Pēdējās dienās situācija Ukrainas austrumos kulminējusi līdz intensīvām apšaudēm. Tām uzreiz sekoja demonstratīva sieviešu un bērnu evakuācija no tā sauktajām Donbasa republikām un vīriešu mobilizācija. Notikumi virzās aizvien tuvāk militāram konfliktam, un tam Krievijas auditoriju pēdējās nedēļās intensīvi gatavoja Kremļa mediji, pielīdzinot Donbasā notiekošo “genocīdam”, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.
Ukrainas austrumu pilsētā Luhanskā, kuru kontrolē prokrieviskie separātistu kaujinieki, piektdien noticis sprādziens starptautiskajā naftas cauruļvadā "Družba", ziņoja Krievijas mediji.
Valstij pašlaik nav jāiegulda līdzekļi mazākumtautību saturā komercmediju vidē, pauž Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Ja Latvija vēlas aizsargāt informatīvo telpu un vēlas stiprus vietējos medijus, valstij tie ir jālīdzfinansē, pauž Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
No Baltijas valstīm visvājākās sabiedrisko mediju pozīcijas ir Latvijā, bet visspēcīgākās - Igaunijā, secināts Baltijas Mediju izcilības centra pētījumā "Mediji Baltijā. Vai mēs tiem uzticamies?".
Astoņi mediju nozares dalībnieki ir nosūtījuši iebildumus Valsts prezidentam Egilam Levitam, kultūras ministram Naurim Puntulim (NA), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas vadītājai Vitai Andai Tēraudai (AP) un Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadītājai Zaigai Pūcei pret Mediju atbalsta fonda (MAF) nolikumu un plānoto finansējuma sadali.
Pēdējo dienu laikā publiski izskanējuši jautājumi [un arī tieši pārmetumi] par sabiedrisko mediju - Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas, sabiedrisko mediju portāla LSM.lv - redakcionālajām izvēlēm, atspoguļojot notikumus Baltkrievijas pierobežā ar Poliju un Baltijas valstīm. Uzskatām, ka jautājumi par redakcionālo izvēļu skaidrošanu ir vietā. Mums ir jāatbild uz sabiedrības jautājumiem un jādod ieskats redakciju darbā, kur diskusijas par tematu, avotu, jautājumu un interpretāciju izvēli notiek nepārtraukti.
Daļa Latvijas mediju, kas gatavo audiovizuālus raidījumus, ir neapmierināti ar regulējumu par sejas masku lietošanu raidījumos ārkārtējās situācijas laikā.
Rietumu mediju mājaslapām uzbrūk prokrieviski troļļi, lai izplatītu propagandu un dezinformāciju, kas nāk par labu Kremļa interesēm, liecina pirmdien publiskots britu universitātes pētījums.
Krievijas Tieslietu ministrija mediju-ārvalstu aģentu sarakstā iekļāvusi neatkarīgo televīzijas kanālu "Doždj" un tīmekļa izdevumu "Važnije istorii", liecina ministrijas reģistrā piektdien publicētā informācija.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien uzdeva Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) sagatavot risinājumu, lai novērstu Latvijas Televīzijas (LTV) krievu valodas raidījumu tradicionālās auditorijas iespējamo samazināšanos.
Skatītākais televīzijas kanāls Latvijā šogad jūlijā bija LTV1, kura skatīšanās laika daļa pēc konsolidētajiem datiem bija 10,9%, liecina pētījumu kompānijas "Kantar" aktuālākie dati.
Rīgas domes centrālā administrācija samazinājusi tēriņus mediju līgumiem, kas paredz informācijas sniegšanu par pašvaldības darbu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Krievijas Tieslietu ministrija mediju-ārvalstu aģentu sarakstā iekļāvusi Latvijā bāzēto tīmekļa izdevumu "The Insider", kas iznāk krievu valodā un lielā mērā veltīts Krievijas politikas aktualitātēm, kā arī piecus žurnālistus, teikts paziņojumā, kas piektdien publicēts ministrijas tīmekļa vietnē.
Gruzijas neatkarīgie televīzijas kanāli trešdien uz 24 stundām pārtraukuši raidīt, tādējādi protestējot pret uzbrukumiem žurnālistiem, kas noveduši pie kāda televīzijas operatora nāves.
Krievijas sportisti ir noinstruēti par vēlamajām atbildēm uz ārvalstu un "atsevišķu pašmāju" preses izdevumu iespējamajiem jautājumiem, piemēram, izvairoties komentēt notikumus Krimā un Donbasā, jo "sportu nedrīkst jaukt ar politiku", otrdien ziņo laikraksts "Vedomosti".