ASV prezidents Donalds Tramps cer, ka NATO sabiedrotie vairāk tērēs munīcijai. Eiropas valstis savus aizsardzības budžetus ir palielinājušas kopš Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Daudzi līderi ir teikuši, ka tēriņu pieaugums bruņošanās vajadzībām kalpos par biedu Maskavai. Tomēr kāpināt tēriņus nav nemaz tik vienkārši. Kas NATO valstīm Eiropā traucē palielināt aizsardzības izdevumus, aplūkojot trīs lielvaras – Vāciju, Franciju un Lielbritāniju, analizē “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” savā interneta portālā "rferl.org".
Neraugoties uz Donalda Trampa mēģinājumiem Ukrainas pēckara drošības garantiju nastu pārcelt uz Eiropu, ASV nevarēs aprobežoties ar neitrāla starpnieka lomu miera noslēgšanā starp Kijivu un Maskavu, raksta Bijušais NATO analītiķis Maikls Rūle izdevumā “Welt”.
Prokrieviskais kandidāts uz Rumānijas prezidenta amatu Kalins Georgesku nodēvējis Ukrainu par fiktīvu valsti un iestājās par tās teritoriju aneksiju un sadalīšanu, raksta “unian.net”.
Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO ir būtiski mainījusi drošību situāciju Baltijas jūras reģionā un krietni stiprinājusi Latvijas drošību, ceturtdien ikgadējās ārpolitikas debatēs Saeimā pauda ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Ziemeļatlantijas alianses vecākais pārstāvis Džeimss Apaturajs atzinies Eiropas Parlamenta deputātiem par Krievijas Federācijas draudiem Eiropai, ziņo “Politico”.
ASV prezidents Donalds Tramps viens pats nevar virzīt politikas iniciatīvu par ASV izstāšanos no NATO, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes loceklis, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Sandis Šrāders.
Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpalielina izdevumi aizsardzībai, lai sagatavotos iespējamam karam ar Krieviju, tā paziņojusi ES diplomātijas vadītāja Kaja Kallasa, vēsta “The Times”.
Ukrainas medijos jaušamas bažas, ka Donalda Trampa centieni izbeigt karu Ukrainā nebūs pārdomāti. Piemēram, piespiežot Ukrainu atdot tos 20% savas teritorijas Krievijai, ko pašlaik okupējis Krievijas karaspēks, vēsta "360TV Ziņas".
Ņemot vērā to, kā Krievija palielina savus bruņotos spēkus, pastāv teorētiska iespēja, ka 2029.-2030. gadā tā varētu mēģināt uzbrukt NATO valstīm, tādēļ ir īpaši svarīgi, lai Ziemeļatlantijas aliansei līdz tam laikam būtu nepieciešamās aizsardzības spējas, trešdien vizītes laikā Viļņā paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite brīdina par iespējamu karu ar Krieviju, un tas varot sākties pēc četriem vai pieciem gadiem, tāpēc jādara viss, lai to novērstu. Eiropas Savienība šobrīd izskatās visai gļēva un sagurusi, un rodas jautājums: cik lielā mērā šajos un turpmākajos gados Eiropa spēs vienoties un stiprināties, lai “darītu visu” kara novēršanai? “Neatkarīgā” sarunājas ar ekspertiem: ar Vidzemes augstskolas vadošo pētnieku Gati Krūmiņu, Eiropas Parlamenta viceprezidentu Robertu Zīli un vēsturnieku Kārli Daukštu.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite uzskata, ka liela kara risks ir ļoti augsts - tas var uzliesmot pēc 4-5 gadiem. Aizsardzības bloka vadītājs ar šo satraucošo paziņojumu nāca klajā 15. janvārī Briselē, atklājot alianses Militārās komitejas sesiju, vēsta “dialog.ua”.
NATO ir jāstiprina klātbūtne Baltijas jūrā un jāvēršas pret Krievijas "ēnu floti", uzsvēra Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš otrdien piedalījās Baltijas jūras NATO sabiedroto samitā Helsinkos, Somijā.
Zviedrija uz NATO Baltijas jūras patrulēšanas misiju, kuras nolūks ir nepieļaut zemūdens infrastruktūras bojāšanu, nosūtīs līdz trim karakuģiem, kā arī izlūklidmašīnu, svētdien paziņoja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.
NATO kritiskās zemūdens infrastruktūras un Krievijas "ēnu flotes" uzraudzīšanai Baltijas jūrā nosūtīs divus kuģus, piektdien paziņoja Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena.
NATO nedēļas beigās sāks apsargāt kritiski svarīgos objektus Baltijas jūrā, tam izmantojot desmit kuģus, vēstas Somijas sabiedriskā raidorganizācija "Yle".
Alianse sāk plašu operāciju Baltijas jūrā, lai aizsargātu galveno infrastruktūru, reaģējot uz pieaugošajiem draudiem no Krievijas, ziņo Somijas izdevums “Yle”.
Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņojis, ka NATO dalībvalstīm jāpalielina savi aizsardzības izdevumi līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Latvija atbalsta lielāku NATO klātbūtni Baltijas jūrā, kā arī Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir pastiprinājuši monitoringu Latvijas kritiskajai zemūdens infrastruktūrai un veic informācijas apmaiņu ar sabiedrotajiem, aģentūrai LETA ar padomnieka Roja Daubura starpniecību atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).