatavai cīnīties ar pretinieku, kas masveidā izmanto bezpilota sistēmas uz sauszemes, gaisā un jūrā, un vienlaikus visā Igaunijā.
Saruna ar Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku NATO Māri Riekstiņu par drošības situāciju Latvijā un pasaule. Riekstiņš atšķirībā no dažādiem žurnālistiem vai politiskajiem apskatniekiem ir oficiāla persona, kuru amats ieliek zināmos rāmjos. No vienas puses, viņš nevar pavisam brīvi paust savu “īpašo” redzējumu, bet, no otras puses, šai pozīcijai ir jau daudz nopietnāks, valstisks svars. To izsaka nevis cilvēks, kurš pārstāv tikai pats sevi, bet gan amatpersona, kuram ir ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka statuss.
Krievija noteikti rada draudus un ir spējīga vienlaikus gan īstenot agresijas karu pret Ukrainu, gan pastiprināt savus bruņotos spēkus, tomēr nav pamata uzskatīt, ka Maskava plāno tuvākajā laikā uzbrukt Igaunijai vai kādai citai NATO dalībvalstij, otrdien publiskotajā Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ikgadējā ziņojumā norāda dienesta ģenerāldirektors Kaupo Rozins.
Ir 2026. gada 27. oktobris, otrdiena, plkst. 6.47 no rīta. Vācijas federālās valdības ēkā Berlīnē visos logos spoži deg gaisma. No Viļņas, Varšavas un Briseles pienāk ziņojumi: uz robežas ar NATO un ES dalībvalsti Lietuvu tiek koncentrēts Krievijas karaspēks. Situācija ir haotiska.
Daudzi Eiropas drošības un politiskie līderi arvien biežāk uzsver, ka Krievijas iebrukums NATO un ES dalībvalstīs ir kļuvis ticamāks Eiropas attiecību saspīlējuma dēļ, raksta “The Wall Street Journal”.
Eksperti uzskata, ka satelīti ar nosaukumiem “Luč-1” un “Luč-2” dod Kremlim piekļuvi slepenai un privātai informācijai Eiropā. Analītiķi vismaz trīs gadus ir novērojuši duci svarīgāko ģeostacionāro satelītu virs kontinenta, vēsta “The U.S. Sun”.
Saruna ar Latvijas Universitātes profesori, politoloģi Žanetu Ozoliņu par Latvijas drošības dinamiku, par jauno pasaules kārtību un Latvijas vietu tajā.
Krievijas aizvadītajā naktī veiktais masīvais raķešu un dronu trieciens Ukrainai kārtējo reizi apstiprina, ka Maskava nav noskaņota reālām miera sarunām, otrdien uzrunā Ukrainas parlamentā sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
Eiropas Savienības (ES) augstākā pārstāve ārpolitikas un drošības jautājumos Kaja Kallasa pirmdien noraidījusi aicinājumus izveidot Eiropas mēroga armiju, brīdinot, ka tas varētu būt ārkārtīgi bīstami.
Sabiedrībā joprojām nerimst jautājumi par to, kādēļ joprojām uzturam tirdzniecības sakarus, nodrošinām pasažieru pārvadājumus, uzturam arī diplomātiskās attiecības ar Krieviju. Lasītāju vērtējumam nododam atbildīgo ministriju atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
Putina impereālistiskā politika ir izlaidusi džinu no pudeles, viņš ir aizgājis aiz neatgriešanās punkta, visus resursus, ko varētu ieguldīt nācijas labklājībā, atdevis karam un atkāpšanās ceļa vairs nav – tā, komentējot Krievijas radītos draudus Eiropai un karu Ukrainā, TV24 raidījumā “Nedēļa. Post Scriptum” stāsta Latvijas Republikas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Vai Kremlis uzdrīkstēsies uzbrukt kādai no NATO valstīm? Politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts TV24 raidījumā “Streips par drošību pasaulē” sacīja, ka “to nevar izslēgt, un nevar tāpēc, ka šobrīd pats NATO karkass ir nedaudz saļodzījies”.
Vakar publicētajā SAB 2025. gada darbības pārskatā atzīts: “SAB novērojumi liecina, ka Krievijas uztvere par Latviju kļūst arvien līdzīgāka tai, kāda Krievijai bija par Ukrainu pirms kara sākšanas. Šobrīd Krievija Latvijai nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā.”