Minimālā alga

Prātīgāk Latvijā būtu celt nevis minimālo algu, bet ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu, šādu viedokli šorīt intervijā telekanālā LNT pauda premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Koalīcijā apspriestā minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro būtu ieviešama līdz ar plašām izmaiņām nodokļu sistēmā no 2021.gada, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Vēl pavasarī Saeimas deputātu vairākums neatbalstīja ZZS rosinājumu palielināt minimālo algu līdz 500 eiro, lai gan divas no koalīcijas partijām – JKP un Attīstībai/Par! – tieši to bija solījušas vēlētājiem. Šobrīd izskatās, ka koalīcijas domas mainījušās, jo Koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejas sēdē konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro no 2020. gada. Taču pat ar šo paaugstinājumu Latvijā joprojām būs zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū.

Minimālās algas celšana līdz 500 eiro nākamgad būtu nekorekta pret uzņēmējiem, ņemot vērā iepriekšējā sasaukuma Saeimas doto solījumu uzņēmējiem trīs gadus pēc nodokļu reformas saglabāt nodokļu politikas stabilitāti, pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi "Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.- 2021.gadam", kurā ietverto pasākumu realizēšanai nepieciešami apmēram 28 miljoni eiro, informēja LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.

Saeima šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iesniegtos likumprojektus, kas paredz minimālās algas un neapliekamā minimuma noteikšanu 500 eiro apmērā, kā arī bērnu pabalstu palielināšanu.

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs pirmdien paziņojis par minimālās algas paaugstināšanu par 11%.

Iepriekšējā valdība mantojumā atstājusi neapliekamā minimuma pieaugumu un lielāku atvieglojumu par apgādājamo arī 2019. gadā, kas nedaudz vairos iedzīvotāju ienākumus. Tomēr minimālās algas pieaugums nākamgad, visticamāk, ies secen. Septiņu gadu laikā šāda situācija būs pirmo reizi.

Opozīcijas partijas "Saskaņa" deputāti vērsušies Satversmes tiesā (ST), lai apstrīdētu minimālās algas aplikšanu ar nodokli, pastāstīja deputāts Andrejs Klementjevs (S).

Biedrības "Tautsaimnieks" valdes loceklis Raimonds Nipers vērsies Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību, kurā prasa atzīt par nelikumīgu minimālās algas aplikšanu ar nodokļiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotajā sarakstā ar darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, šobrīd iekļauti 2604 darba devēji – to vidū gan mazas firmiņas, gan miljonus pelnoši Latvijas vērtīgākie uzņēmumi.

Sākot no šodienas Valsts ieņēmumu dienests (VID) reizi mēnesī publiskos informāciju par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks, informē VID.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par minimālās algas celšanu līdz 1000 eiro mēnesī.

Sākot ar šodienu, valstī minimālā mēneša darba alga noteikta 430 eiro, kas ir par 50 eiro vairāk nekā iepriekš, paredz pērn Ministru kabinetā pieņemtie grozījumi noteikumos par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu.

Saeima šodien pieņēma vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam, kurā ietverta apņemšanās mazināt nevienlīdzību, palielināt minimālo algu, valsts drošībai nodrošināt finansējumu 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kā arī veicināt nodokļu iekasēšanu.

Latvijas politisko lēmumu pieņēmēju un to patērētāju vidū nav vienprātības par to, kādā ekonomikas cikla fāzē atrodamies un kas tajā jādara. Vai neesam neko mācījušies no līdzšinējām krīzēm, vai spējam vadīt ekonomiku vai tikai reaģēt post factum?

No šodienas minimālā darba alga ir 380 eiro, paredz pērn valdībā atbalstītie Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos.

Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem līdz 2022.gadam cer kāpināt līdz 900 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošs pedagogu darba samaksas pieauguma grafika projekts.

Minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) noteikšana visām algām, tostarp arī nepilnām slodzēm, nākamgad uzņēmējiem liks likvidēt desmitiem tūkstošu darbvietu, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Tiesībsargs vēlas uzrunāt visus minimālās algas, it īpaši aplokšņu algu saņēmējus, un aicina apzināties, ka valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tiek maksātas no šāda minimuma, rada tiem potenciālu nabadzības risku nākotnē. Latvijā izveidotā sociālās apdrošināšanas sistēma pamatā tiek balstīta uz individuāli veiktām iemaksām. Minētais nozīmē, ka darbnespējas, invaliditātes, bezdarba, kā arī vecuma iestāšanas gadījumā, šie cilvēki no valsts saņems minimālu sociālo atbalstu, kas nenodrošinās cilvēka cienīgu dzīvi. Līdz ar to šie cilvēki nākotnē būs atkarīgi no pašvaldības un tuvinieku atbalsta.