Ar paziņojumu par iespējamo minimālās algas paaugstināšanu jau no nākamā gada Jaunās konservatīvās partijas priekšvēlēšanu laika kandidāts finanšu ministra amatam Krišjānis Feldmans ir pārsteidzies. Premjers un pašreizējais finanšu ministrs šādai steigai iebilst, bet ļaunas mēles melš, ka konservatīvajiem krītošo reitingu dēļ nekas cits neatliek kā ķerties pie jebkuras izdevības tos uzspodrināt.
Pirmdien K. Feldmans nāca klajā ar paziņojumu, ka koalīcijas nodokļu politikas attīstības komitejā konceptuāli iezīmējies atbalsts virzībai uz minimālās algas celšanu līdz 500 eiro jau no 2020. gada, ziņo LETA. Politiķis gan uzsvēra, ka lēmums šajā jautājumā nav pieņemts un par to gaidāma saruna koalīciju veidojošo partiju sadarbības sanāksmē, taču šis viņa paziņojums nekavējoties pievērsa sabiedrības un sociālo partneru uzmanību.
Piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis atgādināja, ka minimālās algas celšana jau nākamgad būtu nekorekta pret uzņēmējiem, jo iepriekšējais Saeimas sasaukums solījis līdz trīs gadus pēc nodokļu reformas - līdz 2021. gadam - saglabāt nodokļu politikas stabilitāti.
Izrādās Jaunās Vienotības vadītā valdība un Finanšu ministrija šo solījumu tomēr nav aizmirsusi, kā varētu likties pēc K. Feldmana paziņojuma.
Jauno Vienotību pārstāvošais Ints Dālderis, kas 12. Saeimā strādāja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, Neatkarīgajai apliecināja, ka darba devējiem iepriekšējās koalīcijas dotos solījumus premjerministrs Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs atceras un pašlaik uzsāktas tikai diskusijas par iespējamajiem minimālās algas celšanas variantiem. «Te nav nekādu pretrunu. Finanšu ministrs un Ministru prezidents pieturas pie 2021. gada, un par to mēs esam runājuši visu laiku,» saka I. Dālderis un uzsver, ka diskusijas par iespējamajiem modeļiem, kā paaugstināt iedzīvotāju labklājības līmeni, ir tikai sākušās un sagatavot visus nepieciešamos likumu grozījumus tā, lai jau nākamgad minimālā alga tiktu paaugstināta, nemaz nav iespējams. «Lai nonāktu līdz konsolidētam viedoklim ir vajadzīgs vismaz gads,» norāda I. Dālderis.
Arī Jaunās Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norāda, ka sarunas par minimālās algas palielināšanu būs ilgstošs process, jo tajās jāiesaista valdība, darba devēji un, protams, arī darba ņēmēji. «Šim procesam jānotiek trīspusēju sarunu rezultātā. Ir jāsaprot, vai mēs vispār kaut ko mainām un, ja mainām, cik tālu,» saka politiķis. Viņš arī atgādina, ka situācijā, kad minimālā alga Lietuvā un Igaunijā ir lielāka nekā Latvijā, valsts nevar nereaģēt un šis jautājums aktualitāti nezaudēs.
Uz to, ka jautājums par iedzīvotāju vidējās labklājības līmeņa celšanu jārisina kompleksi, nevis izraujot no kopainas tikai minimālo algu, un ka tas prasīs daudz vairāk laika, norāda Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
Skeptiski uz minimālās algas celšanu skatās Nacionālās apvienības pārstāvis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Aleksandrs Kiršteins. Viņš norāda, ka jau iepriekšējā minimālās algas celšana mazajā biznesā nesusi darba vietu samazināšanos un Nacionālā apvienība, kad jautājums nonāks līdz Saeimai, šim jautājumam pievērsīsies ļoti nopietni. «Pēc iepriekšējās paaugstināšanas tepat Ādažos vienā pakošanas uzņēmumā tika atlaisti vairāki desmiti strādnieku un viņu vietā ielikti roboti,» stāsta politiķis, kurš gan atgādina, ka «demokrātija ir pūļa diktatūra, un, ja tuvojas pašvaldību vēlēšanas» [notiks 2021. gada pavasarī] minimālās algas paaugstināšana politiķiem var šķist kārdinoša ideja.
Atbalstu minimālās algas celšanai gatava paust opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība, kas jau šogad, atgādinot par koalīcijā nokļuvušo partiju priekšvēlēšanu solījumiem, centās panākt, lai šis jautājums nonāktu Saeimas komisijās. Taču arī zaļzemniekiem ir priekšnosacījumi - minimālās algas palielināšanai jābūt saskaņotai ar sociālajiem partneriem un jābūt izvērtētai šāda lēmuma ietekmei uz valsts budžetu un uzņēmējiem. «Lai tas piedāvājums nonāk līdz mums. Mēs neiestājamies pret labām idejām, ja tās ir pārdomātas,» saka ZZS priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Feldmaņa paziņojums izraisījis arī nelielu smaidu gan konservatīvo partneru, gan opozīcijas vidū. Smaidītāji atgādina, ka saskaņā ar visiem publiski pieejamajiem partiju reitingiem Jaunā konservatīvā partija pašlaik piedzīvo vērā ņemamu vēlētāju uzticības zudumu, kas partijas pārstāvjus mudina izmantot katru iespēju, lai pievērstu sev uzmanību.
Pēc pēdējiem SKDS datiem, jūnijā konservatīvo reitings nesasniedza pat piecus procentus un, salīdzinot ar maiju, tie sarukuši par 3,3 procentpunktiem. Līdzīgu reitinga sarukumu uzrāda arī Factum veikto aptauju rezultāti. Factum reitingi rāda, ka jūnija nogalē par konservatīvajiem vēlēt būtu gatavi 10% balsstiesīgo.
