Ir atziņas, kā varam darīt labāk, pēc dronu incidenta Rēzeknē saka Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns. Notikušais izsauca iedzīvotāju sašutumu, jo rēzeknieši paziņojumu par iespējamiem draudiem saņēma vairāk nekā stundu pēc tam, kad lidrobots jau bija ietriecies naftas rezervuāros netālu no pilsētas centra. Incidents maksāja amatu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam un izrādījās nepārvarams satricinājums Evikas Siliņas vadītājai koalīcijai, kura šonedēļ sabruka. TV3 raidījums "Nekā personīga" rekonstruēja 7. maija nakts notikumus, lai parādītu, kāpēc brīdinājuma sūtīšana kavējās.
Nav pareizi koncentrēties uz konkrētiem termiņiem, kuros Krievija potenciāli varētu būt gatava konfrontācijai ar NATO, sabiedrotajiem jābūt gataviem aizsargāt sevi un aliansi jau tagad, aģentūrai LETA norādīja Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Jūhans Pekari.
ASV administrācija pret Eiropu plāno izmantot "skaldi un valdi" politiku, secinājis starptautiskās stratēģiskās komunikācijas aģentūras "Kreab" vecākais padomnieks ģeopolitikas jautājumos, bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
ASV valsts sekretāra vietnieka palīgs Eiropas un Eirāzijas jautājumos Kristofers Smits brīdinājis, ka, beidzoties Ukrainas karam, Krievija, visticamāk, pārgrupēs savus spēkus uz NATO austrumu flangu, radot draudus, ka tuvākajos gados Baltijas valstis var saskarties ar pastiprinātu militāru spiedienu no Maskavas puses.
ASV Aizsardzības ministrija ir apturējusi vairāk nekā 4000 kaujas brigādes karavīru nosūtīšanu uz Eiropu, trešdien ziņoja laikraksts "Wall Street Journal".
Krievijas kravas kuģis, kas, iespējams, pārvadāja zemūdeņu kodolreaktoru komponentus, nogrima pēc virknes sprādzienu aptuveni 60 jūdžu attālumā no Spānijas krastiem. Incidents notika 2024. gada 23. decembrī un joprojām ir starptautiskas izmeklēšanas objekts, vēsta “CNN”.
Ukraina var stiprināt NATO spēju veikt precīzus triecienus dziļi ienaidnieka teritorijā, un no noteikta brīža tā arī spēs nodrošināt, ka Ziemeļatlantijas aliansei vairs nebūs spēju trūkuma, intervijā laikrakstam "Welt" pavēstīja Ukrainas misijas NATO vadītāja Aļona Hetmančuka.
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens aicinājis izveidot jaunu Eiropas aizsardzības aliansi, sakot, ka NATO pašreizējā formā vairs nav pietiekama, pieaugot šaubām par ASV drošības garantijām.
Ukraiņu izcelsmes ASV ekonomists Romāns Šeremeta vietnē "X" publicējis ierakstu, kurā, atsaucoties uz Ukrainas finanšu ministra Serhio Marčenko teikto, uzskatāmi skaidro Krievijas zaudējumus un ieguvumus, ja tā uzbruktu Baltijas valstīm.
No šodienas līdz 15. maijam Latvijā norisināsies Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes militārās mācības "Kristāla bulta 2026" un NATO Daudznacionālās brigādes Latvijā mācības "Spring Warrior", kurās kopumā piedalīsies 4700 karavīru, aģentūru LETA informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS).
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sensoru uztvertie lidaparāti, visticamāk, bija Ukrainas droni, ņemot vērā to lidošanas virzienu un vēlāk pieejamo informāciju par trāpījumiem Primorskas ostai Krievijā, aģentūrai LETA norādīja NBS komandiera padomnieks militāri publisko attiecību jautājumos Roberts Skraučs.
Kaut arī Vladimirs Putins laiku pa laikam piedraud pasaulei ar kodolkaru vai vienkārši ar konvencionālo karu, Polijas premjerministra Donalda Tuska intervijā (24.04.) laikrakstam “Financial Times” izskanējušais liek satrūkties ne pa jokam, proti, ka Krievija dažu mēnešu laikā varētu uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm. Vai patiesi tā varētu notikt – par to runājām ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.
Kremlis uzsāks konfliktu ar NATO jau gada laikā pēc karadarbības beigām Ukrainā - tā teikts Nīderlandes militārās izlūkošanas aģentūras ikgadējā ziņojumā, raksta “Defense News”.
Krievija "kāpj arvien augstāk pa eskalācijas kāpnēm" un no vienkāršām provokācijām virzās uz atklātu agresiju, brīdinājis Polijas vicepremjers un aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks 24. aprīļa intervijā laikrakstam “Financial Times” pauda bažas par drošības situāciju Eiropā, norādot, ka Krievija dažu mēnešu laikā varētu uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm.
ASV Pārstāvju palātas Ārlietu komiteja trešdien atbalstīja likumprojektu, kas paredz sagatavot oficiālu ziņojumu par draudiem Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.