Andra Kulberga vadītā valdība ziņo par 85% prioritāro ministru darbu izpildi, taču kopējā rīcības plānā pabeigti 71% pasākumu. No 185 plānā iekļautajiem pasākumiem 50 vēl tiek īstenoti, bet trīs nav pat sākti, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija, ko Ministru kabinets izskatīja 6. novembrī.
ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien pēc tikšanās Baltajā namā ar Krievijas diktatora Vladimira Putina sūtni prognozēja "ļoti lielu" vienošanos ar Krieviju, kas attiektos ne tikai uz karu Ukrainā, bet uz "visu Eiropu".
Krievijas Kaļiņingradas apgabalā gandrīz pabeigta milzīgas radaru sistēmas būvniecība, kas varētu ievērojami paplašināt Maskavas izlūkošanas iespējas gandrīz visā Eiropā. Drošības eksperti norāda, ka netālu no Gvardeiskas topošais tāldarbības radars varētu novērot objektus aptuveni 3000 kilometru attālumā, aptverot gandrīz visu Eiropu un visu Ukrainas teritoriju, raksta “Lrytas.lt”.
Optimisms, ko atnesa aukstā kara beigas, ir beidzies, un Eiropai ir jāatzīst, ka tā strauji atpaliek no Āzijas un Amerikas. Sarunā ar “nra.lv” Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka ar deklarācijām un “skaistiem samitiem” vairs nepietiek, bet nepieciešama spēcīga aizsardzība, ekonomika un tehnoloģijas.
NATO pārskata stratēģiju, kā reaģēt uz iespējamu Krievijas uzbrukumu – alianse pieļauj arī triecienus mērķiem dziļi Krievijas teritorijā, tostarp militārajām bāzēm, apgādes noliktavām un rūpniecības objektiem.
Kanādas karavīri, kuri kopā ar NATO sabiedrotajiem izvietoti Latvijas austrumos netālu no Krievijas un Baltkrievijas robežas, vietējo iedzīvotāju vidū sastopas ar dažādu attieksmi – kamēr vieni viņus uzņem ar atplestām rokām, citi neslēpj nepatiku pret ārvalstu militāro klātbūtni.
Ja republikāņi zaudēs ASV Kongresa starpvēlēšanās, Donalds Tramps varētu vērst savu neapmierinātību pret NATO, vēl vairāk samazinot amerikāņu militāro klātbūtni Eiropā un ierobežojot alianses finansējumu. Eiropas sabiedrotie jau gatavojas sliktākajam scenārijam, raksta izdevums “Politico”, atsaucoties uz pieciem NATO diplomātiem.
Reaģējot uz apdraudējumu, tika iesaistīti pārtvērējdroni un NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji tika aktivizēti Baltijas gaisa telpā, ziņots NBS mājaslapā. Nacionālie bruņotie spēki informē, ka plkst. 00.35 atcelts apdraudējums Latvijas gaisa telpā Balvu un Ludzas novados.
Kā Ukraina spēj noturēties pret nemitīgajiem kiberuzbrukumiem, vai tikai Latvijā izceļas skandāli pēc katra kiberuzbrukuma; vai mākslīgais intelekts mūs sāk apdraudēt un kas sagaidāms kara frontē Ukrainā – “nra.lv” saruna ar kiberdrošības un digitālās politikas eksperti, Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas padomnieci Ievu Ilvesu.
Eiropas sabiedroto apmaksātās ASV militārās tehnikas piegādes Ukrainai atbalsta programmā "Ukrainas prioritāro vajadzību saraksts" (PURL) nav kavētas, otrdien žurnālistiem Rīgas pilī apgalvoja NATO sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs.
Vācijas Speciālo operāciju pavēlniecība KSK pārveido karavīru sagatavošanu, ņemot vērā iespējamu militāru konfliktu ar Krieviju. Specvienības karavīriem turpmāk jāspēj ilgāk darboties lauka apstākļos un cīnīties pret pretinieku ar modernu bruņojumu.
Ir jāinvestē jaunajās tehnoloģijās, tas ir fakts – TV24 raidījumā “Kārtības rullis” pārliecināti teic aizsardzības ministrs Raivis Melnis un atklāj, ka, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija ir pirmā un pagaidām vienīgā dronu pārtvērēju ziņā pie robežas.
Tiem, kuri oktobra pirmajās nedēļās sekoja līdzi ASV prezidenta izteikumiem par Ukrainu un tās prezidentu, var rasties saprotams jautājums. Labas attiecības ar ASV ir ļoti svarīgas Latvijas drošībai. Ja Donalds Tramps tik asi izsakās par Volodimiru Zelenski, varbūt arī mums vajadzētu piebremzēt ar atbalstu Ukrainai? Ukrainai, protams, jūtam līdzi, bet kāpēc lieki kaitināt Trampu? Savs krekls taču tuvāks. Izklausās pragmatiski. Bet patiesībā tā ir aplama un Latvijas drošības interesēm bīstama loģika, minēts Eiropas Parlamenta deputāta Reiņa Pozņaka publiskajā paziņojumā.
ASV izstāšanās no NATO varētu palielināt risku, ka Krievija izmanto kodolieročus, uzskata kodolpolitikas eksperts Spensers Vorens. Viņš brīdina, ka šāds pavērsiens varētu mudināt Maskavu pastiprināt spiedienu uz Eiropu un apdraudēt arī Baltijas valstis.
Rumānijā atklāts Krievijas specdienestu koordinēts diversantu tīkls, kas 14. septembrī mēģināja aizdedzināt ieroču ražotni "Carfil" Brašovā, pirmdien paziņoja Rumānijas Iekšējās izlūkošanas dienests (SRI).
Latvijas iedzīvotāju griba aizstāvēt savu valsti militāru draudu gadījumā ir zema. Pie šāda secinājuma nonācis Saeimas Analītiskais dienests, pētot sabiedrības noskaņojumu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, vēsta "360TV Ziņas".
Latvijā valsts bruņotu pretošanos uzbrukuma gadījumā atbalsta 66% aptaujāto, savukārt personīgu gatavību aizstāvēt valsti pauž 37%, liecina Saeimas Analītiskā dienesta pētījums "Iedzīvotāju griba aizstāvēt valsti militāru draudu gadījumā Baltijas valstīs un Somijā", ko piektdien prezentēja parlamentā.
Pēc nāvējošiem uzbrukumiem civilajiem tirdzniecības kuģiem pie Bulgārijas un Rumānijas krastiem Eiropas Parlaments aicina apsvērt ES jūras spēku operāciju Melnajā jūrā. Deputāti uzskata, ka par uzbrukumiem un drošības situācijas pasliktināšanos reģionā ir atbildīga Krievija, informē Eiropas Parlamenta preses dienests.