Minimālās algas paaugstināšana ir konceptuāli atbalstāma, taču, to pārskatot, jānodrošina lielākus ienākumus iedzīvotājiem ar zemām algām, nepaaugstinot darba devēju izmaksas, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).
LTRK norāda, ka minimālās algas paaugstināšana jāskata kopsakarā ar neapliekamā minimuma celšanu un diferencētā neapliekamā minimuma atcelšanu. Tāpat svarīgi šajā procesā ir vērtēt minimālās algas palielināšanu ar citām plānotajām iniciatīvām un to ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi kopumā, jo Latvijā ir lielākās darba spēka izmaksas starp Baltijas valstīm, kas ir ievērojams slogs vietējiem uzņēmumiem un būtiski ietekmē investīciju piesaisti.
Uzņēmēju organizācijā vērš uzmanību, ka ārkārtējā situācijā parādījās liela daļa sociāli neaizsargātu cilvēku, kas strādā dažādos nodokļu režīmos, tai skaitā vispārējā nodokļu režīmā un nesasniedz nepieciešamo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmēru pat no minimālās algas. Līdz ar to minimālās algas paaugstināšana noteikti jāvērtē kopā arī ar VSAOI minimālā objekta ieviešanu, ņemot vērā vairākus aspektus.
LTRK Padomes locekle un Mazo un vidējo uzņēmumu padomes vadītāja Lienīte Skaraine uzsvēra, ka LTRK atbalsta iespēju ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas minimālā apmērā, taču personu sociālo apdrošināšanu nevar uzlikt par pienākumu darba devējam - piemaksa līdz iztrūkstošajam summas apmēram ir jāsedz konkrētajai personai.
"Lai VSAOI minimālā objekta ieviešana efektīvāk sasniegtu savu mērķi, svarīgi, lai personai, kura strādā vairākos nodokļu režīmos un/vai pie vairākiem darba devējiem, veiktās VSAOI summētos, tādējādi palielinot iespēju, ka persona sasniegtu minimālo VSAOI apmēru," norādīja Skaraine. LTRK ieskatā gadījumā, palielinot minimālo algu un neieviešot minimālo VSAOI objektu, var būtiski mazināties uzrādīto darba stundu skaits, palielinot tādu cilvēku skaitu, kas nesasniedz VSAOI apmēru no minimālās algas.
"Esošā ekonomiskā situācija Latvijā un citviet pasaulē liecina, ka šis nav piemērots brīdis paaugstināt tā jau salīdzinoši augstās darba spēka izmaksas Latvijas uzņēmumiem, tāpēc ir jāatsāk diskusijas par konkurētspējīgu darbaspēka izmaksu un labvēlīgākas uzņēmējdarbības vides veicināšanu," uzskata LTRK. Tajā norāda, ka tas ir īpaši būtiski, valsts ekonomikai atgūstoties no pandēmijas radītās krīzes, lai pēckrīzes periodā attīstītos vietējais kapitāls un Latvija kļūtu pievilcīgāka investīciju piesaistei.
Kā ziņots, valdība februārī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025.gadam izstrādei", kurā bija ietverti valdības koalīciju veidojošo politisko partiju priekšlikumu apkopojums Latvijas nodokļu sistēmas uzlabošanai.
Gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.
Par nodokļu izmaiņām patlaban vēl norit politiskas diskusijas
