Kremlis uzsāks konfliktu ar NATO jau gada laikā pēc karadarbības beigām Ukrainā - tā teikts Nīderlandes militārās izlūkošanas aģentūras ikgadējā ziņojumā, raksta “Defense News”.
ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja trešdien atbalstīja likumprojektu, kas paredz sagatavot oficiālu ziņojumu par draudiem Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.
Krievija var sākt konfliktu ar NATO 12 mēnešu laikā pēc tam, kad būs beidzies Maskavas sāktais karš pret Ukrainu, brīdinājis Nīderlandes Militārās izlūkošanas dienests (MIVD).
Aizvadītās nedēļas Krievijas ideoloģisko vēstījumu degpunktā bija 15. aprīlī Aizsardzības ministrijas publiskotais saraksts ar Eiropas valstu, tostarp arī Latvijas, rūpnīcām, kuras ražo dronus Ukrainai. Krievi publicēja šo rūpnīcu adreses un paziņoja, ka tās ir leģitīms Maskavas mērķis, tādējādi draudot veikt triecienus arī NATO valstu teritorijās.
NATO Multinacionālās divīzijas štāba priekšnieks Aivis Mirbahs TV24 diskusijā “Kārtības rullis” uzsvēra, ka NATO visi panti strādā. “Mēs sākotnēji ļoti fokusējāmies uz 5. pantu, aizmirstot, ka vissvarīgākais ir 3. pants,” sacīja A. Mirbahs.
Eiropas valstis ir pastiprinājušas gatavošanos NATO rezerves plānam iespējamas ASV klātbūtnes samazināšanas vai tās pilnīgas izstāšanās no alianses gadījumā. To veicināja gan ASV prezidenta Donalda Trampa stingrie izteikumi, gan vispārējs šaubu pieaugums par Vašingtonas uzticamību kā drošības garantu.
ASV prezidents Donalds Tramps un Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči piektdien paziņojuši, ka Hormuza šaurums ASV un Irānas pamiera laikā ir pilnībā atvērts komerciālajiem tankkuģiem un kravas kuģiem.
NATO ir nolēmusi atjaunot sen izžuvušus purvus un izcirstos mežus, uzskatot, ka tas ir efektīvs, lēts un videi draudzīgs veids, kā atturēt potenciālu Krievijas iebrukumu. Taču šī ideja nav tik laba, kā uzskata Rietumu plānotāji, raksta “Defense Express” militārais eksperts Ivans Kiričevskis.
Krievija varētu veikt negaidītu uzbrukumu salai Baltijas jūrā, lai pārbaudītu NATO vienotību, vēsta laikraksts “The Times”, atsaucoties uz Zviedrijas Bruņoto spēku komandieri Maiklu Klesonu.
Lietuvā veikts eksperiments simulēja notikumus, kas varētu risināties pēc diviem gadiem, vēsta “Defense News”, atsaucoties uz jaunu pētījumu, ko sagatavojusi Viļņā bāzētā domnīca “Baltic Defense Initiative”.
Svētdien notiekošajās Ungārijas parlamenta vēlēšanās, kas varētu pielikt punktu 16 gadus ilgajam premjerministra Viktora Orbāna varas periodam, vērojama nepieredzēti liela vēlētāju aktivitāte, un līdz plkst. 15 (plkst. 16 pēc Latvijas laika) pie urnām devušies jau 66,01% balsstiesīgo.
Baltais nams apsver plānu sodīt tās NATO dalībvalstis, kuras neatbalstīja ASV Irānas karā, paziņoja administrācijas amatpersonas, raksta “The Wall Street Journal”.
ASV prezidents Donalds Tramps pēc sarunām ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti gaida, ka NATO sabiedrotie uzņemsies konkrētas saistības, lai palīdzētu nodrošināt Hormuza šauruma drošību, paziņoja NATO preses sekretāre Elisone Hārta.
Divas Francijas gaisa spēku "Rafale B" lidmašīnas 8. aprīlī pacēlās no Šauļiem, reaģējot uz Baltijas gaisā telpā ielidojušu Krievijas izlūklidmašīnu "IL-20", liecina vietnē "X" ievietots videomateriāls.
“Mēs gribam Grenlandi. Viņi nevēlas to mums dot. Un es teicu - atā, atā,” ASV prezidents Donalds Tramps izteicies laikā, kad ASV sabiedrotie atsakās atbalstīt karu pret Irānu, raksta “Politico”.