“Ja Putins (Krievijas valsts prezidents Vladimirs Putins) gribēja pārsteigt NATO, tad vajadzēja 2014. gadā ieņemt Baltiju, nevis 2026. gadā vai turpmāk,” intervijā “Delfi.lv” uzsvēra NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” komandiera vietnieks Ilmārs Atis Lejiņš.
Igaunijas galvaspilsētā Tallinā notiekošā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) samita laikā Latvijas Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja abu valstu vienošanos par visaptverošu sadarbību aizsardzības jomā, nodrošinot Ukrainas pieredzes pārņemšanu gaisa telpas aizsardzībai pret dronu uzbrukumiem, aģentūrai LETA pavēstīja Kulberga komunikācijas padomniece Elīna Šverna.
Latvijai vairs nevajadzētu domāt kategorijās "mēs un NATO", jo Latvija pati ir NATO daļa, intervijā aģentūrai LETA uzsver Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Viņš norāda, ka, neraugoties uz publiskajām debatēm par ASV lomu Eiropā, Vašingtona joprojām ir ieinteresēta Eiropas drošībā, savukārt gaidāmajā NATO samitā Ankarā viens no galvenajiem jautājumiem būs tas, cik ātri sabiedrotie spēj pildīt apņemšanos aizsardzībai novirzīt 5% no iekšzemes kopprodukta.
Latvija, Lietuva un Igaunija šā brīža ģeopolitiskajos apstākļos nav konkurentes, šodien Tallinā pēc tikšanās ar Igaunijas Ministru prezidentu Kristenu Mihalu žurnālistiem uzsvēra Latvijas premjers Andris Kulbergs (AS).
No 4. līdz 19. jūnijam Baltijas jūras reģionā, tostarp Latvijā, norisināsies ikgadējās starptautiskās militārās mācības “BALTOPS 26”. “BALTOPS 26” ir lielākās un stratēģiski nozīmīgākās militārās mācības Baltijas jūras reģionā, sniedzot unikālu iespēju NATO valstu sabiedrotajiem stiprināt kaujas gatavību, sadarbību un atturēšanas spējas, kas ir būtiskas jūras drošības saglabāšanai.
Eiropas izlūkdienesti un politiskā elite uzskata, ka Krievijas Federācija ir nonākusi stratēģiskā strupceļā Ukrainā, tāpēc meklēs jebkādus iemeslus, lai izsludinātu jaunu mobilizāciju, raksta "The Wall Street Journal".
Latvijas ģenerālmajors Kaspars Pudāns uzskata, ka Krievija varētu uzbrukt NATO turpmākajos gados, intervijā "Financial Times" saka ģenerālis Kaspars Pudāns
“The Wall Street Journal” (WSJ): tas var notikt “nākamo 12 mēnešu laikā”. Eiropā pārskata prognozes par Vladimira Putina uzbrukuma plāniem NATO – pirmās būs Baltijas valstis, lai attaisnotu jaunu mobilizāciju un izsīkuma kara neveiksmes Ukrainā.
Termiņš Bulgārijas dotajai atļaujai, uz kā pamata Sofijas lidostā var atrasties ASV militārās degvielas uzpildes lidmašīnas, beigsies jūnija nogalē, piektdien pavēstīja Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs.
Vācija un Nīderlande šogad Baltijas valstīs izveidos kopīgu taktisko štābu, lai komandētu spēkus NATO austrumu flangā un palīdzētu atturēt Krieviju, ceturtdien paziņoja Berlīne.
Pagājušajā nedēļā NATO iznīcinātāji, kas patrulē Baltijas valstu gaisa telpā, 11 reizes tika nosūtīti patrulēt pie Krievijas un Baltkrievijas robežām un vienu reizi - identificēt Krievijas lidmašīnas, kas pārkāpa lidojumu noteikumus, paziņoja Lietuvas Aizsardzības ministrija.
NATO gatavojas stiprināt savu austrumu flangu, izveidojot jaunu militāro struktūru, kas ļautu ātri izvietot spēkus Latvijā un Igaunijā Krievijas draudu gadījumā, ziņo "Reuters".
Ceturtdien Latgalē no Baltkrievijas ielidojušais drons atstājis Latvijas gaisa telpu vai nokritis nezināmā vietā, aģentūrai LETA atzina Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).
Ņemot vērā milzīgo informācijas apjomu par militāro draudu tēmu, nolēmām apkopot atbildes no vairākiem mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, tādējādi izvelkot vidējo aritmētisko iespējamību kara draudu realizēšanai Baltijas teritorijā.
19. maijā svinīgā ceremonijā tika ielikti pamatakmeņi jauniem militārās infrastruktūras objektiem Lielvārdē un Rīgā, oficiāli uzsākot divu nozīmīgu projektu būvniecību 64 miljonu eiro vērtībā. Šīs investīcijas apliecina Kanādas ilgtermiņa apņemšanos stiprināt Latvijas un NATO austrumu flanga drošību, vēstīts Aizsardzības ministrijas (AM) mājaslapā.
Krievija patlaban ar nepatiesiem paziņojumiem mēģina iebiedēt un radīt šaubas ne tikai Latvijas iedzīvotājos, bet arī sabiedrotajos, pēc tikšanās ar demisionējušo Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) atzina Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.