Lai paaugstinātu minimālo ienākumu līmeni, nepieciešami 28 miljoni eiro
 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Labklājības ministrija (LM) ir izstrādājusi "Plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.- 2021.gadam", kurā ietverto pasākumu realizēšanai nepieciešami apmēram 28 miljoni eiro, informēja LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.

Celmiņa uzsvēra, ka vairāku gadu garumā Latvijā saglabājas relatīvi augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars un izteikta ienākumu nevienlīdzība, līdz ar to nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana ir aktuāla un viens no LM prioritārajiem uzdevumiem.

Celmiņa sacīja, ka šobrīd normatīvajos aktos noteiktie minimālo ienākumi līmeņi ir neadekvāti zemi, un šī iemesla dēļ jau 2014.gadā LM izstrādāja un Ministru kabinets (MK) pieņēma koncepciju "Par minimālā ienākuma līmeņa noteikšanu". Tās virsmērķis ir uz solidaritātes principiem balstīta nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, nosakot metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni, kas kalpotu par atskaites punktu sociālās drošības sistēmas jomā noteikto atbalsta pasākumu pilnveidošanai.

Pēc LM pārstāves paustā, gan 2017.gadā, gan pērn, aktualizējot nepieciešamo informāciju, ministrija iesniedza Valsts kancelejā politikas plānošanas dokumenta projektu "Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai", tomēr ikgadējā budžeta sagatavošanas procesā plāna pasākumu īstenošanai finansējums netika rasts. LM pārstāve gan piebilda, ka tā vietā tikuši īstenoti citi uz iedzīvotājiem ar augstu nabadzības risku vērsti pasākumi.

Arī šogad LM iesniegs Valsts kancelejā aktualizēto plāna projektu izskatīšanai MK sēdē. Ministrija patlaban sagatavojusi un starpinstitūciju saskaņošanai izsludinājusi jauno plāna projektu, kura mērķis ir sniegt solidāru atbalstu no valsts un pašvaldības puses nabadzīgāko iedzīvotāju ienākumu palielināšanai.

Plāna projektā paredzēts stiprināt atbalstu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, minimālo pabalstu apmērus nosakot kontekstā ar mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānu vienam ekvivalentajam patērētājam, kas ir saskaņā ar 2014.gada koncepcijā definēto minimālā ienākuma līmeni un ekvivalences skalu. Mediāna 2017.gadā bija 494,05 eiro.

Jaunais plāna projekts paredz no 2020.gada palielināt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas ir viens no galvenajiem valsts sociālo pabalstu veidiem. Šo pabalstu rosināts palielināt par 35 eiro, proti, no 64 eiro līdz 99 eiro. Šis pabalsts, kā norādīja Celmiņa, nav mainīts 12 gadus, tāpēc tā palielināšana esot nozīmīgs solis šī pabalsta saņēmēju situācijas uzlabošanā.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšana ietekmētu galvenokārt pensijas vecuma cilvēkus, kuri saņem gan minimālo pensiju, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējus, kā arī personas ar invaliditāti. Celmiņa skaidroja, ka šī pabalsta palielināšanas rezultātā ienākumi pieaugtu aptuveni 83 000 cilvēku.

Tikmēr, lai saglabātu pensijas vecuma cilvēku un personu ar invaliditāti pirktspēju, no 2021.gada rosināts arī ikgadēji valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju pabalstu indeksēt ar patēriņa cenu indeksu.

Savukārt no 2021.gada rosināts palielināt atbalstu trūcīgām personām, gan mainot kritērijus trūcīgas personas statusa noteikšanā, gan paaugstinot atbalstu šai mērķa grupai. Trūcīgas personas statusam atbilstošais ienākuma līmenis nav mainīts kopš 2009.gada un tā apmērs ir 128,06 eiro mēnesī vienai personai. Plāna projekts paredz palielināt iedzīvotāju loku, kas būtu tiesīgi pretendēt uz atbalstu trūcīgām personām, proti, palielināt šim statusam atbilstošo ienākuma līmeni līdz 198 eiro mēnesī pirmajai personai, pārējām personām mājsaimniecībā piemērojot 0,7 koeficientu no pirmās personas.

Celmiņa piebilda, ka galvenais atbalsts trūcīgām personām ir pabalsts garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai. LM pārstāve skaidroja, ka šis ir zemākais ienākuma atbalsta veids cilvēkiem, kuriem nav nekādu ienākumu vai tie ir ļoti zemi. GMI pabalsts tiek aprēķināts, ņemot vērā starpību starp GMI līmeni un personas vai mājsaimniecības ienākumiem. GMI līmenis 2019.gadā ir 53 eiro, tomēr to plānots palielināt līdz 99 eiro mēnesī pirmajai personai, pārējām personām mājsaimniecībā piemērojot 0,7 koeficientu.

Tāpat plāna projekts paredz ar 2021.gadu noteikt vienotu maznodrošinātās personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam atbalstam 1,5 apmērā no trūcīgai personai atbilstošā ienākuma līmeņa pirmajai personai 297 eiro apmērā, nākamajām personām mājsaimniecībā piemērojot koeficientu 0,7, kas būtu 208 eiro.

Celmiņa norādīja - tā kā plānā piedāvātie pasākumi paredz papildus valsts budžeta līdzekļus apmēram 28 miljonu eiro apmērā, jautājums par tajā ietverto pasākumu īstenošanu skatāms vidēja termiņa valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas laikā un lēmums par to ir pieņemams MK.

Celmiņa vērsa arī uzmanību, ka, palielinot valsts un pašvaldību sniegto atbalstu nabadzības un ienākumu nevienlīdzības riskiem visvairāk pakļautajām sabiedrības grupām, tas ir nosakāms atbilstoši valsts un pašvaldību finansiālajām iespējām un samērīgi ar citu iedzīvotāju grupu situāciju un interesēm.

Tāpat, pēc Celmiņas teiktā, lai palielinātu šo atbalstu, jāizvērtē esošos sociālekonomiskos apstākļus un ieviešamo atbalsta pasākumu ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā, tostarp domājot par iedzīvotāju iesisti darba tirgū, lai mazinātu atkarību no valsts un pašvaldību garantētajiem pabalstiem.