NATO valstis un pašas transatlantiskās organizācijas vadība pēc zemūdens kabeļu sabojāšanas sola palielināt militāro klātbūtni Baltijas jūrā, piektdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Marks Rite. “Runāju ar [Somijas prezidentu] Aleksandru Stubu par Somijas vadīto izmeklēšanu par iespējamo zemūdens kabeļu sabotāžu. Es paudu pilnīgu savu solidaritāti un atbalstu,” tīmeklī paziņoja Rite. Pagaidām gan šī NATO gatavība “kaut ko darīt” tuvojas Apvienoto Nāciju Organizācijas hroniskajai nevarībai. Atliek gaidīt? Cik ilgi?
Jau iepriekš Krievijas prezidents Putins savu ideālo Krieviju ir raksturojis kā 17. gadsimta Krievijas impēriju, un avoti saka, ka tas ir jāsaprot burtiski, raksta Somijas izdevums “Iltalehti Journal”.
NATO vēl vairāk vajadzētu pastiprināt patrulēšanu Baltijas jūrā, un tikai ar spēku, ne sankcijām var panākt, ka Krievija "paiet malā" no zemūdens kritiskās infrastruktūras Baltijas jūrā, aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.
Igaunijā baidās, ka Krievija varētu pārņemt valsts austrumu daļu - Narvas pilsēta, kas atrodas uz robežas, bieži saskaras ar provokācijām, raksta izdevums “Politico”.
Valdes sēdē, kurā Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Belousovs paziņoja par karu ar NATO, personīgi piedalījās arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ziņo “dialog.ua”.
Krievijas uzbrukuma draudu NATO teritorijai pašlaik nav, taču aizsardzības alianses ilgtermiņa drošība rada bažas, atzinis NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.
Jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa komanda ir paziņojusi Eiropas amatpersonām, ka viņš pieprasīs NATO dalībvalstīm palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP, bet jaunā administrācija plāno turpināt sniegt militāro palīdzību Ukrainai, ziņo laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz avotiem.
Polijā sākts īstenot nacionālo programmu drošas valsts robežas izveidei – "Shield East" – "Austrumu vairogs". Nocietinājumi un inženiertehniskās barjeras uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir paredzēti ne tikai tam, lai apturētu agresoru, bet arī lai kavētu hibrīdkaru ar imigrantu izmantošanu. Polija uzskata, ka barjera uz robežas ir tikai viens no valsts drošības sistēmas elementiem. Vissvarīgākais ir labi apmācīta, bruņota un spēcīga armija, raksta Polijas interneta medijs "wnp.pl".
Trešais pasaules karš jau ir pie sliekšņa vai varbūt pat jau ir sācies, vienkārši cilvēce to vēl nav sapratusi - pilna mēroga karš Ukrainā, vairākas frontes Tuvajos Austrumos un pieaugošā spriedze Austrumāzijā ir globāla konflikta prologs jeb tā pirmais posms, raksta “The Wall Street Journal”.
Ceturtdien “Carnegie Europe” rīkotajā pasākumā Briselē, greznajā “Concert Noble” zālē, ar savu pirmo lielo runu NATO ģenerālsekretāra amatā uzstājās Marks Rite. Tā bija viņa programmatiskā runa, kurā jaunais NATO ģenerālsekretārs iezīmēja savu misiju šajā atbildīgajā amatā un nosprauda galvenos mērķus pasaulei tik sarežģītā laikā.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite ceturtdien aicinājis Eiropas valstis krietni palielināt izdevumus aizsardzībai, lai izvairītos no liela kara ar Krieviju.
Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.
Vācija un ASV vēl nav gatavas atbalstīt oficiālu uzaicinājumu Ukrainai pievienoties NATO, vēsta Ukrainas sabiedriskā raidsabiedrība, atsaucoties uz avotu aliansē.
NATO ietvaros Norvēģija nodrošinās Polijas Žešovas lidostas gaisa telpas aizsardzību un nosūtīs turp 100 karavīru un iznīcinātājus F-35, pirmdien paziņojis Norvēģijas aizsardzības ministrs Bjerns Arilds Grams.
Baltijas valstis ir skaidri pateikušas, ka atbalsta uzaicinājumu Ukrainai iestāties NATO, pirmdien preses konferencē pēc "3+1" formāta tikšanās akcentēja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Gan Lietuvā, gan visā Eiropā nemitīgi pieaug hibrīdkara izpausmes un sabotāža - eksperti šādas darbības sauc par jau notiekošu hibrīdkaru. Lietuvas Republikas Valsts drošības departamenta direktors Darjus Jauniškis norāda, ka Krievija arvien vairāk stiprina savu armiju un ir jāatmet ilūzijas, ka Krievija “mums neuzbruks”, raksta “tv3.lt”.
Vācijas nacionālā raidsabiedrība “Deutsche Welle” (DW) ziņo, ka, uzstājoties Vācijas Ārpolitikas biedrības rīkotajā pasākumā, Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) prezidents Bruno Kāls paziņojis: Krievija turpina gatavoties reālai militārai konfrontācijai ar Rietumu valstīm, taču pirms tam tā varētu mēģināt panākt šķelšanos NATO dalībvalstu starpā.