Eiropas Komisija (EK) atzinīgi vērtē politisko vienošanos, kas šodien panākta starp Eiropas Parlamentu (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm par EK 2020.gada oktobrī ierosināto direktīvu par adekvātu minimālo algu, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.
Pilnvaru termiņa sākumā EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena apņēmās izveidot juridisku instrumentu, kas palīdzēs nodrošināt darba ņēmējiem ES taisnīgu minimālo algu, un šo solījumu viņa atkārtoja pirmajā runā par stāvokli ES 2020.gadā.
Direktīva nosaka regulējumu attiecībā uz likumā noteiktās minimālās algas adekvātumu, veicinot darba koplīguma slēgšanas sarunas algu noteikšanā un uzlabojot minimālās algas aizsardzības pieejamību darba ņēmējiem ES.
Adekvāta minimālā alga ir svarīga, lai stiprinātu sociālo taisnīgumu un atbalstītu ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas atveseļošanu. Labāki darba nosacījumi un dzīves apstākļi nāk par labu arī uzņēmumiem, kā arī sabiedrībai un ekonomikai kopumā, palielinot ražīgumu un konkurētspēju.
Minimālās algas aizsardzība pastāv visās ES dalībvalstīs - vai nu ar likumā noteikto minimālo algu un koplīgumiem, vai tikai ar koplīgumiem.
Lai uzlabotu darba ņēmēju dzīves un darba apstākļus un veidotu taisnīgu un noturīgu ekonomiku un sabiedrību, ir būtiski nodrošināt, ka darba ņēmēji saņem pienācīgu atalgojumu. Tomēr daļai darba ņēmēju minimālā alga nav pietiekami adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā.
Jaunās direktīvas mērķis ir risināt šo jautājumu, izveidojot ES regulējumu, kura mērķis ir uzlabot adekvātas minimālās algas aizsardzību. To panāks, pilnībā ņemot vērā valstu tradīcijas un kompetences, kā arī sociālo partneru autonomija. Direktīvā dalībvalstīm netiek prasīts minimālo algu noteikt tiesību aktos, kā arī nav paredzēts visā ES kopējs minimālās algas līmenis.
Dalībvalstīm, kurās ir likumā noteiktā minimālā alga, būs jāievieš stabila pārvaldības sistēma minimālās algas noteikšanai un atjaunināšanai. Tā ietver skaidrus kritērijus minimālās algas noteikšanai, piemēram, orientējošu atsauces vērtību izmantošanu, lai novērtētu minimālās algas adekvātumu, direktīvā sniedzot norādes par iespējamām vērtībām, ko varētu izmantot. Tāpat būs jāveic regulāra un savlaicīga minimālās algas atjaunināšana, jāizveido tādas konsultatīvās struktūras, kurās varētu piedalīties sociālie partneri.
Visās dalībvalstīs direktīva atbalsta darba koplīguma slēgšanas sarunas. Tas ir tāpēc, ka valstīs, kurās ir plašs darba koplīguma slēgšanas sarunu tvērums, parasti ir mazāks zemu atalgotu darba ņēmēju īpatsvars, mazāka algu nevienlīdzība un augstākas algas. Turklāt dalībvalstīm, kurās darba koplīguma slēgšanas sarunu tvērums ir mazāks par 80%, direktīvā tiek prasīts izstrādāt rīcības plānu, kas veicinātu darba koplīguma slēgšanas sarunas.
Dalībvalstīm būs jāvāc dati par minimālās algas tvērumu un adekvātumu un jānodrošina, ka darba ņēmēji var piekļūt strīdu izšķiršanai un viņiem ir tiesības uz tiesisko aizsardzību. Atbilstība un efektīva izpilde ir būtiska, lai darba ņēmēji faktiski gūtu labumu no piekļuves minimālās algas aizsardzībai un lai veicinātu konkurences apstākļus, pamatojoties uz inovāciju, produktivitāti un sociālo standartu ievērošanu.
Politiskā vienošanās, kas panākta starp EP un ES Padomi, likumdevējiem ir oficiāli jāapstiprina. Kad direktīva būs publicēta "Oficiālajā Vēstnesī", tā stāsies spēkā 20 dienas pēc publicēšanas, un divu gadu laikā dalībvalstīm direktīvas jaunie elementi būs jātransponē savos tiesību aktos.
Tiesības uz adekvātu minimālo algu ir noteiktas Eiropas sociālo tiesību pīlārā, ko visu dalībvalstu vārdā EP, ES Padome un EK kopīgi izsludināja 2017.gada novembrī Gēteborgā. Direktīva par adekvātu minimālo algu ir viena no galvenajām darbībām Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas turpina īstenot pīlāra principus.