Minimālā alga

Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem līdz 2022.gadam cer kāpināt līdz 900 eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošs pedagogu darba samaksas pieauguma grafika projekts.

Minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) noteikšana visām algām, tostarp arī nepilnām slodzēm, nākamgad uzņēmējiem liks likvidēt desmitiem tūkstošu darbvietu, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Tiesībsargs vēlas uzrunāt visus minimālās algas, it īpaši aplokšņu algu saņēmējus, un aicina apzināties, ka valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tiek maksātas no šāda minimuma, rada tiem potenciālu nabadzības risku nākotnē. Latvijā izveidotā sociālās apdrošināšanas sistēma pamatā tiek balstīta uz individuāli veiktām iemaksām. Minētais nozīmē, ka darbnespējas, invaliditātes, bezdarba, kā arī vecuma iestāšanas gadījumā, šie cilvēki no valsts saņems minimālu sociālo atbalstu, kas nenodrošinās cilvēka cienīgu dzīvi. Līdz ar to šie cilvēki nākotnē būs atkarīgi no pašvaldības un tuvinieku atbalsta.

Nevalstiskās organizācijas (NVO) un uzņēmēji pauž satraukumu par plānotajiem grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz darba devējam segt starpību līdz noteiktajam obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu objektam pat tad, ja darbinieks nestrādā atbilstošu slodzi.

Laikā, kad minimālā alga aug vien par 10 eiro, pedagogiem pēc divu gadu ilgas cīņas tā pieaugs par pārdesmit eiro, bet citiem pat samazināsies, zemu atalgotajiem mediķiem, tiesu darbiniekiem pieaugums vēl miglā tīts, politiķiem tiek garantēts automātisks algas pieaugums nākamgad par 167–261 eiro. Ja vien Latvija nepiedzīvos smagu krīzi ar pamatīgu vidējās algas kritumu valstī, tā tas turpināsies ik gadu, arvien vairāk attālinot tautu no varas – gan emocionāli, gan finansiāli.

Minimālās algas saņēmēji par valdības dāsnumu, nolemjot paaugstināt to par 10 eiro, var pārlieku nesapriecāties, jo realitātē tie, kuriem nav neviena apgādājamā, uz rokas saņems vien par 3,44 eiro vairāk nekā šogad. Daļu naudas apēdīs nodokļi, bet daļu – neapliekamā minimuma samazināšana.

Vienotība ir atkāpusies no savas ieceres minimālo algu palielināt par 37 eiro un piekritusi kompromisam – sākot ar nākamo gadu, tā tiks palielināta vien par desmit eiro, sasniedzot 380 eiro atzīmi. Cilvēkiem, kas saņem minimālo algu, tas nozīmē, ka ikmēneša peļņa palielināsies par nepilniem septiņiem eiro, bet lielāks slogs uzgulsies darba devējiem.

Valdība šodien vienojās no nākamā gada minimālo algu paaugstināt par 10 eiro, tādējādi tā sasniegs 380 eiro.

Valdības koalīcija vienojusies, ka nākamgad minimālā alga varētu tikt palielinātā par 10 eiro līdz 380 eiro mēnesī.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) neatbalsta strauju minimālās algas paaugstināšanu un pieļauj, ka tā varētu būt 10 eiro robežās.

Strauja minimālās algas palielināšana neveicinās jaunu darbavietu radīšanu reģionos, šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Augstāka minimālā alga samazina milzīgo plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem iedzīvotājiem, tādējādi veicinot vienlīdzību, aģentūru LETA informēja labklājības ministra Jāņa Reira (V) preses sekretāre Aija Bukova-Žideļūna.

Jautājumā par minimālās algas celšanu ir jāskatās, lai efekts nekļūtu par defektu, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Būtisku minimālās algas kāpumu pašlaik Latvijā nevaram atļauties, taču jālieto citi mehānismi zemu algu saņēmēju atbalstam, vietnē "makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Ludmila Fadejeva un Oļegs Krasnopjorovs.

Pirms pieņemt lēmumus par kādu nodokļu atvieglojumu atcelšanu, būtu nepieciešams veikt pilnu šo atvieglojumu inventarizāciju, uzskata Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Valdības solījums nākamgad pielikt minimālajai algai līdz 10 eiro mēnesī ir vairāk nekā pieticīgs, salīdzinot ar minimālās algas kāpināšanu par 40 eiro šogad.

Lai gan vēl joprojām ar koalīcijas partneriem un sociālajiem partneriem nav panākta vienošanās par minimālās algas apmēru nākamajā gadā, pamazām notiek virzība uz risinājumu, šodien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Valdība ar sociālajiem partneriem šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē vienojās par minimālās algas apmēru diskusijas turpināt, tādējādi nepanākot vienošanos šajā jautājumā.

Pēdējā brīža koalīcijas partneru tirgošanās ap minimālās algas līmeņa noteikšanu liek domāt, ka ekonomika valstī tiek vadīta nevis sistēmiski, bet haotiski.

Kļūda bija šogad tik strauji celt minimālo algu, šorīt LNT raidījumā "900 sekundes" teica labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).