Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība rosina pārskatīt minimālo algu katru gadu
Lai minimālās algas paaugstinājums būtu mērenāks, valstī būtu jāpanāk tās apmēra pārskatīšana katru gadu, pauž Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) tautsaimniecības eksperts Mārtiņš Svirskis.
Pagājušajā nedēļā notika Sociālās drošības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sanāksme, kurā tika uzsvērts, ka šogad minimālā alga Latvijā ir otra zemākā starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, un tā neatbilst darbinieku pamatvajadzību apmierināšanai.
Pēdējo reizi Latvijā minimālā alga tika celta 2021.gadā no 430 eiro uz 500 eiro mēnesī, kas veido 418 eiro uz rokas, un šāds minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pie Latvijas patēriņa cenu līmeņa daļu strādājošo potenciāli pakļauj nabadzības riskam, uzskata Svirskis.
Viņš norādīja, ka 2020.gada nogalē ES dalībvalstis atbalstīja direktīvas par adekvātas minimālās algas ES noteikšanu, tostarp arī Latvija un tās sociālie partneri. Direktīvas uzdevums ir izstrādāt vienotu Eiropas minimālās darba algas izvērtēšanas un izmaiņu mehānismu.
Viens no direktīvas priekšlikumiem paredz, ka minimālā alga tiek uzskatīta par adekvātu, ja tā ir taisnīga attiecībā pret algu sadalījumu valstī un nodrošina pienācīgu dzīves līmeni. Attiecīgi minimālās algas adekvātumu attiecībā pret bruto algas līmeni var palīdzēt novērtēt rādītāji, kurus parasti izmanto starptautiskā līmenī, piemēram, 60% no medianālās bruto algas un 50% no vidējās bruto algas, uzskata LBAS eksperts.
Lai izpildītu minēto priekšlikumu un sasniegtu 50% no vidējās algas Latvijā, prognozējams, ka tai vajadzētu būt ap 650 eiro pirms nodokļu nomaksas, sākot ar 2023.gada 1.janvāri, jo, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, jau 2021.gadā vidējā alga Latvijā bija 1277 eiro bruto, skaidroja Svirskis.
LBAS norāda, ka starp Baltijas valstīm Latvijā minimālās darba algas saņēmējiem tiek maksāts vismazāk. Piemēram, viens minimālās darba algas saņēmējs darba devējam šogad izmaksā par 256,7 eiro mazāk nekā Igaunijā un par 123,7 eiro mazāk nekā Lietuvā.
Vienlaikus Svirskis atzina, ka arī nodokļu aprēķins bruto algai dažādās valstīs būtiski atšķiras, piemēram, Lietuvā ir mainījies nodokļu piemērošanas princips, un lielākā daļa nodokļu sloga ir pārlikta uz darbiniekiem, savukārt Igaunijā nodokļu slogs minimālās algas saņēmējiem ir salīdzinoši zemāks.
"Tomēr, neraugoties uz dažādiem nodokļu piemērošanas principiem, kas neļauj tiešā veidā salīdzināt bruto algas visās Baltijas valstīs, redzams, ka Latvijā minimālās darba algas neto ieguvums darbiniekiem ir zemākais. Salīdzinoši - Lietuvā atbilstoši 730 eiro bruto minimālajai algai darbinieks uz rokas saņem 518 eiro vai par 100 eiro vairāk nekā Latvijā, savukārt Igaunijā, atbilstoši 654 eiro bruto algai, darbinieks uz rokas saņem 603 eiro," norādīja eksperts.
Lai precīzāk novērtētu darbinieku ieguvumu un spēju iegādāties preces un pakalpojumus par uz rokas saņemto minimālo algu, LBAS parasti izlīdzina uz rokas saņemto minimālo algu pēc patēriņa cenu līmeņa. Pieņemot, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā patēriņa cenu līmenis būtu vienā līmenī ar Latviju, tad Lietuvas minimālā neto alga būtu vienādā vērtībā ar 554 eiro Latvijā, savukārt Igaunijā - 576 eiro. Tas nozīmē, ka 2022.gadā attiecīgi Lietuvā iedzīvotājs ar mēneša minimālo algu spēj iegādāties preces un pakalpojumus par 136 eiro lielākā vērtībā un Igaunijā - par 158 eiro nekā Latvijā.
LBAS uzsver, ka nedrīkst pieļaut, ka iedzīvotāji, kuri strādā pilnas slodzes darbu, dzīvo nabadzībā, tajā pašā laikā šobrīd ar minimālo algu nepietiek, lai pārvarētu nabadzības slieksni. Saskaņā ar CSP datiem, jau 2020.gadā nabadzības slieksnis bija 472 eiro, bet vienam cilvēkam un mājsaimniecībām ar diviem bērniem un diviem vecākiem - 991 eiro.
Vienlaikus LBAS atzinīgi vērtē Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu paaugstināt minimālo darba algu līdz 640 un līdz 700 eiro mēnesī. Turklāt atbilstoši minimālās darba algas paaugstināšanai valstī - 2023.gadā ir nepieciešams nodrošināt arī minimālās darba algas likmes paaugstināšanu izglītības un veselības aprūpes nozarē nodarbinātajiem, uzskata LBAS.
Papildu sanāksmes laikā sociālie partneri aktualizēja jautājumu par bezdarbnieka pabalstu un tā apmēru. LBAS aicināja LM atgriezties pie iepriekšējās kārtības, kura bija spēkā līdz 2020.gadam. Proti, sākot ar 2020.gadu tika samazināts gan bezdarbnieka pabalsta apmērs, gan izmaksas ilgums, taču netika samazinātas sociālās iemaksas bezdarba apdrošināšanai. Turklāt, pēc LM prezentācijas, bezdarbnieki iepriekš ir strādājuši profesijās, kurās lielākoties darba samaksa ir mazāka nekā vidējā darba samaksa tautsaimniecībā, tas attiecīgi nozīmē mazāku bezdarbnieka pabalstu.
Sanāksmes noslēgumā notika LBAS rosināta diskusija par negatīvajām sekām, kas tiek radītas personām, kuras ir pensijas vecumā, saistībā ar darba devējiem noteiktām tiesībām saņem Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņa pagarinājumu, kā rezultātā pensionāriem tiek pasliktināta situācija, jo nevar saņemt vecuma pensijas pilnā apmērā.
LM sēdes laikā informēja, ka gatavo ziņojumu valdībai, kurā tiks iekļauti divi jauni risinājumi par normatīvo regulējumu Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņa pagarinājumam. Līdz ar to paredzēts nepiešķirt Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nodokļa pagarinājumu, savukārt, ja pagarinājums tiks piešķirts, tad Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summu pensionāriem kompensēs no pamatbudžeta un kad nodoklis tiks samaksāts, tad to atgriezīs pamatbudžetā.