Šā gada laikā valstij kopā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederāciju būs jāpieņem lēmums par minimālās algas celšanu no nākamā gada līdz vismaz 600 līdz 650 eiro mēnesī jeb vismaz 50% no vidējās algas, savā "Twitter" kontā pauž labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).
Šā gada 1.janvārī minimālā mēnešalga bija noteikta 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, no kurām Latvijā tā bija otrā zemākā, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" piektdien publicētie dati.
Eiropas Savienības (ES) Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padome apstiprinājusi vēsturisku vienošanos par Eiropas Komisijas priekšlikumu direktīvai par adekvātu minimālo algu ES, informēja Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Saskaņā ar Latvijas nostāju par Eiropas Savienībā plānoto adekvātas minimālās algas ieviešanu, Latvijā minimālajai algai būtu jābūt vismaz 600 eiro mēnesī, valdības sēdē šodien sacīja labklājības ministrs Gatis Eglītis.
Nākamā gada budžetā nav paredzēta minimālās algas celšana, piektdien preses konferencē pēc valdības ārkārtas sēdes sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Saeima šodien skatīs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas atbalstīto priekšlikumu nodot izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vairāk nekā 10 000 pilsoņu parakstīto iniciatīvu par minimālās mēnešalgas palielināšanu no 500 eiro uz 630 eiro.
Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti šonedēļ atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) pārstrādāto pozīciju par priekšlikumu direktīvai saistībā ar minimālās algas kritēriju noteikšanu Eiropas Savienībā (ES), informēja Saeimas Preses dienestā.
Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 21 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, no kurām Latvijā tā bija ceturtā zemākā, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" piektdien publicētie dati.
Minimālā alga pēdējos trīs gadus bija nemainīga un ir pienācis pēdējais brīdis to pārskatīt. Tādējādi darba ņēmējiem bez apgādājamajām personām, kuri saņem minimālo algu, reālais pieaugums būs gandrīz 50 eiro.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus likumā "Par sociālo drošību", kas paredz definēt minimālo ienākumu sliekšņus, noteikt to zemākos apmērus un pārskatīšanas biežumu.
Eiropas Komisija piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.
Minimālās algas paaugstināšana ir konceptuāli atbalstāma, taču, to pārskatot, jānodrošina lielākus ienākumus iedzīvotājiem ar zemām algām, nepaaugstinot darba devēju izmaksas, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).
Minimālo algu Vācijā pakāpeniski jāpaaugstina, lai līdz 2022.gada vidum tā sasniegtu 10,45 eiro stundā, otrdien ieteikusi komisija, kas izveidota šī jautājuma izvērtēšanai.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) neplāno izstāties no valdības, taču budžeta veidošanas sarunās ar koalīcijas partneriem atkal uzstās uz jau sākotnēji izvirzītajiem priekšlikumiem, tostarp par minimālo algu un ar nodokļiem neapliekamo ienākumu minimumu 500 eiro apmērā.
Lai diskutētu par ar nodokļiem neapliekamā ieņēmumu minimuma un minimālās algas paaugstināšanas iespējām, sākotnēji jāredz Finanšu ministrijas (FM) aprēķini jeb kalkulācijas par ietekmi arī uz valsts budžetu, sacīja "Jaunās Vienotības" valdes loceklis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.
Lai kādus pekstiņus sacerētu valdības piebarotie ekonomikas «eksperti», bet no 2014. līdz 2018. gadam Latvijas galvenais izaugsmes motors bija nemitīga minimālās algas paaugstināšana. 2013. gada decembrī minimālā alga bija 285 eiro mēnesī, bet līdz 2018. gada 1. janvārim tā tika paaugstināta par vairāk nekā 50% un sasniedza 430 eiro mēnesī. Pa šo laiku IKP faktiskas cenās (oficiālā inflācija plus IKP reālā izaugsme) pieauga tikai par 30%. Līdz ar to matemātiski no 2014. līdz 2018. gadam minimālā alga tika paaugstināta, ievērojami apsteidzot darba ražīgumu.
Ar paziņojumu par iespējamo minimālās algas paaugstināšanu jau no nākamā gada Jaunās konservatīvās partijas priekšvēlēšanu laika kandidāts finanšu ministra amatam Krišjānis Feldmans ir pārsteidzies. Premjers un pašreizējais finanšu ministrs šādai steigai iebilst, bet ļaunas mēles melš, ka konservatīvajiem krītošo reitingu dēļ nekas cits neatliek kā ķerties pie jebkuras izdevības tos uzspodrināt.