Svētdiena, 14.aprīlis

redeem Gudrīte, Strauja

arrow_right_alt Latvijā

Samazināts mediju skaits, kas X stundā apziņos sabiedrību

© Pexels.com

Vai 72 stundu somā esošais radio darbosies krīzes gadījumā? Šis jautājums nodarbina daudzus pēc pagājušā nedēļā notikušā incidenta Latvijas radio, kad ēkā tika konstatēts sadūmojums, darbinieki evakuēti, bet klausītāji vairāk nekā pusotru stundu bija neziņā par notiekošo. Valdībā otrdien apstiprināta jauna civilās aizsardzības plāna redakcija. Tajā samazināts mediju skaits, kas apziņotu iedzīvotājus krīzes situācijā, šis pienākums uzticēts tikai sabiedriskajiem medijiem. Tikmēr komerciālie un reģionālie mediji palikuši aizmirsti, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

2020.gadā Ministru kabinets apstiprināja Civilās aizsardzības plānu. Tajā plaši skaidrots, kā rīkoties dažādās krīzes situācijās. Plānā paredzēti arī informācijas nodošanas mehānismi sabiedrībai. Jau ierasts, ka pāris reizes gadā tiek pārbaudītas trauksmes sirēnas, kas ir daļa no agrīnās brīdināšanas sistēmas. Lai sistēma darbotos, nepieciešama sasaiste ar medijiem - tie nodotu ziņu sabiedrībai kāpēc skan trauksme un kā jārīkojas.

2020.gada plāna redakcijā starp medijiem iekļauta ne tikai sabiedriskā televīzija un radio, bet daži reģionālie un lokālie mediji. Ir arī Pirmais Baltijas kanāls, kura pārraidīšana Latvijā aizliegta jau kopš 2021.gada. Tikmēr vienas no lielākajām komerciālajām televīzijām Latvijā TV3, kā arī neviena interneta ziņu portāla - sarakstā nav.

Primāri šis saraksts ir pārskatīts un šobrīd Civilās aizsardzības plānā mēs redzam tos kanālus, kas ir Latvijas televīzija un Latvijas radio. Attiecīgi ar šiem kanāliem arī ir noslēgti attiecīgie sadarbības līgumi par informācijas izplatīšanu. Bet es domāju šis saraksts nav akmenī iecirsts. Šis ir rezultāts tam, kādā veidā mēs šobrīd esam vienojušies ar šiem medijiem,

raidījumam stāsta Iekšlietu ministrijas Valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs.

Otrdien Ministru kabinetā tika skatīta atjaunota plāna versija. Tajā mediju saraksts kļuvis vēl īsāks. Sabiedriskā televīzija un radio ir vienīgie mediji, kas krīzes situācijā apziņotu iedzīvotājus. Jaunajā civilās aizsardzības plānā no agrīnās apziņošanas izņemti virkne citu mediju, kamēr tādi komercmediji kā TV3 vai interneta ziņu portāli tajā pat nav bijuši iekļauti. Krīzes komunikācijas koordinācijas plāni ir, bet vai varam paļauties, ka vajadzības gadījumā tie tiešām nostrādās.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis "Nekā personīga" stāsta, ka plāns ir jāaktualizē pastāvīgi, līdz ar to skaidrs, ka informācijas nodošanas kanāli arī jāaktualizē.

Viss plūst, viss mainās. Bet jebkurā gadījumā tagad arī šis jaunais likumprojekts, kas ir tapis glābšanas dienestam, plus jaunais informatīvais ziņojums par krīzes vadības centru, es domāju, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem ir tieši šī te stratēģiskā komunikācija un tieši krīzes situācijās.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds toties uzsver, ka būtu jāizmanto arī citi plašsaziņas līdzekļi:

Mēs katru pusgadu vai gadu nespēsim aktualizēt un uzskaitīt visus. Es domāju, ka skaidrs, ka jāizmanto reģionālās televīzijas un radio, lai uzrunātu cilvēkus, gan arī interneta portāli.

Civilās aizsardzības plānā uzskaitīti 35 apdraudējumu veidi un par tiem atbildīgās valsts institūcijas. Attiecīgā ministrija arī kļūtu par galveno komunikācijas koordinatoru. Katrai iestādei esot savi plāni, kā rīkoties un kā apziņot sabiedrību. Civilās aizsardzības plānā iezīmēti konkrēti laika rāmji, cik ilgā laikā par kādu notikumu jāinformē valsts amatpersonas un sabiedrība.

Ja mēs runājam par aizsardzības ministriju, tad skaidrs, ka ir šī informācija visiem zināma un skaidra. Ir, protams, Civilās aizsardzības plāns, bet arī Aizsardzības ministrijā ir, protams, valsts aizsardzības plāns, tas nav publisks, bet šeit ir, ja mēs runājam konceptuāli un plašāk, skaidrs, ka krīzes situācijā tiek izveidots arī preses centrs, kas komunicē arī ar sabiedrību, stāsta Sprūds.

Primāri sadarbība notiktu ar sabiedrisko mediju. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests stāsta, ka tas saistīts ar praktiskiem apsvērumiem. Proti, medijus jāapziņo pirms tiek iedarbinātas trauksmes sirēnas un signālu atskaņo tikai pēc tam, kad saņemts apstiprinājums, ka informācija saņemta. Jo vairāk mediju šajā procesā iesaistīti, jo ilgāk vilktos sirēnu iedarbināšana.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir noslēdzis vienošanos arī ar nacionālo ziņu aģentūru LETA. Bet plānā tā neesot ierakstīta tehnisku iemeslu dēļ - tā esot ziņu aģentūra, nevis elektroniskais plašsaziņas līdzeklis. Arī citi interneta ziņu portāli nav ietverti šī paša iemesla dēļ.

Līdz ar to krīzes apstākļos galvenie informācijas avoti iedzīvotājiem būtu sabiedriskā televīzija, radio un LETA. Visi pārējie būtu atkarīgi no šiem kanāliem. TV3 Latvija valdes loceklis Mindaugs Rakausks stāsta, ka ir bijušas dažādas diskusijas ar politikas veidotājiem par krīzes komunikācijas koordinēšanu un informācijas pārraidīšanu, taču tās nav vainagojušās panākumiem.

TV3 Group Latvia vadītājs Mindaugas Rakausks raidījumam atklāj:

"Pēc kara sākuma Ukrainā mēs no savas puses esam aktīvi rīkojuši vairākas neformālas diskusijas ar institūcijām un LTV par mūsu kopīgu rīcību un sadarbību šajos gadījumos, bet no valsts struktūrām nekas tālāk nav sekojis. Un skatāmies, ka jaunajā plānā, jaunajā redakcijā ir pilnībā noņemti komercmediji un atstāts tikai sabiedriskais medijs."

Jūs jautājat, kā mēs to vērtējam? Es domāju līdzīgi kā lielākā daļa no Latvijas medijiem, ka diemžēl starp visām pārējām mediju tēmām, tas parāda, ka politikas veidotāji joprojām neredz mediju ekosistēmu kopumā un, neskatoties uz komercmediju devumu sabiedrībai, par svarīgiem uzskata tikai sabiedriskos medijus.

Rakausks apliecina, ka TV3 ir savi scenāriji, kā rīkoties krīzes situācijā un kā nodrošināt darba nepārtrauktību. Šādi plāni ir arī Latvijas televīzijai un radio. Pagājušajā nedēļā Latvijas radio ēkā notika sadūmojums, kā dēļ nācās evakuēt darbiniekus. Vairāk nekā pusotru stundu radio klausītāji nezināja, kas notiek. Tas raisījis diskusijas sabiedrībā - cik gatavi krīzes scenārijam ir paši mediji.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne arī izsakās:

Mums ir bijušas tikai tādas mācības, kas skar civilās aizsardzības jautājumus, tieši evakuācija negadījuma gadījumā, tas ir bijis vienīgais. Mums nav bijušas tādas visaptverošas mācības kā medijam pie ārkārtas situācijām, nē. Mēs esam bijuši kā daļa no plašākām mācībām Aizsardzības ministrijas veidotajām.

Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede uzsver, ka svarīgākais, pie kā arī tagad tiek strādāts, ir jau praktiskas dabas jautājumi.

Arvien biežāk veicam praktiskas nodarbības, kas ir jau vingrinājumi, kas saistīti ar pārliecināšanos, ka darbības plāni patiešām strādā dzīvē. Manuprāt, kopumā mūsu darbības nepārtrauktības spējas ir pietiekami labas, bet tās noteikti nebūs izcilas, tam ir dažādi iemesli. Mums ir jātiek skaidrībā tīri ar tehnoloģiskiem risinājumiem un, protams, arī jāturpina attīstīties.

Gan televīzijas, gan radio darbības nepārtrauktības plānus ir apstiprinājusi Satiksmes ministrija. Tādējādi krīzes komunikācijas koordinācijā iesaistīto institūciju loks tiek vēl vairāk paplašināts. No visiem Nekā personīga aptaujātiem, neviens nevarēja norādīt, kura būtu galvenā atbildīgā. Tas atkarīgs no konkrētas krīzes. Saskaņā ar Civilās aizsardzības plānu, par notikumu atbildīgajai ministrijai ir jānodrošina krīzes komunikācijas vadība un darbība jāsaskaņo ar Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas departamentu.

Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktors Rihards Bambals stāsta, ka, lai stiprinātu valsts institūciju komunikācijas prasmes, pērn valdība apstiprināja Konceptuālo ziņojumu par valsts stratēģisko komunikāciju un informatīvās telpas drošību.

Tajā ir tikai konceptuāli plāni, ko, iespējams, mēģinās sasniegt šī vai nākamās valdības.

Krīzes komunikācijas plāni ir, taču praktiski tie nav pārbaudīti. Gan sabiedriskie mediji, gan TV3 apliecināja, ka veikuši dažādas iekšējās apmācības. Atskaitot mediju dalību tādās militārās mācībās kā Namejs, valsts institūciju spēja koordinēt krīzes komunikāciju un plašsaziņas līdzekļu spējas strādāt krīzes apstākļos nav specifiski testētas.