Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) rosinājusi mainīt kārtību, kādā tiek pārskatīta minimālā alga valstī. Savienība vēlas, lai tā tiktu pārskatīta katru gadu, jo tas ļautu minimālo darba samaksu pielīdzināt reālajām preču un pakalpojumu izmaksām. Darba devēji nenoliedz – sakārtot sistēmu, kādā tiek noteikta darba alga, vajadzētu, taču mehāniska tās celšana var radīt problēmas darbiniekiem, kuri saņem lielākas algas, ziņo portāls "LSM.lv".
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība nākusi klājā ar priekšlikumu, ka valstij minimālā alga būtu jāpārskata katru gadu. Tas šīs darba samaksas kāpumu padarītu mērenāku. Turklāt šī brīža patēriņa cenu kāpums apsteidz minimālās algas kāpuma tempus un apdraud minimālās algas saņēmēju spēju sevi nodrošināt.
LABS tautsaimniecības eksperts Mārtiņš Svirskis skaidroja: "Minimālajai algai ir jāseko kopā ar pārējo algu tendencēm un kopējām produktivitātes un ekonomiskās attīstības tendencēm Latvijā. Lai iedzīvotāji, kuri saņem šo minimālo algu, viņi nezaudē šo pirktspēju, kas viņiem ir, saņemot šīs zemākās algas. Tas ir kā aizsardzības mehānisms tiem nabadzīgākajiem nodarbinātajiem. Princips par ikgadējo pārskatīšanu eksistē jau daudzās Eiropas Savienības valstīs, tostarp mūsu kaimiņvalstīs."
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāja Līga Meņģelsone uz priekšlikumu raugās nedaudz piesardzīgi. Pati ideja par sistēmas sakārtošanu nav peļama, taču jāuzmanās, kā to īsteno. Viņa norādīja - svarīgi Baltijas līmenī veidot līdzvērtīgus "spēles noteikumus" kopējā nodokļu un darba spēka izmaksu politikā un tikai tad varētu spriest par tālākiem soļiem.
Tāpat ļoti svarīgs ir kaskādes princips darba samaksu noteikšanā, proti,
bieži pārskatot minimālo algu, nedrīkstētu rasties situācija, ka tās saņēmēji galu galā nopelna gandrīz tikpat, cik augstāk kvalificēta darba veicēji.
"Viens no riskiem, protams ir, ka, ja mehāniski paceļ minimālo algu, tad, protams, vienlaicīgi ceļas visa algu kaskāde. Šeit ir ļoti svarīgi - ja mēs tiešām rūpējamies par pedagogiem, medicīnas aprūpes darbiniekiem, tad ir ļoti svarīgi, lai viņiem nav tāds pats atalgojums, kāds ir mazkvalificēta darba darītājiem. Jo minimālā alga ir par zemāko kvalifikāciju un zemāko atbildības līmeni. Tajā pašā laikā, protams, ka darba devējs dara visu, lai pēc iespējas vienmērīgāk varētu algu fondu palielināt, bet tajā brīdī, kad darba devēji kļūst nekonkurētspējīgi, tad tā ir daudz lielāka bīstamība katrai mājsaimniecībai," teica Meņģelsone.
Viņa atklāja, ka nākamajā nedēļā paredzēta arī visu partneru tikšanās, lai par minimālās algas jautājumu diskutētu.
Tam, ka jāievēro darba algu savstarpējās attiecības, piekrita arī "Latvijas Pastā". Tā valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns skaidroja - pasta darbinieku vidū minimālā alga nav pārāk daudziem, jo lielākoties tomēr darba samaksa ir virs šī līmeņa, taču Vilcāns redz vēl kādu problēmu - šāda ikgadēja minimālās algas pārskatīšana radītu arī zināmas problēmas uzņēmuma plānošanā.
"Mums, kuriem vēl arī daļa tarifu tiek apstiprināti regulatorā, tas, protams, ka būtu papildus izaicinājums, jo realitātē, teiksim, par 2023. gadu skaidrība būtu jau 2023. gadā, kad pilni dati par 2022. gadu būtu pieejami. Līdz ar to tas, protams, ietekmētu gan budžeta veidošanas procesus, gan šo tarifu pārskatīšanu regulatorā, tā ka te zināmas nobīdes veidotos."
Šobrīd nav noteiktu kritēriju, kas diktētu, cik bieži jāpārskata minimālās algas apjoms. Pēdējo reizi mazāko iespējamo samaksu par darbu cēla 2021. gadā, minimālajai algai sasniedzot 500 eiro par pilnu slodzi pirms nodokļu nomaksas. Tas nozīmē, ka pēc nodokļu nomaksas jeb uz "uz rokas" minimālās algas saņēmējam šobrīd paliek 418 eiro.