Apvienotā sabiedriskā medija finansēšana, atvēlot tai 0,16% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nav iespējama, šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Tā kā Krievijas amatpersonas un propagandisti vairākkārt medijus ir pielīdzinājuši ierocim, pieaugušie izdevumi militārajām vajadzībām iet roku rokā ar pieaugošo finansējumu valstij piederošajiem ziņu kanāliem. 2022.gadā Krievijas Federācija no valsts budžeta aptuveni 143 miljardus RUB (1,9 miljardus USD) novirzīja plašsaziņas līdzekļiem un šajā gadā jau ir atvēlējusi 1,6 miljardus USD.
Likumu grozījumi, kas paredz informāciju dienesta vajadzībām padarīt par valsts noslēpumu, padarīs neiespējamu piekļuvi šādai informācijai gan žurnālistiem, gan nevalstiskajām organizācijām (NVO), šādu vērtējumu specdienestu Saeimā virzītajiem likuma grozījumiem sniegusi domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.
Latvijas Reģionālo mediju asociācijas (LRMA) biedri un sadarbības partneri nosūtījuši atklātu vēstuli Kultūras ministrijai (KM), prasot ministrijai atsaukt projektu "Mediju satura integrācija Latvijas digitālā kultūras mantojuma platformā".
Oktobrī Latvijas nacionālo mediju saturā 14.Saeimas vēlēšanas un tām sekojošā valdības veidošana bija aktuālāka tēma par Krievijas karu ar Ukrainu, kas līdz šim bija ieguvis visplašāko atspoguļojumu, liecina aģentūras LETA ikmēneša analīze par aktuālākajām tēmām un personām medijos "LETA Radars".
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, ar kuriem atļauts nodot komercmedijiem sabiedrisko mediju veidoto saturu, informēja parlamenta Preses dienestā.
Itālijas sabiedriskais telekanāls RAI, Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas ARD un ZDF, ASV telekanāls CNN, aģentūra "Bloomberg" un Kanādas sabiedriskā raidorganizācija "CBC/Radio-Canada" aptur savu darbību Krievijā pēc likuma pieņemšanas par grozījumiem Krievijas Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņām".
Krievijas tīmekļa medijs "Znak.com" apturējis savu darbību, lēmumu pamatojot ar "plašajiem ierobežojumiem, kuri pēdējā laikā tiek noteikti plašsaziņas līdzekļu darbam", vēsta izdevums "Meduza".
Pēdējās dienās situācija Ukrainas austrumos kulminējusi līdz intensīvām apšaudēm. Tām uzreiz sekoja demonstratīva sieviešu un bērnu evakuācija no tā sauktajām Donbasa republikām un vīriešu mobilizācija. Notikumi virzās aizvien tuvāk militāram konfliktam, un tam Krievijas auditoriju pēdējās nedēļās intensīvi gatavoja Kremļa mediji, pielīdzinot Donbasā notiekošo “genocīdam”, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.
Ukrainas austrumu pilsētā Luhanskā, kuru kontrolē prokrieviskie separātistu kaujinieki, piektdien noticis sprādziens starptautiskajā naftas cauruļvadā "Družba", ziņoja Krievijas mediji.
Valstij pašlaik nav jāiegulda līdzekļi mazākumtautību saturā komercmediju vidē, pauž Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Ja Latvija vēlas aizsargāt informatīvo telpu un vēlas stiprus vietējos medijus, valstij tie ir jālīdzfinansē, pauž Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
No Baltijas valstīm visvājākās sabiedrisko mediju pozīcijas ir Latvijā, bet visspēcīgākās - Igaunijā, secināts Baltijas Mediju izcilības centra pētījumā "Mediji Baltijā. Vai mēs tiem uzticamies?".
Astoņi mediju nozares dalībnieki ir nosūtījuši iebildumus Valsts prezidentam Egilam Levitam, kultūras ministram Naurim Puntulim (NA), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas vadītājai Vitai Andai Tēraudai (AP) un Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadītājai Zaigai Pūcei pret Mediju atbalsta fonda (MAF) nolikumu un plānoto finansējuma sadali.
Pēdējo dienu laikā publiski izskanējuši jautājumi [un arī tieši pārmetumi] par sabiedrisko mediju - Latvijas Radio, Latvijas Televīzijas, sabiedrisko mediju portāla LSM.lv - redakcionālajām izvēlēm, atspoguļojot notikumus Baltkrievijas pierobežā ar Poliju un Baltijas valstīm. Uzskatām, ka jautājumi par redakcionālo izvēļu skaidrošanu ir vietā. Mums ir jāatbild uz sabiedrības jautājumiem un jādod ieskats redakciju darbā, kur diskusijas par tematu, avotu, jautājumu un interpretāciju izvēli notiek nepārtraukti.
Daļa Latvijas mediju, kas gatavo audiovizuālus raidījumus, ir neapmierināti ar regulējumu par sejas masku lietošanu raidījumos ārkārtējās situācijas laikā.
Rietumu mediju mājaslapām uzbrūk prokrieviski troļļi, lai izplatītu propagandu un dezinformāciju, kas nāk par labu Kremļa interesēm, liecina pirmdien publiskots britu universitātes pētījums.
Krievijas Tieslietu ministrija mediju-ārvalstu aģentu sarakstā iekļāvusi neatkarīgo televīzijas kanālu "Doždj" un tīmekļa izdevumu "Važnije istorii", liecina ministrijas reģistrā piektdien publicētā informācija.