Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1-2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens - šķērsoja Latvijas teritoriju virzienā no Dienvidiem uz Ziemeļiem. Izvērtējot draudus, Nacionālie bruņotie spēki aktivizēja pārtvērējdronu un pretgaisa aizsardzības vienības, kā arī NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātājus.
NATO iznīcinātāja palaistas raķetes atlūzas trešdien atrastas netālu no Biržiem Lietuvas ziemeļos, paziņojis Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkevičs.
Kamēr Ukraina, Krievija un ASV gatavojas jaunai sarunu kārtai Abū Dabī, izskanējis priekšlikums par alternatīvu Ukrainas drošības modeli, kas paredzētu valsts aizsardzību bez dalības NATO, turklāt šajā sistēmā varētu tikt iesaistīta pat Krievija, ja tā piekristu atteikties no agresīviem mēģinājumiem mainīt citu valstu robežas.
Kādēļ Latvijas iedzīvotājiem ir pamats justies droši; kāds progress sasniegts pretdronu aizsardzībā; kādēļ ir jāuzticas armijas komandieriem; kā saprotas mūsu karavīri ar dažādu tautību pārstāvētajiem NATO karavīriem; kādēļ dienēt Nacionālajos bruņotajos spēkos ir ļoti stilīgi – žurnālistes Kristīnes Kravcovas saruna ar aizsardzības ministru, rezerves pulkvedi Raivi Melni.
Pēc aptuveni četras stundas ilgām sarunām Abū Dabī noslēgusies Ukrainas, Krievijas un ASV delegāciju pirmā tikšanās diena. Sarunas turpināsies trešdien, 11. novembrī, taču par konkrētu vienošanos pēc otrdienas apspriedēm publiski nav paziņots. Ārvalstu mediji izceļ atšķirīgās pušu prioritātes: Kijiva vēlas vispirms apturēt karu, kamēr Maskava uzstāj uz plašākiem Eiropas drošības jautājumiem.
Andra Kulberga vadītā valdība ziņo par 85% prioritāro ministru darbu izpildi, taču kopējā rīcības plānā pabeigti 71% pasākumu. No 185 plānā iekļautajiem pasākumiem 50 vēl tiek īstenoti, bet trīs nav pat sākti, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija, ko Ministru kabinets izskatīja 6. novembrī.
ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien pēc tikšanās Baltajā namā ar Krievijas diktatora Vladimira Putina sūtni prognozēja "ļoti lielu" vienošanos ar Krieviju, kas attiektos ne tikai uz karu Ukrainā, bet uz "visu Eiropu".
Krievijas Kaļiņingradas apgabalā gandrīz pabeigta milzīgas radaru sistēmas būvniecība, kas varētu ievērojami paplašināt Maskavas izlūkošanas iespējas gandrīz visā Eiropā. Drošības eksperti norāda, ka netālu no Gvardeiskas topošais tāldarbības radars varētu novērot objektus aptuveni 3000 kilometru attālumā, aptverot gandrīz visu Eiropu un visu Ukrainas teritoriju, raksta “Lrytas.lt”.
Optimisms, ko atnesa aukstā kara beigas, ir beidzies, un Eiropai ir jāatzīst, ka tā strauji atpaliek no Āzijas un Amerikas. Sarunā ar “nra.lv” Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka ar deklarācijām un “skaistiem samitiem” vairs nepietiek, bet nepieciešama spēcīga aizsardzība, ekonomika un tehnoloģijas.
NATO pārskata stratēģiju, kā reaģēt uz iespējamu Krievijas uzbrukumu – alianse pieļauj arī triecienus mērķiem dziļi Krievijas teritorijā, tostarp militārajām bāzēm, apgādes noliktavām un rūpniecības objektiem.
Kanādas karavīri, kuri kopā ar NATO sabiedrotajiem izvietoti Latvijas austrumos netālu no Krievijas un Baltkrievijas robežas, vietējo iedzīvotāju vidū sastopas ar dažādu attieksmi – kamēr vieni viņus uzņem ar atplestām rokām, citi neslēpj nepatiku pret ārvalstu militāro klātbūtni.
Ja republikāņi zaudēs ASV Kongresa starpvēlēšanās, Donalds Tramps varētu vērst savu neapmierinātību pret NATO, vēl vairāk samazinot amerikāņu militāro klātbūtni Eiropā un ierobežojot alianses finansējumu. Eiropas sabiedrotie jau gatavojas sliktākajam scenārijam, raksta izdevums “Politico”, atsaucoties uz pieciem NATO diplomātiem.
Reaģējot uz apdraudējumu, tika iesaistīti pārtvērējdroni un NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji tika aktivizēti Baltijas gaisa telpā, ziņots NBS mājaslapā. Nacionālie bruņotie spēki informē, ka plkst. 00.35 atcelts apdraudējums Latvijas gaisa telpā Balvu un Ludzas novados.
Kā Ukraina spēj noturēties pret nemitīgajiem kiberuzbrukumiem, vai tikai Latvijā izceļas skandāli pēc katra kiberuzbrukuma; vai mākslīgais intelekts mūs sāk apdraudēt un kas sagaidāms kara frontē Ukrainā – “nra.lv” saruna ar kiberdrošības un digitālās politikas eksperti, Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas padomnieci Ievu Ilvesu.
Eiropas sabiedroto apmaksātās ASV militārās tehnikas piegādes Ukrainai atbalsta programmā "Ukrainas prioritāro vajadzību saraksts" (PURL) nav kavētas, otrdien žurnālistiem Rīgas pilī apgalvoja NATO sabiedroto spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs.
Vācijas Speciālo operāciju pavēlniecība KSK pārveido karavīru sagatavošanu, ņemot vērā iespējamu militāru konfliktu ar Krieviju. Specvienības karavīriem turpmāk jāspēj ilgāk darboties lauka apstākļos un cīnīties pret pretinieku ar modernu bruņojumu.
Ir jāinvestē jaunajās tehnoloģijās, tas ir fakts – TV24 raidījumā “Kārtības rullis” pārliecināti teic aizsardzības ministrs Raivis Melnis un atklāj, ka, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvija ir pirmā un pagaidām vienīgā dronu pārtvērēju ziņā pie robežas.
Tiem, kuri oktobra pirmajās nedēļās sekoja līdzi ASV prezidenta izteikumiem par Ukrainu un tās prezidentu, var rasties saprotams jautājums. Labas attiecības ar ASV ir ļoti svarīgas Latvijas drošībai. Ja Donalds Tramps tik asi izsakās par Volodimiru Zelenski, varbūt arī mums vajadzētu piebremzēt ar atbalstu Ukrainai? Ukrainai, protams, jūtam līdzi, bet kāpēc lieki kaitināt Trampu? Savs krekls taču tuvāks. Izklausās pragmatiski. Bet patiesībā tā ir aplama un Latvijas drošības interesēm bīstama loģika, minēts Eiropas Parlamenta deputāta Reiņa Pozņaka publiskajā paziņojumā.