Mobings

Latvijas skolās ar mobinga situācijām, proti, regulāru iebiedēšanu, ietekmēšanu un izsmiešanu, saskaras vidēji trīs no 20 skolēniem pirmajās klasēs, bet piektajā un sestajā klasē šis skaits ir divkārt lielāks, aģentūru LETA informēja "Swedbank" pārstāvji, atsaucoties uz sociālā uzņēmuma "EMU" aptaujas datiem.

Sākot rezidentūras gaitas, bieži vien rezidenti saskaras ar psihoemocionālu vardarbību un spiedienu saziņā izmantot krievu valodu, pirmdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atklāja Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Jānis Vētra.

Diezgan bieži gadās dzirdēt, ka cilvēki, runājot par darbu, jau pirmdienā saka: “Ak, Dievs, kā es gaidu piektdienu!” Vispār tas ir diezgan skumji, jo darbs ir vieta, kurā pavadām lielu un nozīmīgu savas dzīves daļu.

Katrs desmitais Latvijas jaunietis 14 - 16 gadu vecumā skolā jūtas slikti, liecina Samsung "Solve for Tomorrow" konkursa ietvaros veiktā aptauja.* Ja kopumā šādi savas sajūtas novērtē 10% aptaujāto, tad Rīgā pat 15% skolēnu ikdienā skolā nejūtas labi. Lai gan ilgstoši skolās notiek cīņa ar mobingu, tas joprojām nav izskausts. Skolēnu savstarpējo attiecību uzlabošanai veltītas dažādas iniciatīvas, taču attiecību uzlabošana ir arī pašu jauniešu rokās.

Mobinga problēma skolās samilst ar ripojošas sniega bumbas efektu un pieprasa neatliekami meklēt tās risinājumu. Šo bīstamo tendenci veicina sabiedrības noslāņošanās, empātijas trūkums un vienaldzība. Skolas dzīve, nenoliedzami, ir sabiedrības atspulgs.

Mobings Latvijas skolās ir nopietna problēma - teju 90% bērnu skolā tiek apcelti vai redz, kā emocionālu mobingu piedzīvo citi, liecina vecāku aptaujas dati, ko veikusi vecāku organizācija "Mammamuntetim.lv".

Katrā 21. gadsimta sākuma amerikāņu filmā par skolas dzīvi (tādas, kā Mean girls, Teenage dirtbag u.c., tādas filmas vairs neuzņem politkorektuma un pārprastās demokrātijas dēļ Amerikā, bet tas nemaina situācijas atbilstību un nopietnību), galvenajam varonim ir kāds ienaidnieks, kas izturas nicinoši  - vai tā ir skolas populārākā meitene vai futbola komandas kapteinis, vai kāds izlutināts bagātais. Parasti filmas beigās tas beidzas ar ienaidnieka gudru un taktisku apspēlēšanu un galu galā uzvarēšanu.

"Twitter" kontā Markus Riva atzīst, mobings komentāros viņu apbēdina, bet tas nav iemesls, lai nepasmaidītu par sevi pašu.

Ogres mēra Egila Helmaņa (NA) publiskajā kritikā par "nekvalitatīvām eglītēm" iedzīvotāji saskata mobinga pazīmes pret iepirkumu speciālisti, liecina ieraksti sociālajā tīklā "Facebook".

Diemžēl skolās pastāv mobings - bērni viens otru aizskar ar vārdiem, arī fiziski tiek darīts pari. Diskusija, ko viena mamma aizsākusi vietnē "Twitter", apliecina, ka vardarbība mācību iestādēs ir samilzusi problēma. Ko iesākt? Kāda loma šajā visā ir pedagogiem, vecākiem, skolas vadībai?

Veselības ministrs Daniels Pavļuts jauno kampaņu pret ņirgāšanos skolās piesaka šādi: “Ņirgāšanās nav smieklīgi. Ņirgāšanās jeb mobings, bullings skolās atstāj iespaidu uz visu iesaistīto dzīvēm. Esam izveidojuši vērienīgu kampaņu, kas turpināsies arī rudenī, lai dotu skolēniem, vecākiem un skolām rīkus, lai palīdzētu ar to tikt galā.”

Lielākā daļa (57 %) Latvijas skolēnu pēdējā gada laikā savā klasē saskārušies ar ņirgāšanos un izjutuši atstumtību, bet katrs trešais (36 %) saskāries arī ar agresiju no klasesbiedru puses, atklāj ZZ Čempionāta un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums par Latvijas skolēnu iekļaušanos klases kolektīvā.

Mobings jeb tīša emocionāla vai fiziska aizskaršana vienaudžu vidū Latvijā ir ļoti nopietna problēma gan skolās, gan ārpus tās sienām. Fiziskā ietekmēšana ir mazinājusies, bet tas nav sakāms par emocionālo – it īpaši tā ir gājusi plašumā interneta vidē. To apliecina arī starptautiskie pētījumi (piemēram, OECD): mūsu valsts Eiropas Savienībā ir stabili pirmajā vietā šajā ziņā.

Līdz ar jauno mācību gadu bērni un pusaudži lielāko daļu dienas pavadīs skolā, tāpēc pedagogiem ir būtiska loma kibermobinga jeb emocionālās pazemošanas internetā mazināšanā.