Čehijas prezidents Petrs Pavels pieļāvis, ka Eiropa sāks asāk reaģēt uz Krievijas provokācijām un var izšķirties par Krievijas lidrobotu vai lidmašīnu notriekšanu.
Par to, kāpēc NATO ir klusa kā pelīte, bet Krievija turpina “bombardēt” pasauli ar saviem meliem, par to, kurš uzvarēs mākslīgā intelekta izmantošanā, par to, ka ar sankcijām Krieviju neuzveikt, un par daudz ko citu – saruna ar bijušo aizsardzības ministru, domnīcas “Northern Europe Policy Centre” direktoru Arti Pabriku.
Tiešās līnijas ar Vašingtonu ir pārtrauktas. Augsta ranga vācu ģenerālis un eksperti ceļ trauksmi par sekām Vācijas drošībai, ziņo Vācijas laikraksts “Berliner Zeitung”.
ASV vēlas, lai Eiropa līdz 2027. gadam pārņemtu lielāko daļu NATO aizsardzības saistību - no raķešu ražošanas līdz izlūkošanas datu vākšanai, vēsta aģentūra "Reuters", atsaucoties uz labi informētiem avotiem.
Vakar pieņemtajā valsts budžetā aizsardzībai kopumā paredzēti 2,16 miljardi eiro, no kuriem 50% jeb 1,07 miljardus eiro plānots novirzīt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju tiešai attīstībai un stiprināšanai, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrija.
Spānija nosūtīs uz Lietuvu pretdronu sistēmas "Crow", pēc telefonsarunas ar Spānijas aizsardzības ministri Margaritu Roblesu paziņojis Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns.
Nākamā gada valsts budžets ir jāpieņem, taču neviens patlaban nevar prognozēt koalīcijas tālāko darbu, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš pirmdien piedalījās Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā".
Lietuvā Pabrades poligonā piektdien mācību laikā tika smagi ievainots Beļģijas karavīrs, kas sestdien no gūtajiem ievainojumiem miris, atsaucoties uz varasiestādēm, vēsta Lietuvas un Beļģijas mediji.
“Putins aplaudē notiekošajam,” Krievijas opozīcijas pārstāvis Garijs Kasparovs asi kritizēja NATO nostāju Ukrainas jautājumā. Viņš atgādināja, ka Ukraina jau četrus gadus aizstāv Eiropu no Krievijas agresijas un spēcīgas palīdzības vietā no Trampa ir saņēmusi “cinisku darījumu”, ziņo “tv3.lt”.
Nīderlandē pirmdien sākusies tiesas prāva pret valsts lielāko kuģu būvētavu "Damen Shipyards", kas tiek turēta aizdomās par Krievijai noteikto sankciju pārkāpšanu.
ASV prezidents Donalds Tramps šonedēļ nācis klajā ar kārtējo plānu miera panākšanai Ukrainā. Tas faktiski paredz Ukrainas kapitulāciju - tai jāatsakās no savām teritorijām un jāsamazina bruņotie spēki. Tā būtu uzvara Krievijai, jo šāda piekāpšanās stiprinātu Kremļa pārliecību, ka tas var uzbrukt citai suverēnai valstij un palikt nesodīts. Tas, visticamāk, arī palielinātu apdraudējumu Baltijai un NATO aliansei, kurā pēdējo mēnešu laikā arvien biežāk novēroti dronu incidenti un notikušas sabotāžas. Kara analītiķu vērtējumā ir mērķēti augsnes gatavošanai Krievijas konfrontācijai ar aliansi, ziņo raidījums "Nekā personīgā".
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien pārmetis Ukrainai "nepateicību" par Vašingtonas miera centieniem, bet Eiropu apsūdzējis, ka tā turpina pirkt Krievijas naftu.
Daļēji pamirušās miera sarunas starp ASV un Krieviju (protams, apejot Ukrainu) nu jau atkal atjaunojušās tajā pašā savādajā ritmā un nosacījumos. Krievija vēlas, lai Ukraina izformē pusi savas armijas, atdod Doneckas apgabala teritorijas, ko patlaban kontrolē Ukrainas armija. Tas vēl nav viss.
Vai kodolieroči kā atturēšanas līdzeklis būtu jāiekļauj arī mazo valstu, piemēram, Baltijas valstu, aizsardzības apsvērumos? Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs TV24 atzina, ka pasaulē vērojama tendence, ka pašsaprotamas lietas brūk un attīstās kaut kas jauns, un būs aizvien vairāk valstu, kas attīstīs kodolieročus.
Krievija vēlas iznīcināt NATO, intervijā Vācijas raidsabiedrībai "Deutsche Welle" (DW) paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris, brīdinot nebūt naiviem attiecībā uz Krieviju un aicinot NATO valstis būt izlēmīgākām savaldīšanas pasākumos.