Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sensoru uztvertie lidaparāti, visticamāk, bija Ukrainas droni, ņemot vērā to lidošanas virzienu un vēlāk pieejamo informāciju par trāpījumiem Primorskas ostai Krievijā, aģentūrai LETA norādīja NBS komandiera padomnieks militāri publisko attiecību jautājumos Roberts Skraučs.
Kaut arī Vladimirs Putins laiku pa laikam piedraud pasaulei ar kodolkaru vai vienkārši ar konvencionālo karu, Polijas premjerministra Donalda Tuska intervijā (24.04.) laikrakstam “Financial Times” izskanējušais liek satrūkties ne pa jokam, proti, ka Krievija dažu mēnešu laikā varētu uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm. Vai patiesi tā varētu notikt – par to runājām ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
Kremlis uzsāks konfliktu ar NATO jau gada laikā pēc karadarbības beigām Ukrainā - tā teikts Nīderlandes militārās izlūkošanas aģentūras ikgadējā ziņojumā, raksta “Defense News”.
Krievija "kāpj arvien augstāk pa eskalācijas kāpnēm" un no vienkāršām provokācijām virzās uz atklātu agresiju, brīdinājis Polijas vicepremjers un aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs.
Ukraiņu izcelsmes ASV ekonomists Romāns Šeremeta vietnē "X" publicējis ierakstu, kurā, atsaucoties uz Ukrainas finanšu ministra Serhio Marčenko teikto, uzskatāmi skaidro Krievijas zaudējumus un ieguvumus, ja tā uzbruktu Baltijas valstīm.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks 24. aprīļa intervijā laikrakstam “Financial Times” pauda bažas par drošības situāciju Eiropā, norādot, ka Krievija dažu mēnešu laikā varētu uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm.
ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja trešdien atbalstīja likumprojektu, kas paredz sagatavot oficiālu ziņojumu par draudiem Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.
Krievija var sākt konfliktu ar NATO 12 mēnešu laikā pēc tam, kad būs beidzies Maskavas sāktais karš pret Ukrainu, brīdinājis Nīderlandes Militārās izlūkošanas dienests (MIVD).
Aizvadītās nedēļas Krievijas ideoloģisko vēstījumu degpunktā bija 15. aprīlī Aizsardzības ministrijas publiskotais saraksts ar Eiropas valstu, tostarp arī Latvijas, rūpnīcām, kuras ražo dronus Ukrainai. Krievi publicēja šo rūpnīcu adreses un paziņoja, ka tās ir leģitīms Maskavas mērķis, tādējādi draudot veikt triecienus arī NATO valstu teritorijās.
NATO Multinacionālās divīzijas štāba priekšnieks Aivis Mirbahs TV24 diskusijā “Kārtības rullis” uzsvēra, ka NATO visi panti strādā. “Mēs sākotnēji ļoti fokusējāmies uz 5. pantu, aizmirstot, ka vissvarīgākais ir 3. pants,” sacīja A. Mirbahs.
Eiropas valstis ir pastiprinājušas gatavošanos NATO rezerves plānam iespējamas ASV klātbūtnes samazināšanas vai tās pilnīgas izstāšanās no alianses gadījumā. To veicināja gan ASV prezidenta Donalda Trampa stingrie izteikumi, gan vispārējs šaubu pieaugums par Vašingtonas uzticamību kā drošības garantu.
ASV prezidents Donalds Tramps un Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči piektdien paziņojuši, ka Hormuza šaurums ASV un Irānas pamiera laikā ir pilnībā atvērts komerciālajiem tankkuģiem un kravas kuģiem.
NATO ir nolēmusi atjaunot sen izžuvušus purvus un izcirstos mežus, uzskatot, ka tas ir efektīvs, lēts un videi draudzīgs veids, kā atturēt potenciālu Krievijas iebrukumu. Taču šī ideja nav tik laba, kā uzskata Rietumu plānotāji, raksta “Defense Express” militārais eksperts Ivans Kiričevskis.
Krievija varētu veikt negaidītu uzbrukumu salai Baltijas jūrā, lai pārbaudītu NATO vienotību, vēsta laikraksts “The Times”, atsaucoties uz Zviedrijas Bruņoto spēku komandieri Maiklu Klesonu.
Lietuvā veikts eksperiments simulēja notikumus, kas varētu risināties pēc diviem gadiem, vēsta “Defense News”, atsaucoties uz jaunu pētījumu, ko sagatavojusi Viļņā bāzētā domnīca “Baltic Defense Initiative”.